16. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Sabiedrība » Absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju šķiet, ka cenas pēc eiro ieviešanas palielinājušās
Absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju šķiet, ka cenas pēc eiro ieviešanas palielinājušās
Autors: Apollo.lv / 27. marts 2014, 16:38
Viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas uztrauca iedzīvotājus, Latvijai pievienojoties eirozonai, bija iespējamais preču un pakalpojumu cenu kāpums. Kā liecina jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti, absolūtais vairākums iedzīvotāju dažus mēnešus pēc eiro ieviešanas uzskata, ka cenas patiešām ir palielinājušās (87%). Tikmēr ekonomikas un politikas eksperti ir pretējās domās, norādot, ka straujas cenu izmaiņas nav novērotas un šāds viedoklis ir balstīts iedzīvotāju sajūtās, nevis faktos, «Apollo» informēja «DNB bankā».


«Iedzīvotāju pārliecība, ka cenas palielinājušās, ir rezultāts tiem stereotipiem, kas zināmā sabiedrības daļā tika kultivēti pirms eiro ieviešanas. Nevar apgalvot, ka eiro ieviešanai nav bijusi ietekme uz cenu palielināšanos. Tomēr tā nav tāda, kā to sajūt iedzīvotāji. To apliecina arī pakalpojumu un preču cenu monitorings un statistika par nelielo inflācijas līmeni valstī kopumā,» komentējot šos datus, atzīmē Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

«Ar empīriskajiem iespaidiem vien lielas sabiedrības daļas pārliecību, ka «cenas ir ievērojami palielinājušās», nevar izskaidrot. Drīzāk gan šķiet, ka realitāti aizēno pārliecība – tik daudz ir ticis runāts par to, ka, ieviešot eiro, cenas neizbēgami celsies, ka daudziem tās šķiet ceļamies pat tad, ja tā nenotiek. Un sabiedrības salīdzinoši viegla pakļaušanās stereotipiem un plaši propagandētām «gudrībām» ir bīstams fenomens jaunajā starptautiskajā situācijā,» vienlaikus atzīmē Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Tikmēr, izvērtējot galvenos eiro ieviešanas radītos ieguvumus, iedzīvotāji visbiežāk atzīmējuši lielākas ērtības - to, ka nav vairs jāuztur vairāki konti latiem un eiro, jāmaina valūta ceļojot, jāpārrēķina cenas u.tml. (42%), kā arī to, ka nav jāmaksā par latu konvertāciju uz eiro, ceļojot, iepērkoties, veicot darījumus ar citām eirozonas valstīm (39%). Salīdzinoši bieži respondenti kā ieguvumu atzīmējuši arī ciešāku iekļaušanos Eiropas Savienībā (21%). Tikmēr 34% aptaujāto atzīmēja, ka būtiskus ieguvumus no eiro ieviešanas Latvijā nesaskata, raksta Apollo.lv.

40% aptaujāto uzskata, ka eiro ieviešana veicinās investīciju piesaisti Latvijai. Tiesa, pretējās domās ir tikai nedaudz mazāks aptaujāto īpatsvars – 33%. Jāpiebilst, ka salīdzinoši lielai daļai aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā (27%).

Lūgti norādīt jomas, kurās, pateicoties eiro ieviešanai, tuvākajos gados izdosies piesaistīt vairāk investīciju, aptaujātie visbiežāk atzīmējuši lauksaimniecību (18%) un transportu, loģistiku (17%). Tiesa, salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī tirdzniecības un pakalpojumu jomu (15%). Jāpiebilst, ka 23% aptaujāto uzskata, ka vairāk investīciju, pateicoties eiro ieviešanai, neizdosies piesaistīt nevienā no minētajām jomām.

DNB bankas viceprezidents, valdes loceklis Jānis Teteris atzīmē: «Kopš eiro ieviešanas Latvijā ir pagājis neilgs laiks. Tas noteikti ir pārāk mazs, lai sajustu jau kādus taustāmus makroekonomiskos ieguvumus investīciju pieplūdes vai ekonomiskās stabilitātes ziņā. Papildus tam jāņem vērā šī brīža īpašā situācija, ko ir izraisījis Ukrainas un Krievijas politiskais konflikts, tostarp Krimas aneksija, kurai viennozīmīgi ir ietekme gan uz reģiona, gan arī Latvijas ekonomiku. Līdz ar to būs ļoti grūti vai pat neiespējami redzēt precīzu un tiešu eiro ieviešanas ietekmi uz Latvijas ekonomiku,» paredz «DNB bankas» viceprezidents un valdes loceklis Jānis Teteris.

Savukārt, minot būtiskākos zaudējumus, ko Latvijai rada vai tuvākajā nākotnē varētu radīt eiro ieviešana, visbiežāk iedzīvotāji pauduši apbēdinājumu par nacionālās valūtas zaudēšanu (70%) un atzīmējuši, ka visticamāk pieaugs inflācija (57%). Līdzās šiem kā lielākais iespējamais mīnuss norādīta valsts neatkarības, patstāvības mazināšanās (37%).

Lūgti raksturot, kā mainījušies respondentu naudas tērēšanas paradumi kopš eiro ieviešanas, 40% aptaujāto atzīmējuši, ka kopš gadumijas kļuvuši taupīgāki un piesardzīgāk tērē naudu, bet to, ka sākuši tērēt vairāk, norāda 12% aptaujāto. Savukārt 43% aptaujāto atzīmējuši, ka viņu naudas tērēšanas paradumi kopš eiro ieviešanas nav mainījušies.

Savukārt vaicāti, ar kādām praktiskām, ar eiro ieviešanu saistītām problēmām iedzīvotāji visbiežāk sastapušies, vairāk nekā puse aptaujāto atzīmējuši nogurdinošo cenu salīdzināšanu eiro un latos (57%). Relatīvi bieži aptaujātie norādījuši arī uz grūtībām pierast pie eiro monētām un banknotēm (49%). Tikmēr 37% aptaujāto norāda, ka saskārušies ar negodīgu eiro ieviešanas praksi – atsevišķi tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, pēc viņu domām, ir jūtami palielinājuši cenas.

Visbeidzot, lūgti atzīmēt, kādam attēlam vai simbolam vajadzētu būt uz Latvijas pirmās īpašās eiro monētas, visbiežāk aptaujātie uz tās vēlētos redzēt Brīvības pieminekli (20%) un Latvijas teritorijas kontūru (19%). Salīdzinoši retāk minēta ozola lapa (9%), lasis (6%), eiro ieviešanas datums 01.01.2014. (5%) un citi simboli. Jāpiebilst, ka marta sākumā apgrozībā jau tika laista Latvijas pirmā eiro kolekcijas monēta, kas veltīta Ainažu jūrskolas 150 gadu jubilejai.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: DNB banka, nauda, Noris Krūzītis, Roberts Zīle

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats