26. februāris, Piektdiena
Vārda dienas: Amēlija, Evelīna, Mētra
Sākuma lapa » Makroekonomika » Izejvielu un tūrisma nozares pakalpojumu cenu dinamika turpina ietekmēt patēriņa cenas
Izejvielu un tūrisma nozares pakalpojumu cenu dinamika turpina ietekmēt patēriņa cenas
Autors: bizness.lv / 11. februāris 2021, 11:14
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas. Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija.

Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Aktuālākie Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju konfidences rādītāji norāda uz to, ka inflācijas gaidas Latvijā pēdējos mēnešos ir stabilizējušās pēc samazinājuma pērnā gada novembrī. Inflācijas gaidas šā gada janvārī pietuvojās vidējam pērnā gada līmenim, tomēr joprojām būtiski atpaliek no tā līmeņa, kurš bija pirms Covid-19 krīzes. Tas liecina, ka straujas patēriņa cenu izmaiņas tuvākajos mēnešos nav sagaidāmas. Deflācija Latvijā saglabāsies arī šā gada februārī un martā, bet, sākot ar otro ceturksni, sagaidāms mērens patēriņa cenu pieaugums. Tas ir saistīts ar to, ka pērn aprīlī pandēmija ieviesa būtiskas korekcijas patēriņa cenu dinamikā, līdz ar to tās ietekme saglabāsies arī šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt, pazūdot bāzes efektiem un ņemot vērā, ka pārtikas un naftas cenas pasaules biržās palielinās, sasniedzot augstāko līmeni kopš pandēmijas sākuma, palielināsies arī patēriņa cenu līmenis Latvijā, bet galvenokārt šā gada otrajā pusē. Pamatojoties uz Finanšu ministrijas prognozēm, patēriņa cenas šogad palielināsies par 1,4%.

Līdzīgi kā pērnā gada nogalē, kad deflācija Latvijā gada griezumā bija tuvu 0,5%, šā gada janvārī lielāko devumu patēriņa cenu samazinājumā noteica degvielas cenu kritums par 12,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri. Kopš pandēmijas sākuma, naftas cena vairāk nekā dubultojās un 2021. gada janvāra beigās Brent markas jēlnaftas cena sasniedza 56 ASV dolārus par barelu, kas ir augstākais līmenis pēdējos 11 mēnešos. Tomēr sasniegtais cenu līmenis joprojām bija zemāks nekā 2020. gada janvārī, tādējādi gada griezumā degvielas cena Latvijas benzīntankos bija lētāka. Salīdzinājumā ar decembri, šā gada janvārī degvielas cena vidēji pieauga par 4,7%, sekojot energoresursu cenu kāpumam pasaules biržās.

Lai arī energoresursu cena pasaulē palielinās, gāzes un siltumenerģijas cena Latvijā joprojām uzrāda kritumu, kas ir skaidrojams ar šo pakalpojumu tarifu noteikšanas metodoloģiju. Gāzes tarifi tiek pārskatīti tikai divas reizes gadā – janvārī un jūlijā, līdz ar to energoresursu cenu izmaiņas pasaulē ar novēlojumu atspoguļojas Latvijas datos. Arī siltumenerģijas tarifi netiek bieži pārskatīti. Šā gada janvārī gāzes cena bija par 2,7% lētāka, kamēr siltumenerģijas cena samazinājās par 8,9%.

Ārvalstu tūristu skaita būtisks kritums joprojām negatīvi ietekmē to pakalpojumu cenu dinamiku, kas izteikti bija orientēti uz tiem. Izmitināšanas pakalpojumu cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 7,1%. Arī īres tirgu, kurā toni galvenokārt nosaka aktivitāte Rīgā, ietekmēja pandēmijas ierobežojošie pasākumi. Mazāks pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Vecrīgā un Rīgas centrā, ko izīrē galvenokārt ārvalstu viesiem, mazināja mājokļa īres cenu par 3,5%. Mazāku pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem Rīgā ietekmēja ne tikai ārvalstu tūristu plūsmas samazinājums, bet arī zemāks pieprasījums no studentu puses, jo studijas pašreiz notiek attālināti.

Ieviestie ierobežojumi Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai ietekmēja ne tikai iebraucošo tūristu skaitu no ārvalstīm, bet ierobežoja arī Latvijas iedzīvotāju iespēju doties uz ārvalstīm. Tādējādi pasažieru aviopārvadājumu cenas arī būtiski samazinājās, šā gada janvārī kritums veidoja 12,6%.

Janvārī alkoholisko dzērienu, cigarešu un atkritumu savākšanas pakalpojumu cena gada griezumā palielinājās attiecīgi par 0,7%, 0,8% un 0,9%. Arī turpmāk 2021. gadā patēriņa cenu pieaugumu nodrošinās arī akcīzes nodokļa likmju palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm no šā gada marta. Savukārt nodokļa likmju pieaugums par atkritumu apglabāšanu no šā gada janvāra palielinās atkritumu savākšanas pakalpojumu cenas.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats