16. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Studenti nevēlas mācīties uz parāda
Studenti nevēlas mācīties uz parāda
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 18. septembris 2013, 10:23
Valsts garantētā studiju un studējošā kredīta pieejamais apjoms trīs gadus palicis nemainīgs – aptuveni 29 miljoni latu, taču ar katru gadu ir aizvien mazāk studentu, kas to vēlas izmantot.


Studenti to skaidro ar stingrākiem banku noteikumiem, grūtībām atrast galvotāju, kā arī bažām, vai varēs aizņēmumu atdot.

«Ja tagad vajadzētu aizņemties, stipri domātu, jo tie kredītnoteikumi ir gana drastiski,» teic Zane, kura augstskolu jau ir beigusi, bet bankas aizdevumu beigs maksāt 2015. gadā. Studējošā kredītu viņa jau esot atdevusi, nu palicis studiju kredīts, kam ik mēnesi tiek atlikti 15 latu (vienubrīd tie bijuši 20 latu). Summa nav tik liela, jo viņa savulaik paņēmusi tikai pusi studijām nepieciešamās summas, bet pārējo viņai palīdzēja segt vecāki. Problēmas ar parāda samaksu neesot bijušas, jo jau studiju laikā atradusi darbu un līdz šim uz bezdarbnieka soliņa nav nācies sēdēt. Pluss bijis arī tas, ka tolaik nevajadzējis «apskraidīt visus radus un draugus», lai atrastu galvotāju, jo šo funkciju pildīja valsts. Tieši šis noteikums daudziem aizņemties gribētājiem radījis problēmas.

Problēma ar galvotājiem

Arī Baiba, kuras dēls un meita izmantojuši iespēju aizņemties, sastapusies ar šķēršļiem. Bijis grūti radu lokā atrast dēlam tādu cilvēku, kas jau nebūtu kādam galvojis vai arī nebūtu apgrūtināts ar personiskajiem kredītiem. Meita, par laimi, esot studijas jau pabeigusi, un viņai esot paveicies, jo pēc augstskolas beigšanas darba devējs solījis dzēst visu studiju maksu. To izdevies atrast, taču šovasar sastapušies ar kādu netīkamu pārsteigumu – līdz šim jūlijā un augustā nebijis nekas jāmaksā, bet tad saņēmusi zvanu no galvotāja, ka, lūk, viņam par abiem šiem mēnešiem banka atvilkusi no konta naudu. Dēls nekādu brīdinājumu pirms tam neesot saņēmis, tāpēc par šādu lietu pavērsienu bijis pārsteigts.

Tomēr – lai arī cik stingri būtu kredīta ņemšanas noteikumi un parādsaistības, tā tomēr bijusi vienīgā iespēja, kā nodrošināt abiem bērniem augstāko izglītību, atzīst Baiba.

Rīgas universitātēs arī kritums

Arī Studiju un zinātnes administrācijas datubāze apliecina, ka pēdējo triju gadu laikā kredītņēmēju skaits strauji sarucis. Ja 2010. gadā tādu bija 4548, tad pērn – 3531. Lai gan vislielākais samazinājums ir noticis studiju kredītu sadaļā – no 3483 uz 2635 –, arī stipendijas saņēmēju daudzums ir samazinājies no 1065 uz 896.

Augstskolas apstiprina šo datu patiesumu: ar katru gadu pieteikumu skaits sarūk. Rīgas lielajās universitātēs bilance ir apmēram – 20% no iepriekšējā gada, un tas arī neesot nekāds brīnums, jo samazinās studējošo skaits, skaidro augstskolu pārstāvji. Daudzi arī labāk dodot priekšroku nevis parādam, bet no mācībām brīvajā laikā piestrādājot, tāpēc viņiem neesot vajadzības ņemt studējošā kredītu.

Reģionos – vēl piesardzīgāki

Reģionos studējošie ir vēl piesardzīgāki. Piemēram, Rēzeknes augstskolā (RA), kur gan aizdevuma gribētājus vēl gaida līdz 20. septembrim, uz lielu atsaucību necer. Daudzi gan iegriežoties kredītu pieteikšanas nodaļā, tomēr pašlaik saņemti vien septiņi iesniegumi (četri uz studiju, trīs – uz studējošā kredītu). Arī pērn to bijis 35. RA studiju daļas vadītāja Alvīne Kazinika piebilst, ka samazinājies skaits, kas vēlas studēt par maksu. Ja nevarot iekļūt budžeta grupā, tad labāk nemācoties nemaz.

Arī otrā Latgales reģiona augstskolā – Daugavpils Universitātē (DU) – uz kredītu pieteikušies krietni mazāk studētgribētāju nekā pērn. «Ja 2012. gadā bija 90–95 pieteikumi, tad šogad to ir 22, un lielāka interese ir tieši par studējošo kredītu, uz kuru visvairāk pieteikumu ir no sociālo zinību studentiem,» teic DU mārketinga direktors Jānis Kudiņš un norāda, ka studiju kredītu iepriekšējos gados ņēmuši daudzi pedagogi, kas mācījušies nepilna laika studiju programmās. 2009. gadā bijis tik daudz pieprasījumu, ka pietrūcis naudas visiem gribētājiem, bet pēdējos gados augstskolas budžetā iezīmēto summu tikai daļēji izmanto.

Arī citā Latvijas pusē – Valmierā – situācija ir līdzīga. Vidzemes augstskolā šogad saņemti 33 iesniegumi, kamēr pērn to bijis 43. Lielākais uzsvars arī šeit ir likts uz studējošā kredītu: 25 no pieteikumiem ir tieši šajā sadaļā.

***

Uzziņai

2013. gadā augstskolās iesniegto pieteikumu skaits (uz 11.09.)

as Tehniskā universitāte 235

Rīgas Stradiņa universitāte 190

Daugavpils universitāte 22

Rēzeknes augstskola 7

Vidzemes augstskola 33


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Daugavpils Universitāte, Kredīts, nauda, parāds, studenti

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats