16. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Sabiedrība » Kampaņveidā piešķir naudu
Kampaņveidā piešķir naudu
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 2. aprīlis 2014, 12:39
Šogad cilvēkiem ar invaliditāti paredzētajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem valsts budžetā atvēlēts būtiski vairāk finansējuma nekā visos iepriekšējos gados.


Naudas pieejamība atļāvusi valsts apmaksājamo tehnisko palīglīdzekļu klāstā iekļaut elektropiedziņas riteņkrēslus jeb skuterus, tomēr pastāv bažas, vai nākamgad tehnisko palīglīdzekļu budžets nesaruks un atkal nevarēs ar palīglīdzekļiem nodrošināt cilvēkus, kuriem tie nepieciešami steidzamības kārtā.

Vides pieejamības eksperts Aigars Bolis NRA.lv norāda, ka tehnisko palīglīdzekļu iepirkšanā valda dīvainības un nesakārtotība – joprojām nav iespējams panākt, lai tehniskais palīglīdzeklis, piemēram, ratiņkrēsls, tiktu pielāgots katram cilvēkam individuāli, nevis «cilvēks tiktu piemērots normatīviem». Tāpat no valsts apmaksātā palīglīdzekļu saraksta esot izņemti akumulatori, kuri nepieciešami elektriskajiem ratiņiem, taču tieši šī detaļa ir svarīgākā (jo dārgākā) sastāvdaļa tieši šiem pārvietošanās līdzekļiem.

Divas reizes vairāk

Tehnisko palīglīdzekļu (ortozes, protēzes, ortopēdiskie apavi, ratiņkrēsli, personiskās aprūpes līdzekļi, tiflo un surdo tehnika) finansējums 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu patiešām audzis – šogad palīglīdzekļu iegādei atvēlēti 6,8 miljoni eiro, pērn – tikai 3,8 miljoni eiro. Papildu finansējums nodrošināts ar īpašu Saeimas lēmumu, un visticamāk – nākamgad viss var atgriezties «vecajās sliedēs». Ministrijas budžeta plānā kā allaž var ielikt tikai bāzes finansējumu. Nezinot, kas būs nākamgad, šogad par papildus piešķirto naudu var samazināt rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem un, kā norāda Labklājības ministrijā, sarakstā iekļaut arī jaunus palīglīdzekļus.

Šā gada sākumā vislielākās rindas bija pēc dzirdes aparātiem (2759 cilvēki) un personiskās pārvietošanās palīglīdzekļiem, tas ir, ratiņkrēsliem (2212 cilvēku). Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše Neatkarīgajai saka: neņemot vērā rindu pieauguma tempa izmaiņas, plānots, ka 2014. gada beigās bez rindas būs iespējams apkalpot visus, kas pieprasa palīglīdzekļus steidzamā kārtā. Tomēr neliela rinda saglabāšoties personiskās pārvietošanās palīglīdzekļu grupā – ap 500, personiskās aprūpes palīglīdzekļu un ortopēdisko apavu grupā – ap 100 cilvēku. Pēc LM veiktajiem aprēķiniem var secināt, ka par papildu naudu rindas varēs samazināt līdz minimumam un pat ar bāzes finansējumu nodrošināt cilvēkus nākamgad ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, taču attīstībai pāri nekas nepaliks. I. Pikše to apliecina: «Ja vēlamies attīstīties, atvieglot pieeju dažiem palīglīdzekļiem, modernizēt piedāvājumu, nepieciešams papildu finansējums, būtu labi, ja bāzē paliktu tas, ko papildus piešķīra šogad.»

Var saņemt skuterus

Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari Tehnisko palīglīdzekļu centrs (TPC), kas Latvijā nodrošina valsts apmaksātu palīglīdzekļu izsniegšanu, cer, ka ar papildu finansējumu līdz šā gada beigām varētu būtiski samazināt rindas. Tieši TPC finansējums šim gadam ir 4,76 miljoni eiro (pārējā nauda ir cilvēku ar dzirdes vai redzes traucējumiem organizācijām, kuras atbildīgas par tehnisko palīgu sadali šiem cilvēkiem). TPC vadītājs Aivars Vētra uzskata, ka papildu nauda jau nākamgad ļaus paplašināt palīglīdzekļu klāstu un tehnisko nodrošinājumu.

Taču jau šogad TPC sācis piešķirt elektriskos skuterus. Kā norāda TPC, skuterus izmanto cilvēki, kuriem pārvietošanās grūtības rada problēmas apakšējās ekstremitātēs – amputācijas, smagi artrīti, paraplēģija, bet kuriem ir saglabātas labas abu roku funkcionēšanas spējas, tajā skaitā sīkā motorika pirkstos, kā arī ir pietiekama redze, dzirde un kognitīvās spējas. To priekšrocība salīdzinājumā ar parastajiem ratiņkrēsliem ir elektromotora piedziņa, kas ar atkārtoti uzlādējamiem akumulatoriem ļauj pārvietoties ar ātrumu līdz sešiem kilometriem stundā.

Kāpēc ne individuāli?

Diemžēl cilvēki ar invaliditāti netic, ka jaukā ziņa par papildu naudu būs tikpat jauka nākamgad, taču ne tikai nauda ir noteicošais. Vides pieejamības eksperts Aigars Bolis norāda: svarīgākais, lai tehniskais palīglīdzeklis būtu man piemērots, nevis ka tie vienkārši tiek nopirkti, jo valsts tam atvēlējusi naudu. «Nav pareizi, ka valsts iztērē naudu ratiņkrēslam, bet man tas vēl ir jāpielāgo, jāuzlabo, – ja valsts atvēl šādu naudu, tad tam vajadzētu būt ideāli pielāgotam,» spriež A. Bolis. Ratiņkrēsla izmaksas ir 1400 latu, kas ir pietiekami laba cena, ko saņem ražotājs, un par to vajadzētu prasīt arī to pielāgot, tomēr tā diemžēl nezināmu iemeslu dēļ nenotiek. Neatkarīgā atgādina, ka kādreiz bija ideja palīglīdzekļu lietotājus iesaistīt lēmumu pieņemšanā, piemēram, cilvēks, kas pats lieto ratiņkrēslu, var sniegt ieteikumus, kādus valstij vajadzētu iegādāties.

«Mana pieredze nav pārāk veiksmīga,» atzīst A. Bolis, «man atsūta specifikācijas, es pasaku, kā vajadzētu labāk, ko vēl vajadzētu iekļaut kā prasību, pēc mēneša uzzinu, ka iepirkums noticis, bet nekas nav ņemts vērā. Nostāda fakta priekšā,» stāsta A. Bolis. Kā piemēru uz savu ratiņkrēslu viņš rāda bremžu mehānismu – labi ir, ja, nolaižot rokas bremzi, tiktu nobloķēti abi riteņi (agrāk tādi rati tika iepirkti), bet tagad katrā pusē savs mehānisms. Iespējams, sīkums, taču ratiņkrēslā braucošam cilvēkam būtiski.

Aigars stāsta par vairākiem gadījumiem, kad tehniskā palīglīdzekļa piešķiršanā nav vērtēta reālā cilvēka situācija un vajadzības. «Ir galējības. Ģimenes ārsts uzraksta, ka vajag ratiņkrēslu, bet neviens nepaskatās, vai tas tiks izmantots un kur, vai patiešām tieši tāds palīglīdzeklis vajadzīgs, un otrādi – redzu, ka cilvēkam patiešām elektriskais ratiņkrēls ir vajadzīgs; nedod, jo saka, tu visu laiku brauci ar parastiem ratiņiem, bet viņam viena roka vairs nekustas,» stāsta A. Bolis, «vēl viens piemērs – cilvēks tikko nonācis ratiņkrēslā, un viņam iedod pagaidu ratiņkrēslu, lai paskatītos, kādu vajadzēs, – tam var piekrist, bet es redzu braucam cilvēku piekto sesto gadu ar pagaidu variantu. Cilvēks ir aizmirsts. Kādu man iedeva, ar tādu braucu.»

Kādu man iedeva, ar tādu braucu

Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vadītājs Ivars Balodis uzskata, ka daudzas lietas atrisinātu sabiedriskā padome, kas vērtētu tehnisko palīglīdzekļu sistēmu no malas, ieklausītos cilvēku vēlmēs, analizētu, kā tiek iztērēti līdzekļi. «Padome arī varētu veidot pozitīvo sarakstu – pārskatīt, kas ir novecojis, kas jauns iekļaujams, kādas ir rindas, kādas problēmas, kā lietderīgāk izmantot naudu, – labi, ka ir papildu nauda, svarīgākais, kā izlietojam,» saka I. Balodis.

«Es dzirdēju, ka ir iegādāti skuteri, bet kāpēc no saraksta izņēma akumulatorus, tie ir ļoti svarīgi elektriskajiem ratiņiem. Ja nolietojas, tagad jāpērk pašam, bet tā ir dārgākā detaļa... Humpalās elektrisko ratiņu ir daudz, bet cilvēki neizmanto, jo nevar iegādāties akumulatorus,» stāsta A. Bolis.

Vēl – ne cilvēku ar invaliditāti organizācijām, ne cilvēkiem nav pārliecības, ka šāds papildu finansējums nav tikai kampaņa, un ja tā – kādu sistēmas attīstību varam sagaidīt? Latvija ļoti atpaliek no visas pasaules. «Mums nav pat stabilitātes, nerunājot par moderniem risinājumiem,» secina I. Balodis, «piemēram, dažādi palīglīdzekļi bērniem ar invaliditāti attīstībai. Pašlaik vecāki pērk paši. Vai arī cilvēki ar smagām invaliditātēm – citās valstīs strādā pie tā, kā konkrētajam cilvēkam palīdzēt ar jaunākajām tehnoloģijām.»

***

UZZIŅAI

Garākās rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem

- Dzirdes aparāti – 2759 cilvēki

- Personiskās pārvietošanās palīglīdzekļi – ratiņkrēsli – 2212 cilvēki

- Personiskās aprūpes palīglīdzekļi – 1363 cilvēki

Avots: Labklājības ministrija


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Aigars Bolis, nauda, tehniskajie palīglīdzekļi

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats