Aizvien vairāk franču uzskata, ka valdības spītīgā turēšanās pie vairāk
nekā gadsimtu ilgā likuma, kas nopietni ierobežo mazumtirgotāju iespējas
strādāt svētdienās, pašreizējos apstākļos ir nelietderīga.
Francijai problēmas sagādā gan augstais bezdarba līmenis, gan stagnējošā ekonomika, bet novecojušā likuma mainīšana varētu radīt jaunas darba vietas, palielināt Francijas konkurētspēju un kalpot kā labs impulss ekonomikas augšupejai. Lai gan sociālistu premjers Žans Marks Ero nav paudis gatavību atcelt likumu, pirmais solis pretim tā kritiķiem ir sperts – izveidota īpaša valdības komisija, kas pārskatīs kritērijus un, visticamāk, paplašinās to veikalnieku loku, kuriem ļauts strādāt svētdienās, raksta
NRA.lv.
Ziņu aģentūra AFP atgādina, ka diskusijas par šo likumu aktualizējās pagājušajā nedēļā, kad tiesa uzdeva saimniecības preču mazumtirgotājiem Catorama un Leroy Merlin svētdienās slēgt savus 14 veikalus, kas atrodas dažādās Parīzes priekšpilsētās. Neraugoties uz noteikto soda naudu (120 000 eiro par katru veikalu dienā), mazumtirgotāji plāno aizliegumu neievērot, bet veikalu darbinieki un viņiem simpatizējošie pagājušās nedēļas nogalē sarīkojuši vairākas protesta demonstrācijas.
«Mēs vēlamies strādāt svētdienās, tādēļ pieprasām, lai mums tiktu dota šāda iespēja,» sarunā ar AFP skaidrojis Leroy Merlin darbinieks Žerārs Fijons. Viņš vada pārdevēju un citu darbinieku izveidoto asociāciju, kas mēģina pārliecināt valdību, ka strādāšana svētdienās mūsdienu ekonomiskajos apstākļos ir pilnīgi normāla parādība. «Beidzamajos gados ekonomiskās krīzes un dažādu taupības pasākumu dēļ cilvēku labklājības līmenis ir krities, tādēļ ir tikai apsveicami, ka, strādājot svētdienās, ļaudīm iespējams nopelnīt kādu lieku eiro. Turklāt šādā veidā mēs aizstāvam arī pircēju intereses – daudziem cilvēkiem darbdienās nav laika doties iepirkties,» uzsvēris asociācijas vadītājs.
Interneta ziņu vietne The Local piebilst, ka pēdējo nedēļu laikā arodbiedrību (tās aizstāv aizliegumu lielākajai daļai veikalu strādāt svētdienās) spiediena rezultātā ierobežots arī brīvdienās atvērto veikalu, kas atrodas tūristu apmeklētās vietās, darbalaiks. Piemēram, kosmētikas giganta Sephora veikala, kas atrodas Elizejas laukos, durvis turpmāk tiks slēgtas deviņos vakarā. Līdz šim šis veikals darbdienās strādāja līdz pat pusnaktij, bet piektdienu un sestdienu vakaros pat stundu ilgāk, un tieši vēlās vakara stundās to nereti pēc ekskursijas pa Parīzi un ieturēšanās kādā restorānā apmeklēja turīgi tūristi. «Arodbiedrības mums ietriekušas dunci mugurā,» sarunā ar AFP sacījusi veikala pārdevēja Enē Sampjekro. Viņa piebildusi, ka darbinieku tiesības šajā veikalā nekādā veidā nav tikušas pārkāptas, jo vēlajās vakara stundās strādājuši tikai tie, kuri to vēlējušies. Starp citu, no 200 veikala darbiniekiem tādu bijis vismaz 58, sacījusi pārdevēja. Iepriekš ar tiesas lēmumiem saīsināts arī tādu veikalu kā Apple, Uniqlo, Monoprix, kā arī universālveikala Galeries Lafayette darba laiks.
«Francijā, kas oficiāli ir sekulāra, tomēr sadzīvē samērā katoliska valsts, šis likums sakņojas demonstrācijās, kuras no 1898. līdz 1906. gadam daudzās valsts lielpilsētās rīkoja strādnieki. Tieši pēc šīm demonstrācijām svētdiena 1906. gadā tika pasludināta par obligātu brīvdienu, un likums ar dažiem grozījumiem darbojas līdz pat mūsdienām. Gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 100 gadiem to aizstāv baznīca un arodbiedrības, bet iebildumi ir uzņēmējiem un sabiedrības aktīvākajai daļai,» sarunā ar AP skaidrojis vēsturnieks Roberts Beks. Saskaņā ar likumu svētdienās Francijā drīkst strādāt tikai pārtikas veikali, turklāt ne ilgāk kā līdz vieniem pēcpusdienā. Citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas svētdienās nevēlas slēgt savas durvis, atliek cerēt uz kādu no izņēmumiem, kas likumā tika iestrādāti 2009. gadā, kad pie varas bija uzņēmējiem draudzīgā labēji centriskā valdība. Brīvdienās atļauts strādāt veikaliem, kas atrodas tūristu apmeklētās vietās, nelieliem veikaliem, kuros strādā tikai īpašnieks vai viņa ģimenes locekļi. Ir arī citi izņēmumi, un tiesības izsniegt (un, protams, arī liegt) atļaujas ir municipalitātēm. Jāņem vērā arī darba likumdošana, kas nosaka, ka nevienu darbinieku nedrīkst piespiest strādāt svētdienās vai laikā no deviņiem vakarā līdz sešiem no rīta. Neraugoties uz to, aptuveni 30% strādājošo reizēm vai regulāri strādā svētdienās, par to saņemot uz pusi lielāku atalgojumu nekā darbdienās.
«Man ir kauns par mūsu valsti. Vai tad tas nav skandāls, ka cilvēkiem netiek dotas tiesības strādāt? Un pēc tam mēs brīnāmies par augsto bezdarba līmeni,» sarunā ar AFP saka Parīzes iedzīvotāja Elizabete Armani, atgādinot par to, ka pašlaik Francijā bez darba ir aptuveni trīs miljoni cilvēku un sociālistu valdība deklarējusi, ka jaunu darba vietu radīšana ir viena no tās galvenajām prioritātēm. Labēji centriskās partijas UMP politiķe Natalī KostjuškoMorizē, kura izvirzījusi savu kandidatūru Parīzes mēra amatam, intervijā bezmaksas laikrakstam Metro News uzsvērusi, ka, pēc viņas domām, valdība rīkojas pilnīgi aplami, neatceļot acīm redzami novecojušo likumu. «Cilvēki vēlas strādāt,» viņa norādījusi, prognozējot, ka aizlieguma atcelšana Parīzē vien varētu sekmēt aptuveni 10 000 darba vietu izveidošanu. N. KostjuškoMorizē arī atgādinājusi, ka pasaules pieredze liecina – svētdienās mazumtirdzniecības apgrozījums sasniedz 20% no visa nedēļas apgrozījuma. «Mēs paši savai galvaspilsētai liedzam šo ekonomisko mannu. Nonācis jau līdz tam, ka tūrisma operatori svētdienās organizē iepirkšanās ceļojumus uz Londonu,» viņa niknojusies.
TilderLCIOpinionway aptauja, kas veikta oktobra sākumā, liecina, ka šādam viedoklim piekrīt aptuveni 66% Francijas iedzīvotāju. AFP atgādina, ka daudzās pasaules valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV, nekādu ierobežojumu tirdzniecībai brīvdienās nav. Eiropas valstīs likumdošana ir atšķirīga. Piemēram, Vācijā liela daļa veikalu ir slēgti no sestdienas pēcpusdienas līdz pat pirmdienas rītam, tomēr Berlīnē veikaliem atļauts vērt durvis desmit svētdienu gadā. Savulaik līdzīga kārtība kā Francijā bija arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, taču, sākoties ekonomiskajai krīzei, šīs valstis veikušas grozījumus likumdošanā, un, piemēram Madrides apkaimē svētdienās ir atvērti lielie saimniecības preču un mēbeļu veikali. Francijas valdība šādam solim, spriežot pēc visa, pagaidām nav gatava. «Mēs nerunājam par to, ka būtu iespējams atcelt svētdienas atpūtas principu,» sacījis nodarbinātības ministrs Mišels Sapēns. Tomēr premjers Ž. M. Ero bijis spiests atzīt, ka «darbs svētdienās ir realitāte», un uzdevis speciālai komisijai līdz novembra beigām sagatavot priekšlikumus, kas būtu pieņemami gan mazumtirgotājiem, gan arodbiedrībām.
Rādīt reklāmu
