16. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » SIVA vadība mēģinājusi piesegt zādzību no iestādes
SIVA vadība mēģinājusi piesegt zādzību no iestādes
Autors: Apollo.lv / 4. novembris 2012, 21:48
Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) vadība mēģinājusi piesegt naudas zādzību no iestādes kases, un, ja vien kādā no iestādes kasēm Valsts kontroles (VK) revidenti nebūtu atklājuši dīvainu ienākošo maksājumu, vairāk nekā desmit tūkstošu latu lielais iztrūkums tā arī būtu palicis apslēpts, ziņo Latvijas televīzijas raidījums «De facto».


Kad VK šovasar iestādi pārbaudīja, viss liecinājis, ka aģentūras vadība ir gatava atklāt precīzi tik, cik paši revidenti atradīs. Pieprasītie dokumenti tika iesniegti ar dienas, vairāku dienu vai pat nedēļu ilgu kavēšanos.

«Tas jau sāka pakāpeniski liecināt revīzijas gaitā par to, ka ir kaut kāda pretestība, varbūt arī iespēja, ka, kavējot informācijas iedošanu, iedot jau sagrozītu, vai tajā brīdī no jauna radītu informāciju, kurai bija jābūt jau iepriekš sagatavotai,» «De facto» atklāj Valsts kontroliere Ingūna Sudraba. Par atklājumiem nekavējoties informēta Labklājības ministrija.

VK revidenti vispirms atklāja nepareizā kasē ieskaitītus 300 latus par it kā sniegtiem pakalpojumiem iestādes darbiniecei. Sākot šķetināt, kas tas par maksājumu, atklājusies savulaik notikusies piesavināšanās vai zādzība no iestādes līdzekļiem. Šķetinot dokumentu pēc dokumenta, atklāts, ka no iestādes līdzekļiem pazuduši kopumā vismaz 13 tūkstoši latu.

Iestādes vadītāja tagad skaidro, ka vispār jau trīs tūkstošu iztrūkumu pirms gada atklājuši viņi paši un visu vainu noveļ uz kādu darbinieci, invalīdi, kurai, lūk, pietrūcis naudas apaviem, kredītam un citiem izdevumiem. Tomēr reakcija, kā tagad atklājies, bijusi visai īpatnēja un pārkāpumi rūpīgi piesegti. Šobrīd ir aizdomas, ka radītas pat fiktīvas parādzīmes un sacerētas atgādinājuma vēstules parādniekiem, kuri it kā būtu palikuši parādā simtiem latu par autostāvvietas lietošanu, raksta Apollo.lv.

«Viņai tas tāds negadījums bija. Mēs arī to komisijā izvērtējām un darījām visu, lai šo naudiņu atgūtu. (..) Kaut gan tas bija no maksas pakalpojumiem. Tā nebija valsts nauda, kas ir tieši piešķirta jebkuram mūsu pakalpojumam. Viņa jau decembrī atdeva pirmos 900 latus,» tā notikušo skaidro atstādinātā Sociālās integrācijas valsts aģentūras direktore Regīna Simsone.

Taču tas nebūt nav vienīgais pārkāpums. Vienlaikus ar šo notikumu VK iestādi pārraugošajai Labklājības ministrijai ziņoja, ka skaidras naudas darījumiem regulāri anulēti čeki. Turklāt desmiti darījumi anulēti pēc vairākām stundām, vēlu vakarā vai pat nākamajā dienā. Savukārt klienti naudas atdošanu nav apliecinājuši. Tas rada pamatu aizdomām par kārtējo, vismaz četru tūkstošu, bet iespējams, arī krietni lielākas summas pazušanu. Arī te iestādes vadība vainu noveļ uz klientiem, invalīdiem, kas ne vienmēr zinot, ko grib.

Labklājības ministrijas audits atklājis, ka čeku anulēšana notikusi ne tikai pagājušajā gadā, kad kopumā anulēti čeki par 306 000 latu, bet arī šajā gadā. Raidījumam kļuvis zināms, ka šogad čeki anulēti par aptuveni 70 000 latiem. Cik aiz tā slēpjas pazudušu latu, neviens īsti nezina.

Par aģentūras finansēm atbildīgās amatpersonas no darba aizgājušas vien nupat, septembra beigās. Turklāt nevis atlaistas par pārkāpumiem, bet darba attiecības izbeigtas pēc pušu vienošanās. Tas gan direktori nepaglāba no atstādināšanas un dienesta pārbaudes.

Šovasar pārmaiņas skārušas vēl virkni sociālās palīdzības iestāžu. No amatiem šķīrušās sociālo aprūpes centru «Kurzeme», «Rīga» un «Zemgale» vadītājas. Iestādēs atklāta iepirkumu likuma apiešana, pārlieku dārgu preču iegāde un citi finanšu izlietojuma pārkāpumi. Izrādās, bez jebkādas cenu aptaujas un krietni pārmaksājot, slēgts pat līgums par zārku piegādi aprūpes centru iemītniekiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norāda, ka «nauda iepirkumiem tika plānota nepareizi. Nākamgad pirmkārt izvērtēsim cilvēku vajadzības, un tad varam skatīties, ko varam un ko vajag iegādāties».

Iepriekšējos desmit gadus labklājības nozari uzraudzījusi Zaļo un zemnieku savienība. Arī aprūpes iestāžu vadībā tika ar partiju cieši saistīti cilvēki, kā piemēram, bijusī ministre Iveta Purne. Arī Simsone vēl līdz oktobra vidum vadīja Zemnieku savienības Jūrmalas nodaļu. Un viņai pretimnākšanas nav trūcis. Ar tiešu zaļzemnieku atbalstu šai iestādei likumā nostiprinātas ekskluzīvas tiesības rehabilitēt karavīrus, apejot konkursu rīkošanu.

Lai arī savācoties pa nelielām summām, tomēr kopējais sociālās aprūpes centru budžets ir visai iespaidīgs, kopumā ap 20 miljoniem latu.

VK jaunāko ziņojumu sola publiskot novembra beigās un jau tagad ir nojaušams, ka tas nesīs vēl virkni nepatīkamu pārsteigumu par to, kā  nauda tērēta Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, vēstī «De facto».




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: De facto, nauda, Regīna Simsone, SIVA, Valsts kontrole

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats