07. februāris, Otrdiena
Vārda dienas: Nelda, Ričards, Rihards
Sākuma lapa » Ziņas pasaulē » Turcijas tiesa palīdz valdībai mazināt armijas ietekmi
Turcijas tiesa palīdz valdībai mazināt armijas ietekmi
Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv / 7. augusts 2013, 13:14
Cīņā starp islāmistiski orientēto Turcijas valdību un bruņotajiem spēkiem, kas tradicionāli ieņēmuši nacionālistisku un sekulāru nostāju, uzvaru gūst premjers Redžeps Tajips Erdogans.


Tā politologi vērtē pirmdienas vakarā noslēgušos tiesas prāvu tā dēvētajā Ergenekon apvērsuma lietā – pasludināti bargi spriedumi vairāk nekā 200 apsūdzētajiem, kuri atzīti par vainīgiem nodomā gāzt Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) valdību. Nav šaubu, ka spriedums vēl vairāk sašķels turku sabiedrību, kuras daļa atbalsta premjera propagandēto mēreno islāmismu, bet daļa ir pārliecināta, ka viņš nodevis mūsdienu Turcijas pamatlicēja Mustafas Kemala Ataturka idejas.

«Šī prāva, kas ilga vairāk nekā piecus gadus, simbolizē premjera un valsts sekulārās elites cīņu,» norāda Euronews, uzsverot, ka apsūdzībai izdevies gūt absolūtu uzvaru. Neraugoties uz to, ka pierādījumi pret potenciālajiem apvērsuma organizētājiem bija samērā fragmentāri un nepārliecinoši, no 275 cilvēkiem, kuri atradās uz apsūdzēto sola, attaisnots tikai 21 cilvēks. 17 apsūdzētajiem, to skaitā bijušajam Turcijas armijas štāba priekšniekam ģenerālim Ilkeram Basbugam tiesa piespriedusi mūža ieslodzījumu. Šāds sods piemērots vēl četriem bijušajiem armijas ģenerāļiem, kā arī pazīstamiem sabiedriskajiem darbiniekiem – žurnālistam Tundžajam Ozkanam, Strādnieku partijas līderim Dogu Perinčekam, advokātam Kemalam Kerincisam. Vairākiem desmitiem cilvēku, to vidū bijušajiem universitāšu rektoriem, žurnālistiem, juristiem un, protams, militārpersonām, piespriests vairāk nekā 10 gadu ilgs cietumsods.

Par vainīgajiem atzītajiem inkriminēta darbošanās nelegālā organizācijā Ergenekon (tā sauc kādu kalnu ieleju Centrālāzijā, no kurienes, kā vēsta leģenda, cēlušās visas tjurku tautas). Interesanti, ka kopš 2007. gada, kad tika uzsākta lietas izmeklēšana, šī organizācija dēvēta par ultranacionālistisku, taču vakardienas spriedumā tā atzīta par teroristu grupējumu ar visām no tā izrietošajām sekām – proti, pret apsūdzētajiem bijis iespējams piemērot antiterora likumus, kas paredz daudz bargākus sodus. Apsūdzība apgalvoja, ka Ergenekon bijis plaši sazarots tīkls, kurā noteicošā loma bijusi militārpersonām, un tā mērķis bijis izprovocēt Turcijā nekārtības, kas liktu sabiedrībai noticēt, ka R. T. Erdogana valdība vairs nespēj kontrolēt situāciju valstī, un dotu iemeslu bruņotajiem spēkiem pārņemt varu. Izmeklēšana tika uzsākta pēc tam, kad kratīšanas laikā pie kāda atvaļināta armijas virsnieka atrada vairākus desmitus rokasgranātu. Apsūdzība uzsvērusi, ka sazvērnieki plānojuši rīkot politiskas slepkavības, dedzināšanas un cita veida nekārtības. Savukārt par vainīgu atzītajiem žurnālistiem inkriminēts tas, ka viņi ar saviem rakstiem grāvuši valdības autoritāti un gatavojuši augsni apvērsumam.

BBC norāda, ka gandrīz neviens no apsūdzētajiem savu vainu nav atzinis, bet viņu advokāti uzsvēruši, ka apsūdzības iesniegtie pierādījumi ir ļoti nepārliecinoši un visa šī lieta esot baltiem diegiem šūta. Neraugoties uz daudzajām kratīšanām, neko vairāk par jau leģendārajām 27 rokasgranātām izmeklētājiem nav izdevies atrast. Grūti iedomāties, ka ar šādu arsenālu kāds tik lielā valstī kā Turcija varētu sarīkot vērā ņemamus nemierus. Uz to uzmanību vērsis arī ģenerālis I. Basbugs, kas armijas štāba priekšnieka amatā bija no 2008. līdz 2010. gadam. Viņa advokāti stāstījuši, ka prāvas laikā I. Basbugs, kurš apsūdzēts arī par to, ka internetā izvērsis kampaņu, lai diskreditētu un destabilizētu valdību, apsūdzības nosaucis par traģikomiskām. Viņš uzsvēris, ka bijis spēcīgas NATO armijas faktiskais pavēlnieks, un, ja patiešām būtu vēlējies gāzt valdību, viņa rokās bijuši bruņoties spēki, nevis nieka 27 granātas un internets. Savukārt Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta speciālists Viktors NadeinsRajevskis paudis, ka viņu visvairāk izbrīna apgalvojums, ka Ergenekon rindās bijuši tik dažādu politisko uzskatu piekritēji. «Vienas un tās pašas lietas ietvaros gan labējie, gan kreisie, gan nacionālisti, gan maoisti tiek apsūdzēti nolūkā gāzt valdību. Viņi taču nespēj vienoties pat par kopējas demonstrācijas sarīkošanu, nemaz nerunājot par sazvērestību, tāpēc tas viss izskatās ļoti aizdomīgi,» intervijā Gazeta.ru sacījis eksperts.

Arī tie turku politologi, kas nav saistīti ar valdību, uzskata, ka valdība šīs skaļās lietas ietvaros vienkārši mēģina izrēķināties ar visu sekulāro opozīciju, īpaši neiedziļinoties, kurš no viņiem ir nacionālists, bet kurš – kreisais. «Man šķiet, ka pašā sākumā notika pamatota izmeklēšana, bet laika gaitā tā mainījās – prāva kļuva politiski motivēta. Bija ļoti daudz procedūras pārkāpumu, netika ievērotas apsūdzēto tiesības, tādēļ ir lielas šaubas par sprieduma taisnīgumu,» sarunā ar žurnālu Time norādījis avīzes Hurriyet komentētājs Sedats Ergins. Viņš atgādinājis, ka arī pagājušogad publiskotajā Eiropas Savienības progresa ziņojumā paustas šaubas par šīs skaļās prāvas atbilstību likumdošanai. «Verdikts apstiprina, ka mūsu valstī nav īstas likuma varas,» piekritis Stambulas Kadira Hasa universitātes profesors Soli Ezels, kurš skaidrojis, ka spriedums droši vien tiks pārsūdzēts ne tikai Turcijas augstākajās tiesu instancēs, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Par valdības un tiesas motīviem lielu šaubu nav – jau kopš 2003. gada R. T. Erdogans ir darījis visu iespējamo, lai mazinātu armijas lomu Turcijas politiskajā dzīvē. «Nesen Ēģiptē sekulāri noskaņotie bruņotie spēki gāza islāmistu valdību, bet Turcijā viss notika otrādi. Un tas ir ļoti svarīgs signāls gan Turcijas opozīcijai, gan ārvalstīm. Mūsdienu Turcijas vēsturē armija nereti iejaukusies politikā, tajā skaitā ar valsts apvērsumu palīdzību. Pašlaik šie draudi pašreizējai valdībai ir pilnībā likvidēti,» uzsvēris Ankaras pētījumu centra IMPR vadītājs Veisels Aihans. Viņš atgādinājis, ka pērn par valsts apvērsuma mēģinājumu tika notiesāti 322 esošie un bijušie armijas virsnieki. Valdības stingrā nostāja novedusi pie tā, ka bruņoto spēku elitē vairs nav palicis daudz virsnieku, kuri iebilstu pret mērenā islāmisma kursu, to atbalsta arī nesen ieceltais bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālis Necdets Ezels. Pagājušās nedēļas nogalē armijas vadībā notikušas lielas izmaiņas – iecelti jauni sauszemes, gaisa un jūras kara spēku pavēlnieki, turklāt viņi visi ir lojāli un uzticami R. T. Erdogana valdībai. Līdz ar to premjeram vairs nav jābaidās, ka bruņotie spēki, aizbildinoties ar nepieciešamību ievērot M. Ataturka novēlējumus, sarīkos puču. Jāatgādina, ka laikā no 1960. līdz 1980. gadam Turcijā notika trīs militāri apvērsumi.

«Ergenekon prāva un ar to saistītās tieslietu reformas ir pielikušas punktu Ataturka izstrādātajam modelim, kas paredzēja līdzsvaru starp dažādiem Turcijas varas atzariem. Pašlaik neviens no tiem – nedz prezidentūra, nedz tieslietu sistēma, nedz parlaments, nedz bruņotie spēki – nav pietiekami spēcīgs, lai iegrožotu ļoti stipro valdību,» savā komentārā norāda BBC korespondents Turcijā Gunejs Jildizs.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: islāmiskā valdība, nemieri Turcijā, Turcija, Turcijas valdība

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats