Pagājušā gada novembrī Latvijas preču eksporta pieauguma tempi joprojām saglabājās augsti. Lai gan preču eksports 2011.gada novembrī bija nedaudz mazāks nekā iepriekšējā mēnesī, salīdzinot ar 2010.gada attiecīgo mēnesi, tas audzis par 22,3%.
Eksporta pieaugums pagājušajā gadā ir sasniegts visās nozīmīgākajās eksporta preču grupās – koka un koka izstrādājumu eksports novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, audzis par 17,6%, pārtikas un lauksamniecības preču eksports – par 33,9%, savukārt metālu un metālu izstrādājumu eksports – par 25,1%. Pagājušā gada laikā ir notikušas izmaiņas preču eksporta struktūrā, samazinoties galveno preču grupu –pārtikas un lauksaimniecības preču, kā arī koka un koka izstrādājumu īpatsvaram. No lielākajām preču grupām īpatsvars audzis tikai metāliem un metālu izstrādājumiem. Pēdējos mēnešos īpaši palielinājies minerālproduktu eksports, kuru īpatsvars kopējā eksportā novembrī sasniedzis jau 8,7% un bijis gandrīz divas reizes lielāks nekā pirms gada.
Latvijas eksporta sekmīgā attīstība pēdējos mēnešos lielā mērā saistīta ar tā veiksmīgo struktūru sadalījumā pa valstīm. Vairāk nekā puse Latvijas preču pašlaik tiek eksportētas uz eirozonas finanšu problēmu tieši neskartajām Eiropas valstīm, tostarp Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Poliju, Zviedriju. Savukārt uz problemātiskajām eirozonas valstīm Portugāli, Īriju, Itāliju, Spāniju un Grieķiju Latvija izved tikai 2,7% visu preču. Pagājušajā gadā ir palielinājusies Lietuvas un Igaunijas daļa Latvijas kopējā preču eksportā un būtiski audzis arī preču eksports uz Poliju, šīs valsts īpatsvaram kopējā Latvijas eksportā novembrī sasniedzot 6,2 procentus. Vērā ņemamus apjomus šogad sasniedzis eksports uz Afganistānu, ko veido pārsvarā naftas produkti.
Pēc lielajiem iepriekšējos mēnešos ievestajiem investīciju preču apjomiem novembrī imports noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2011.gada jūnija, un importa gada pieauguma temps atkal kļuvis lēnāks nekā eksporta pieauguma temps. Attiecīgi ārējās tirdzniecības deficīts novembrī ir samazinājies līdz 115,9 milj. latu, salīdzinot ar iepriekšējā mēnesī fiksētajiem 141,4 milj. latu.
Negatīvā situācija eirozonā un pasaules ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās noteiks zemākus eksporta pieauguma tempus turpmākajos mēnešos, taču, ņemot vērā salīdzinoši labvēlīgāko situāciju Latvijas galvenajās eksporta partnervalstīs, nebūtu pamata sagaidīt arī strauju eksporta samazinājumu. Atbalstu Latvijas eksportam var dot arī eiro kursa pazemināšanās, pazeminot Latvijā ražoto preču cenas ārpus eirozonas esošo valstu tirgos.
Rādīt reklāmu
