16. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Sabiedrība » Maks sabiedrībai liek aizmirst drošības draudus
Maks sabiedrībai liek aizmirst drošības draudus
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 23. marts 2015, 10:37
Naudu drošībai – vai tomēr samazināt nodokļus? Šādas dilemmas priekšā nonākuši tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kopš premjerministre Laimdota Straujuma atzinusi, ka sākotnēji iecerētais un apsolītais par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu arī nākamgad nebūs izpildāms ģeopolitiskās situācijas dēļ. Tauta jau tūkstošiem gadu vēlas tikai izrādes un maizi.


Vienotības stūrētais Ministru kabinets vēl pirms L. Straujumas pirmās valdības solīja, ka ik gadu iedzīvotāju nodokli samazinās par vienu procentpunktu. Šajā gadā šis solījums tika izpildīts un no 24 tika samazināts līdz 23%. Saskaņā ar solījumu nākamajā gadā tam vajadzētu sarukt līdz 22%, taču valdība, aizbildinoties ar ģeopolitisko situāciju un raisot sašutumu uzņēmējos un darba ņēmējos, dod nepārprotamus mājienus, ka šis nodokļa likmes samazinājums nebūs iespējams.

Nezina, ko vēlas

Ņemot vērā, ka Krievijas agresijas Ukrainā dēļ valdība ir apņēmusies NATO noteikto minimumu – 2% no iekšzemes kopprodukta – veltīt aizsardzībai – realizēt jau līdz 2018. gadam, šāds paziņojums šķiet loģisks. Neraugoties uz to, ka esam viena no straujāk augošākajām ekonomikām Eiropas Savienībā, arī mūsu zemē vērojama ekonomikas atdzišana. Tāpēc ir tikai loģiski, ka līdzekļu visam nepietiek un dažiem mērķiem naudas nepietiks, bet citus solījumus nāksies lauzt jeb, runājot politiķu valodā, pārskatīt.

Tomēr šāda pieeja daļai sabiedrības nav tīkama. Žēl, ka nav skaidrs, cik no IIN samazināšanas arī šajos apstākļos apoloģētiem iepriekš skaļi atbalstīja divu IKP procentu atvēlēšanu aizsardzībai līdz 2018. gadam, nevis līdz 2020. gadam, kā tas bija iecerēts sākotnēji.

Piemēram, uzņēmēju organizācijas, izdzirdējušas par IIN nesamazināšanu nākamgad, ceļ trauksmi un aicina jebkuras izmaiņas nodokļu politikā vispirms pārrunāt, ja ne saskaņot ar tām. «Ja situācija ir būtiski mainījusies, partneri jāaicina uz sarunām, meklējot kompromisu,» saka Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone, kura uzskata, ka šis jautājums būtu jāizvērtē Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs.

Arī tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar televīzijas kanālu LNT veiktā aptauja liecina, ka 70% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta nodokļu celšanu, kas relatīvi pielīdzināma to nesamazināšanai, par spīti dotajiem solījumiem, lai valsts spētu palielināt finansējumu aizsardzībai.

Grūti bija prognozēt

Gaismā celts arī mūžsenais apgalvojums, kas palīdz izprast vienu vai otru pie varas esošo partiju lēmumu, – valdības vienmēr ir melojušas, melo un turpinās melot.

Tam kategoriski atsakās piekrist Vienotību pārstāvošais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

«Tad, kad tika doti solījumi, izstrādātas stratēģijas un kalti plāni par tautsaimniecības attīstību, mēs nezinājām nedz par Krievijas agresiju Ukrainā, nedz par Eiropas Savienības sankcijām un Krievijas pretsankcijām, mēs nezinājām par rubļa kursa kritumu. Un visi šie faktori ietekmē gan mūsu tautsaimniecības attīstības tempa palēnināšanos, gan arī, protams, mūsu prioritātes,» skaidro politiķis, kurš uzskata, ka labāk ir pārskatīt prioritātes, nevis riskēt ar to, ka kādā jaukā dienā vairs nebūs valsts, kurā samazināt nodokļus.

Neatbalstītu pašvaldības un ZZS?

Ideju par mūžam melojošo valdību šajā reizē noraida arī opozīcijā esošās partijas. Tā Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kas arī darbojas K. Šadurska vadītajā komisijā, piekrīt tēzei, ka situācija ir mainījusies un valstij jāizvēlas prioritātes. Viņš gan pauž neizpratni, kādēļ par nodokļa likmes nesamazināšanu tā satraucas darba devēji, kurus tas tieši neskar.

Arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka mānīšanos valdībai šoreiz nevar pārmest, bet aizdomas viņam ir par pārāk optimistisku šā gada budžeta veidošanu. «Negribētu teikt, ka tā ir mānīšanās, domāju, ka tā ir situācijas maiņa. Tikai ceru, ka tā nav situācijas pārvērtēšana, veidojot šā gada budžetu,» saka politiķis.

Citas nianses atklāj Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Ņemot vērā, ka ZZS ir lielākais pašvaldībās pārstāvētais spēks, šī partija nelabprāt uzklausa runas par IIN samazināšanu, jo tādējādi tiek samazināti arī pašvaldību budžetu ieņēmumi, daļu no kuriem veido tajās pierakstīto iedzīvotāju IIN. Tajā pašā laikā ZZS apzinās aizsardzības spēju stiprināšanas nepieciešamību.

«IIN daļa ir absolūti nozīmīgs pašvaldību finanšu avots. Tāpēc esam dilemmas priekšā. Šīs abas lietas [aizsardzība un pašvaldību budžeti] neapšaubāmi ir svarīgas, lai tik vienkārši izlemtu, kuru ziedot otras risināšanai,» saka ZZS frakcijas vadītājs.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: nauda

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats