Likumprojektā noteiktas papildus prasības tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm, lai produktus varētu laist tirgū. Likumprojektā plānots aizliegt izplatīt tabakas izstrādājumus ar raksturīgo aromātu (piemēram, augļu vai konfekšu garšu un smaržu) un tabakas izstrādājumus, kuri satur vitamīnus, kofeīnu vai kuru sastāvā ir piedevas, kam piemīt kancerogēnas (vēzi izraisošas) un cilvēka reproduktīvai sistēmai toksiskas īpašības.

Likumprojektā iekļautas elektronisko cigarešu un to uzpildes flakonu drošības prasības, kā arī uz iepakojuma norādāmā informācija par sastāvu un potenciālo ietekmi uz veselību. Lai nemaldinātu patērētājus, turpmāk uz smēķēšanai paredzēto tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu iepakojuma nebūs norādīts nikotīna, darvas un oglekļa monoksīda daudzums. Tā vietā uz iepakojuma būs jānorāda brīdinājumi par kaitīgo ietekmi uz veselību, piemēram, uz tabakas izstrādājumu iepakojuma būs jāizvieto lieli, krāsaini vizuāli brīdinājumi un rakstiskas norādes.

Lai pastiprinātu sabiedrības atbildību par līdzcilvēku veselību, papildus direktīvas prasībām likumprojektā noteikts, ka turpmāk būs aizliegts smēķēt (tai skaitā lietot elektroniskās smēķēšanas ierīces) transportlīdzekļu salonos un kabīnēs, kā arī ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu iekštelpās.

Jāuzsver, ka pateicoties jau līdz šim realizētajiem stingrajiem smēķēšanas un tabakas izstrādājumu laišanas tirgū ierobežojumiem, smēķēšanas izplatība jauniešu populācijā mazinās. Laika periodā no 2011. līdz 2014.gadam zēnu populācijā vecuma grupā no 13 līdz 15 gadiem regulāri smēķējošo īpatsvars ir samazinājies no 29,5% uz 16,9 %, bet meiteņu populācijā – no 33,8% uz 16,59%.

Veselības aprūpes budžeta tēriņi smēķēšanas izraisītu slimību ārstēšanai vien ir 9% no veselības aprūpes budžeta, kas sastāda aptuveni 25 miljonus eiro. Tomēr vēl lielāki zaudējumi tautsaimniecībai rodas iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves dēļ, kas saistīta ar tabakas lietošanu. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka Latvijā finansiālais zaudējums ir 2,5 miljardi eiro.

Saskaņā ar direktīvā noteikto tiesību aktiem jāstājas spēkā 2016.gada 20.maijā.

Likumprojekts vēl tiks skatīts Saeimā.