14. jūlijs,
Vārda dienas: Anvars, Oskars, Ritvars
Sākuma lapa » Sabiedrība » Migrantu krīze draud kļūt par humāno katastrofu
Migrantu krīze draud kļūt par humāno katastrofu
Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv / 11. novembris 2015, 9:28
Straujāka nelegālo imigrantu reģistrācija Grieķijā, jaunu uzturēšanās centru izveidošana tā dēvētajā Balkānu maršrutā un izlēmīgāka patvēruma meklētāju pārvietošanas jeb tā sauktā kvotu principa realizācija – par šādiem pasākumiem pirmdien vienojušies ES valstu iekšlietu ministri.


Viņu sanāksmē ik pa brīdim izskanējis atgādinājums – Balkānos jau sākas ziema, un pastāv briesmas, ka migrantu krīze var izvērsties lielā humānā katastrofā.

Domājams, ka līdzīgas runas dominēs arī šodien Valetā paredzētajā ES un Āfrikas valstu līderu apspriedē, kā arī neoficiālajā samitā, kas rīt notiks pēc Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska iniciatīvas. Lielākais trauksmes cēlājs ministru apspriedē bijis ES prezidējošās valsts Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns, kas paudis bažas par to, ka lēmumi, lai risinātu migrantu krīzi, ir pieņemti visaugstākajā līmenī, bet daudzas ES valstis neizrāda pietiekamu ieinteresētību to realizēšanā. Piemēram, tam, ka nepieciešams stiprināt ES ārējās robežas, nu jau piekrīt ne tikai Ungārija, Slovākija un Horvātija, bet arī Vācija un Austrija. Taču praksē – lēmums ES kopējam robežapsardzes dienestam Frontex piesaistīt vēl 800 speciālistus, pagaidām palicis tikai uz papīra, jo reti kura valsts sazinājusies ar Frontex, lai vienotos, kad tās robežsargi varētu ierasties jaunajā dienesta vietā. Tas pats attiecas uz Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera izloloto un Vācijas kancleres Angelas Merkeles atbalstīto kvotu sistēmu. Neraugoties uz Austrumeiropas iebildumiem, lēmums par tās ieviešanu tika pieņemts ar kvalificēto vairāku, taču no 160 000 Itāliju un Grieķiju sasniegušo bēgļu pagaidām uz jaunām mājvietām (Zviedrijā, Somijā un Luksemburgā) devušies vien 147 cilvēki.

Daudz labāk neveicas arī ar patvēruma meklētāju reģistrācijas punktu (hotspots) ierīkošanu. ES nolēmusi, ka Grieķijā un Itālijā tiks izveidoti vairāk nekā desmit šādi punkti, lai maksimāli ātri pēc migrantu ierašanās Eiropā varētu nošķirt tos, kuri pretendē uz patvērumu un bēgļa statusu, no tiem, kuri uzskatāmi par ekonomiskajiem migrantiem un būtu deportējami uz savām izcelsmes valstīm. Taču no aptuveni 5000 cilvēkiem, kuri pašlaik ik dienu ierodas Grieķijas salās, reģistrēta tiek niecīga daļa – pārējie nekontrolēti dodas uz Grieķijas kontinentālo daļu, bet tūkstošiem uzņēmīgāko sāk mērot garo ceļu caur Maķedoniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju uz Vāciju, jo ir pārliecināti, ka tur, tāpat kā Skandināvijas valstīs, viņus gaida dāsni pabalsti. Bija plānots, ka reģistrācijas punktu ierīkošana tiks pabeigta līdz šī mēneša beigām, taču pašlaik nav skaidrs, vai termiņu izdosies ievērot. Turklāt nav noslēpums, ka liela daļa nelegālo migrantu nebūt nealkst reģistrēties Grieķijā vai Itālijā, jo plāno doties uz turīgākām ES valstīm. Kā viņus piespiest reģistrēties, vienlaikus nepārkāpjot cilvēktiesības, – tas ir jautājums, uz kuru Grieķijā un Itālijā daudziem nav atbildes, raksta portāls NRA.lv.

Tas licis ES ministriem rēķināties, ka izceļošana no Grieķijas turpināsies, tādēļ nospriests, ka reģistrācijas centrus būtu jāierīko arī Balkānu valstīs – gan tajās, kas ietilpst ES, gan ārpus Savienības esošajās. Šis darbs, protams, prasa laiku un līdzekļus, bet tikmēr ES dalībvalstis, mēģina situāciju risināt pašas saviem spēkiem, un par populārāko paņēmienu kļuvusi robežžogu celtniecība. Nule arī Slovēnija pavēstījusi, ka apsver iespēju ierīkot šādu būvi uz robežas ar Horvātiju. Bet tikmēr Vācijas un pat Zviedrijas amatpersonas brīdinājušas, ka to iespējas turpināt migrantu uzņemšanu faktiski ir izsmeltas...



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: bēgļi

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats