Šādos apstākļos rodas jautājums par to, cik svarīgas ir cenas, ja prece vai pakalpojums pat īsti nav pieejams. Samazinājās arī degvielas cenas, kas ir neliels atspaids tiem, kas izvēlas apceļot Latvijas āres. No otras puses, cenu kāpumu piedzīvoja pārtika un veselības pakalpojumi, kas ikdienā ir daudz jūtamāka tēriņu sastāvdaļa. Tādēļ nepārsteidz, ka iedzīvotāju inflācijas uztvere atšķiras no patēriņa cenu indeksa uzburtās ainas.

Salīdzinot arī ar iepriekšējā gada novembri, kas uzrāda cenu līmeņa kritumu par 0,7%, vidējā patēriņa grozā lielākais cenu kāpums ir bijis pārtikai, kā arī veselībai, kam ir daudz lielāka nozīme par cenu kāpumu ar atpūtu, izklaidi un ēdināšanu saistītajiem pakalpojumiem. Cenu līmeni negatīvajā zonā joprojām notur enerģijas un apavu un apģērbu cenu sarukuma ietekme. Drīzumā šī samazinājuma ietekme uz inflāciju sāks izplēnēt, bet ekonomikai atgūstoties, devums uz inflāciju varētu jau kļūt pozitīvs. Šogad gada vidējā inflācija tomēr uzrādīs nelielu pieaugumu 0,3% apmērā, bet nākamgad kāpums būs izteiktāks. Mērens cenu kāpums saglabāsies pārtikai, bet jautājums ir par to, cik sparīgi  atkopsies šobrīd ierobežotie / noslēgtie pakalpojumu sektori. Rezultātu noteikts to, cik daudz spēka šajos mēnešos būs uzkrājies pieprasījumā un piedāvājuma spējā reaģēt. Ja iedzīvotāju kāre atjaunosies straujāk par uzņēmēju spēju to remdēt, cenu kāpums būs visai straujš. Vakcīnas un no tās izrietošās cerības uz normalizāciju ir sākušas atdzīvināt inflācijas gaidas. ASV tās sasniegušas 18 mēnešu augstāko līmeni. Nākamgad inflācija atgriezīsies pie 2% robežas.