02. decembris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Meta, Sniedze
Sākuma lapa » Makroekonomika » Aizdevēji: Latvijas ekonomika pārliecinoši atveseļojas
Aizdevēji: Latvijas ekonomika pārliecinoši atveseļojas
Autors: NRA.lv / 17. maijs 2012, 17:16
No 7. līdz 16.maijam Rīgā viesojās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji, lai veiktu pirmās pēcprogrammas uzraudzības diskusijas, kas ir daļa no regulārās uzraudzības procedūras valstīs, kurās neatmaksātā SVF aizdevuma daļa pārsniedz 200 procentus no kvotas. SVF misija cieši sadarbojās ar Eiropas Komisijas pēcprogrammas uzraudzības misiju, kas arī apmeklēja Latviju.


Vizītes noslēgumā SVF misijas vadītājs Marks Grifits publiskoja šādu paziņojumu:

"Latvijas ekonomika pārliecinoši atveseļojas. 2011.gadā izaugsmes temps palielinājās līdz 5,5 procentiem un 2012.gada pirmajā ceturksnī sasniedza 6,8 procentus gada griezumā, ko veicināja iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Misija ir palielinājusi 2012.gada izaugsmes prognozi līdz 3,5 procentiem. Īstermiņa rādītāji liecina, ka izaugsme varētu būt nedaudz lielāka, ja ārējās vides apstākļi nepasliktināsies. Pamatinflācija saglabājas zemā līmenī, un kopējai inflācijai vajadzētu samazināties līdz aptuveni 2,6 procentiem 2012.gadā, pieņemot, ka strauji nemainīsies pasaules energoresursu un pārtikas cenas."

"Šī gada budžeta deficītam būtu jāsamazinās līdz aptuveni 2 procentiem no IKP, kas ir krietni zemāk par Māstrihtas kritērijā noteiktajiem 3 procentiem. Nodokļu ieņēmumi 2012.gada pirmajā ceturksnī pārsniedza plānoto. Ņemot vērā spēcīgo iekšzemes pieprasījumu, liela daļa šīs pārpildes būtu jāuzkrāj. Tomēr varētu pieļaut papildu tēriņus jomās, kuras visvairāk pielāgojās krīzes laikā un kuru finansējums 2012.gada budžetā tika ierobežots. Tās ir primārā veselības aprūpe, ceļu uzturēšana un sociālās drošības tīkls. Valsts sektora algas ir jāpadara konkurētspējīgākas attiecībā pret privāto sektoru, lai ierobežotu augsti kvalificētu darbinieku aizplūšanu un lai varētu pieņemt darbā ekspertus, kas palīdzētu stiprināt nodokļu administrēšanu. Taču jebkuriem izdevumu palielinājumiem būtu jābūt ierobežotiem un mērķtiecīgiem."

"Būtiskas nodokļu likumdošanas vai izdevumu izmaiņas vislabāk ir veikt, gatavojot kārtējo gada budžetu, nevis gada vidū, izdarot budžeta grozījumus. Ņemot vērā to, ka bezdarba līmenis vēl aizvien ir augsts, aptuveni 15 procenti, samazinot nodokļus, būtu jākoncentrējas uz darbaspēka izmaksu pazemināšanu, it īpaši domājot par ilgstošajiem bezdarbniekiem. Lai arī PVN samazināšana varētu likties pievilcīga, ņemot vērā, ka iepriekš krīzes kontekstā veiktie PVN palielinājumi bija ievērojami un līdz ar to pašreiz PVN Latvijā ir nedaudz augstāks nekā kaimiņvalstīs, tas varētu palielināt patēriņu un pasliktināt tekošā konta bilanci."

"Attiecībā uz 2013.gadu mūs joprojām satrauc priekšlikumi ietaupīt līdzekļus, decentralizējot garantētā minimālā ienākuma pabalsta finansēšanu, tā kā trūcīgākajām pašvaldībām būs grūtības to izmaksāt. Mēs ceram, ka pētījums, kuru veic Pasaules Banka un Labklājības ministrija, piedāvās priekšlikumus nabadzības slazdu novēršanai un mērķtiecīgākai sociālajai palīdzībai, un ka šie priekšlikumi tiks iekļauti 2013.gada budžetā."

"Iestādes veic strukturālās reformas. Fiskālās disciplīnas likums tiek saskaņots ar ES valstu līgumu par fiskālo disciplīnu, taču vēl ir jāstrādā pie strukturālās fiskālās bilances aprēķināšanas metodoloģijas. Kas attiecas uz Hipotēku un zemes banku (HZB), iestādēm būtu jāpārdod bankas komercaktīvi, ja vien netiek gūts skaidrs apliecinājums tam, ka cenu piedāvājumi ir stipri zem tirgus vērtības. Pēc pārdošanas procesa pabeigšanas atlikusī HZB attīstības daļa būtu jāapvieno ar citām attīstības finanšu institūcijām, izveidojot vienotu attīstības finanšu institūciju, un bankas licence būtu jāanulē. 2011.gadā valdība ieguldīja 58 miljonus latu (0,4 procenti no IKP) akciju sabiedrībā airBaltic. Valdībai vajadzētu cieši uzraudzīt jaunā biznesa plāna īstenošanu, lai lidsabiedrība ātrāk atsāktu pelnīt, un pārdot lidsabiedrību spēcīgam stratēģiskam investoram, lai izvairītos no turpmākiem zaudējumiem nodokļu maksātājiem."

"Iestādes ir panākušas ievērojamu progresu ceļā uz programmas izejas stratēģiju - eiro ieviešanu. Programmas ietvaros veiktā ievērojamā fiskālā konsolidācija nozīmē, ka Māstrihtas fiskālos kritērijus vajadzētu sasniegt ar lielu rezervi. Neskatoties uz veiksmīgo pamatinflācijas noturēšanu zemā līmenī un valsts reitinga atgriešanos investīciju līmenī, būs grūti sasniegt inflācijas un procentu likmes kritērijus, ņemot vērā ārējos satricinājumus un neskaidrības saistībā ar Māstrihtas kritēriju atsauces vērtību aprēķināšanu. Pievienošanās eiro zonai būtu labvēlīga Latvijas ekonomikai: tiktu novērsts valūtas maiņas kursa svārstību risks, vajadzētu uzlaboties finanšu tirgu stabilitātei un samazināties procentu likmēm. Iestādēm būtu jāturpina īstenot stingra politika, lai palielinātu iespējas ilgtspējīgā veidā sasniegt Māstrihtas kritērijus eiro ieviešanai."

"SVF pārstāvji vēlas pateikties iestādēm par viesmīlību un atklātajām sarunām misijas laikā, sociālajiem partneriem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri atrada laiku ar mums tikties, kā arī Salacgrīvas mēram par uzņemšanu un ilgtspējīgu attīstības projektu piemēru demonstrēšanu."


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: ekonomika, Latvija, Marks Grifits, pvn, SVF

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats