16. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Sabiedrība » Valsts iestādēm sola bada maizi
Valsts iestādēm sola bada maizi
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 19. marts 2015, 11:17
Šonedēļ valdība sāka nākamā gada valsts budžeta kalšanu, piemetot valsts plānotajiem izdevumiem tikai 10,6 miljonus eiro.


10,6 miljoni piesaista uzmanību ar savu niecīgumu attiecībā pret šajā gadā plānotajiem tēriņiem. Naudas summa, kas būtu vilinoša un nozīmīga jebkuram Latvijas iedzīvotājam un 99% Latvijas uzņēmumu, veido 0,19% no šā gada valsts pamatbudžeta izdevumiem, 0,14% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un vēl mazāk, ja tiktu ierēķināti arī pašvaldību izdevumi, tālāk arī ar valsti un pašvaldībām saistītu iestāžu un uzņēmumu izdevumi. Visai uzskatāmi izdevumu pieauguma niecību parāda pieauguma summas sadalīšana uz 57 777 «galviņām», cik nesen saskaitīts kopā visās valsts budžeta iestādēs. 10 600 000 / 57 777 = 183,4 eiro. Valsts kalpotājiem to būtu grūti pamanīt, pat ja visa summa aizietu kā algu pielikumi, kas dotu 15 eiro mēnesī. Reālajā dzīvē pielikums varētu būt tuvāks labi ja 1,50 eiro mēnesī divu iemeslu dēļ. Pirmais, ka izdevumu pieaugumam jānosedz arī iestāžu uzturēšanas izdevumu sadārdzināšanās, sākot ar Latvenergo rēķiniem. Otrais, ka ir 2–3 reizes lielāks faktiskais valsts kalpotāju skaits, kurā jāierēķina arī visi caur pašvaldību budžetiem un vēl citos veidos uzturētie cilvēki.

Tagad jāatzīst, ka viss iepriekš teiktais bija mānīšanās valsts aparāta stilā. Proti, savu izdevumu pieaugumu vai samazinājumu (gadījumos, kad jānomierina Latvijas kreditori) tas uzrāda pēc vajadzības, vispirms izdomājot fiktīvu salīdzināšanas bāzi, kas nav valsts reālie izdevumi kaut vai kārtējā gada budžeta likuma nozīmē (līdz gada beigām likums nav izpildīts, tas ir tikai naudas tērēšanas plāns). Skatoties rūpīgāk, atklājas, ka 10,6 = 76 miljoni eiro, jo 65,5 miljonu pieaugums 2016. gada valsts pamatbudžeta izdevumiem jau iemānīts likumā Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam. Valsts izdevumu pieaugums par 75 miljoniem eiro jau ir pietiekami nopietns, lai vismaz privileģēto ierēdņu grupu ienākumi turpinātu strauji augt.

Ar «vidējā termiņa budžeta ietvaru» Finanšu ministrija un pārējās tā veidošanā iesaistītās iestādes vienreiz jau ir smagi izgāzušās. Ap 2006.–2007. gadu politiķi un ierēdņi sacerēja un – galvenais – sadalīja valsts ieņēmumu pieaugumu, kam ap 2010. gadu latos jau vajadzēja būt augstākam, nekā reālais budžets pašreiz ir eiro izteiksmē. Budžeta pieauguma vietā nācās budžetu samazināt. Šā iemesla dēļ otrais piegājiens budžeta plānošanā izskatās daudz piesardzīgāks, taču tas vēl nedod garantijas, ka tas atbildīs ekonomiskajai realitātei 2016. gadā un turpmāk. Sekojot tradīcijām Latvijas pārvaldīšanā, Laimdotas Straujumas valdība šonedēļ atvēlēja 2017. gada tēriņu pieaugumam vairāk nekā 2016. gadā un 2018. gadam – vairāk nekā 2017. gadam.

Valsts iestāžu finansējuma pieticīgo pieaugumu valdība centās pamatot, pazeminot inflācijas prognozi visam 2015. gadam līdz 0,4% (par 2 procentpunktiem) un līdz 1,9% nākamajam gadam (par 0,6 procentpunktiem). Inflācija, protams, nav vienīgais un varbūt nav pats precīzākais iestāžu uzturēšanas faktisko izdevumu rādītājs, taču kaut kādu priekšstatu par iestāžu pastāvēšanas gaidāmo bilanci tā dod. Iestāžu uzturēšanas izdevumu pieaugums par 75 miljoniem atbilst pieaugumam par 1,3% attiecībā pret šā gada izdevumiem un aizsvārstītos apmēram turpat, kur divu gadu inflācija savā pazeminātajā versijā. Šaubīties par valdības jauno versiju liek NRA.lv atklājums, ka «degvielas lētums Latvijā tikai uz papīra». Tā saucas 12. marta publikācija, kurā parādīta Ekonomikas ministrijas mānīšanās, uzrādot par degvielas vidējo cenu zemākās, tikai reklāmai domātās cenas. Valdību Ekonomikas ministrija apmānījusi sekmīgi, bet ar to pārvaldes iestāžu sasniegumi beidzas.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: nauda

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats