Joprojām uz jautājumu – kad valstī tiks apmaksātas noteiktas operācijas
vai dzīvībai svarīgas zāles, tiek saņemta atbilde: atnāciet, kad būs
nauda.
Šis gads skaidri apliecina Latvijas iedzīvotāju spēku un vienošanos kritiskā situācijā atbalstīt līdzcilvēkus – Zanei ir iespēja dzīvot, jo šogad par ziedojumiem finansēta viņas dzīvības glābšanas operācija – plaušu transplantācija. Cistiskās fibrozes paciente Ieva Bišmeistare jauno gadu sagaida ar ziņu, ka nauda viņas plaušu transplantācijas operācijai tikpat kā ir saziedota un viņa var posties uz operāciju Igaunijā. Taču šis gads arī skaidri ir apliecinājis – pagaidām valstiskas gribas sakārtot sistēmu, lai cilvēkiem plaušu transplantācijai nauda nebūtu jālūdz ziedojumos, nav. Arī zāles, kuras nepieciešamas pēc šīs sarežģītās operācijas, pilnā apmērā netiek apmaksātas. «Cilvēki nav muļķi, viņi redz, kādu naudu ik mēnesi valsts izlieto Valsts ieņēmuma dienesta ēkas īrei un cik būtu nepieciešams valsts budžetā, lai glābtu cilvēku dzīvības,» uz aizejošo gadu atskatās Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja Ieva Plūme.
Tieši pirms gada Zane Lazdiņa, kura slimoja ar smagu slimību – pulmonālo hipertensiju, nevarēja iedomāties, ka šajos Ziemassvētkos viņa brīvi dzīvos. Tas nozīmē pati ies, darīs, elpos. «Es taču nevarēju pati ne piecelties, ne apģērbties. Šāgada sākumā es 24 stundas biju pie skābekļa aparāta, es vairs nevarēju ne parunāt, ne paēst,» tagad dzīvespriecīgā balsī man saka Zane. «Visticamāk, ja nebūtu kopā ar ārstu Andri Skridi sākuši runāt par plaušu transplantāciju, es nebūtu ilgāk izturējusi. Mana dzīvība karājās mata galā.» Taču tad, pateicoties arī Ievas Plūmes centieniem, sākās veiksmīga ziedošanas kampaņa, lai Zanei, kurai valsts atteica apmaksāt plaušu transplantāciju Vīnē, savāktu nepieciešamo naudu. Veiksmīga, jo cilvēki līdzekļus saziedoja ļoti ātri, un Zani uzreiz uzņēma transplantācijas rindā. «Šis gads ir laimīgākais gads, kopš es uzzināju par savu diagnozi,» saka Zane un, atsaucoties uz savas mammas Initas teikto, vēlreiz uzsver: mana otrā piedzimšana. Dzīve mainījusies par 360 grādiem. «Visiem, visiem vēlreiz neiedomājami liels paldies par to, ka ziedojāt un izglābāt man dzīvību,» tā Zane, kas Jaungadu sagaidīs kopā ar sev vistuvākajiem cilvēkiem.
Gada laikā par plaušu transplantāciju runāts daudz, taču praktiski nekas nav mainījies. Šī operācija nav iekļauta valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā (no 2014. gada no valsts budžeta beidzot tiek segtas sirds transplantācijas, kuras tiek veiktas Latvijā) un nākamgad arī netiks apmaksāta. Jaunajās politiskajās iniciatīvās bija iekļauts priekšlikums apmaksāt vienu plaušu transplantāciju gadā, taču naudas tam nav piešķirts, apstiprina Veselības ministrijā. Tāpat arī kompensējamo medikamentu sistēmas ietvaros netiek apmaksātas zāles pēc plaušu transplantācijas, kā tas ir Zanes gadījumā – tiesa, viņai valsts kā individuālu kompensāciju sedz lielāko daļu zāļu izmaksu, bet pārējā summa – vairāki simti eiro – jāsagādā pašai. Zanes zāles daļēji tiek finansētas no ziedojumiem.
NRA.lv neizdevās noskaidrot jēdzīgu atbildi, kāpēc, piemēram, cilvēkiem pēc aknu transplantācijas zāles apmaksā (arī aknu transplantācija nav valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā), bet plaušu transplantācijai ne – kāpēc tāds pacientu sadalījums?
Ieva Plūme no Pulmonālās hipertensijas biedrības uzskata, ka tas nav pareizi, bet diemžēl gada laikā nav izdevies rast risinājumu: «Ārsti un dažādu slimību pacienti, kuriem būtu nepieciešama transplantācija, ir ieinteresēti, lai tiktu atrisināts šis jautājums, bet pašlaik tas netiek risināts mērķtiecīgi. Šī operācija nav iegriba, tā ir cilvēka izglābšana, cilvēka atdošana valstij, vai tad nav vērts ieguldīt cilvēkos? Pašlaik ziedojumi aizpilda robus sistēmā, taču cilvēki redz un jautā: kāpēc bez problēmām var atrast naudu VID ēkai un tamlīdzīgām lietām, bet par cilvēka dzīvību – Zanei, Ievai un citiem ir jācīnās? Esmu ļoti pateicīga ziedotājiem, ka mums ir tāda sabiedrība, kurā cilvēks ir vērtība.»
Ikvienam ziedotājam ir pateicīga arī Ieva Bišmeistare, kura cistiskās fibrozes dēļ dienas un naktis pavada pie skābekļa aparāta, lai dzīvotu. No 100 000 eiro operācijai un rehabilitācijai nepieciešamās naudas pašlaik ir saziedoti vairāk nekā 95000 eiro, kas ļāva Ievai doties uz Tartu universitātes klīniku un noslēgt vienošanās par viņas uzņemšanu transplantācijas gaidīšanas rindā. «Es jūtu visu labo cilvēku domu klātbūtni, un tas man palīdz mazināt satraukumu, gaidot zvanu no klīnikas,» tā Jaungadu sagaida Ieva.
Rādīt reklāmu
