Trešdien vēlu vakarā, uzstājoties televīzijas kompānijas TF1 pārraidē, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī beidzot apstiprināja, ka izvirzīs savu kandidatūru 22. aprīlī paredzētajās prezidenta vēlēšanās.
Viņš pavēstīja, ka plāno rīkoties, lai mazinātu bezdarba līmeni un esot gatavs ieklausīties sabiedrības viedoklī, rīkojot referendumus par nepopulāriem lēmumiem. Savu galveno konkurentu, sociālistu līderi Fransuā Olānu, kurš pašlaik ir acīmredzams vēlēšanu favorīts, N. Sarkozī nodēvējis par «sapņotāju», bet sevi salīdzinājis ar vētrā nokļuvuša kuģa kapteini, kurš spēs izglābt šo kuģi, raksta
NRA.lv.
Saskaņā ar Harris Interactive veiktās aptaujas datiem vēlēšanu pirmajā kārtā lielākie panākumi tiek prognozēti F. Olānam (28%), N. Sarkozī (24%) un labējās Nacionālās frontes līderei Marinai Lepenai (20%). Taču, modelējot otrās vēlēšanu kārtas rezultātus, N. Sarkozī izredzes vēl uz pieciem gadiem saglabāt Elizejas pils saimnieka lomu šķiet samērā niecīgas. Par F. Olānu izteikuši gatavību balsot 57% francūžu, bet N. Sarkozī plāno atbalstīt tikai 43%. «Sarkozī vēl saglabā pavisam nelielas izredzes uzvarēt, ja viņam izdosies piespiest sociālistu kandidātu debatēt par imigrācijas un drošības jautājumiem un debatēs netiks skarta paša N. Sarkozī personība un sasniegumi,» sarunā ar Reuters sacījis Harris Interactive eksperts Žans Daniels Levī.
AFP norāda, ka F. Olāns trešdien, vēl pāris stundas pirms N. Sarkozī uzstāšanās ļoti precīzi prognozēja viņa uzrunas saturu. «Viņš izliksies, ka taupības pasākumi ir XXI gadsimta vienīgais risinājums, ka mums jāaizmirst viss, kas ir noticis, ka krīze ir garām, viss ir aizmirsts un no svara ir tikai nākotne,» ne bez ironijas sacīja F. Olāns. Tieši tā arī notika – N. Sarkozī faktiski neatzina nevienu pieļauto kļūdu, vainojot ārējos apstākļus, konkrēti «krīzi, kāda nav redzēta kopš Otrā pasaules kara laikiem», pie tā, ka viņam tā arī nav izdevies izpildīt savus pirms 2007. gada vēlēšanām dotos solījumus. «Ja jūs vēlaties man sacīt, ka es neko neesmu sasniedzis, – nezinu nevienu, kurš būtu kaut ko sasniedzis,» uzsvēra N. Sarkozī, atbildot tiem 68% francūžu, kuri viņa darbību prezidenta amatā sliecas vērtēt negatīvi. Atsaucoties uz savu pieredzi, viņš solījis arī turpmāk darīt visu, lai samazinātu budžeta izdevumus un padarītu Francijas ekonomiku konkurētspējīgāku. Apgalvojot, ka tas ir vienīgais pareizais ceļš, prezidents atgādinājis, ka šī politika jau sākusi dot rezultātus, – pagājušā gada pēdējā ceturksnī Francijas ekonomika pieaugusi par 0,2%.
Viņš arī paziņojis par plāniem stimulēt Francijas ražotājus neslēgt savus uzņēmumus un nepārvietot tos uz ārzemēm. Vēl viens risinājums bezdarba problēmas risināšanā, pēc prezidenta domām, ir bezdarbnieku pārkvalificēšanās. N. Sarkozī ierosinājis, lai bezdarbnieka pabalstu varētu saņem tikai tie, kuri apmeklē pārkvalificēšanās programmas, turklāt viņiem obligāti jāpieņem piedāvājums strādāt jaunajā profesijā. Tiesa, gan par šo, gan citām idejām prezidents plāno ļaut izteikties visiem valsts iedzīvotājiem, organizējot referendumus par reformu plāniem.
N. Sarkozī arī izmantojis gadījumu, lai kritizētu F. Olāna kreiso ekonomisko programmu, kas paredz dot jaunu impulsu ekonomikai, to stimulējot materiāli. «Vai jūs patiešām ticat, ka pašreizējā ekonomiskajā klimatā mēs varam sacīt, ka francūžiem vairs nevajag taupīt? Manā garajā politiskajā karjerā esmu redzējis daudzus cilvēkus, kas apsola sapņus, bet parasti šie sapņi pārvēršas murgos,» viņš uzsvēris.
Rādīt reklāmu
