No jaunā gada, stājoties spēkā grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, jebkura ar kredīta līgumu saistītā izdevumu summa, tajā skaitā kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, vairs nevarēs kopā pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas. Šāds regulējums nodrošinās to, ka patērētāji nenokļūst pārmērīgos parādos, nemitīgi tiem pieaugot. Savukārt kredīta kopējo izmaksu ierobežojums (0,55% – no 1 līdz 7 dienām; 0,25% – no 8 līdz 14 dienām; 0,20% – no 15 līdz 30 dienām) nodrošinās, ka patērētāji, kuri godīgi atmaksā kredītu noteiktajā termiņā, nepārmaksā par aizdoto summu, sedzot to patērētāju kredītus, kas tos neatmaksā. Tāpat kredīta devēju pienākums būs stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju un neizsniegt kredītu tiem, kuru maksātspēja ir nepietiekama.

Nokavējuma procentu ierobežojums 36% apmērā virs aizņēmuma likmes gadā nodrošinās to, ka nokavējuma procenti nepieaug tik strauji, lai situācijā, kad patērētājs ir nokavējis maksājumu, spētu to tomēr samaksāt un segt savas saistības pret kredīta devēju. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka, nosakot ierobežojumu kredīta līguma noslēgšanai laika posmā no pulksten 23 līdz 7 rītā, patērētāji, it sevišķi jaunieši un personas, kas cieš no azartspēļu atkarības, tiks pasargāti no neapdomīgas rīcības. Praksē bijis ne mazums gadījumu, kad kredīti ņemti ballīšu turpināšanai vai azartspēlēm, un vēlāk šādi mirkļa lēmumi nožēloti. Ierobežojums noteikt vekseli kā norēķina līdzekli kreditēšanas darījumos liegs kreditoriem apiet patērētāju kreditēšanas regulējumu, kā arī slepus kapitalizēt patērētāja parādus, kas savukārt nodrošinās caurskatāmu kredīta darījumu piedāvājumu patērētājiem.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa NRA.lv stāstīja, ka no šā gada stājas spēkā arī vairākas jaunas normas par patērētāja tiesībām gadījumos, kad precei vai pakalpojumam ir atklājies defekts. Iepriekš strīda gadījumā, ja pārdevējs nepiekrita pircēja prasībai par brāķa preci, defekta pierādīšanas fakts pilnībā bija patērētāju ziņā, kam bija jāveic ekspertīze par saviem līdzekļiem un tikai tad, ja viņam izrādījās taisnība, bija iespējas atgūt ekspertīzes izmaksas. Nereti ekspertīze izrādījās dārgāka nekā pati prece, kas, protams, nevairoja patērētāju motivāciju cīnīties par savām tiesībām. Jaunā kārtība paredz, ka pircējs pretenziju var iesniegt bez ekspertīzes.

Jaunā kārtība arī paredz, ka vispirms patērētājs ir tiesīgs prasīt neatbilstības novēršanu (remontu) vai maiņu, kas ir veicams bez atlīdzības, saprātīgā termiņā, neradot neērtības patērētājam un ņemot vērā preces raksturu, kā arī paredzamo tās lietošanas nolūku. Cenas samazinājumu vai līguma atcelšanu varēs pieprasīt tad, ja netiek novērsta neatbilstība vai arī tā netiek veikta saprātīgā termiņā.