Latvijas seniorus pārstāvošās organizācijas saķīvējušās rudenī izziņotās
publiskās akcijas dēļ – Latvijas Pensionāru federācija aicina
pensionārus uz mītiņu Rīgas centrā, savukārt vairākas citas
organizācijas – Latvijas Senioru alianse, Rīgas Aktīvo senioru alianse
un citas – akciju neatbalsta un pensionārus uz to doties neaicina. Šī
nav pirmā reize, kad pensionāru vidū dalās domas par metodēm, kā
pievērst sabiedrības un politiķu viedokli gados vecāku ļaužu problēmām.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) nolēmusi organizēt pasākumu septembrī, un līdzīgi kā pērn tas notiktu Rīgā. LPF vadītājs Andris Siliņš
NRA.lv norāda, ka jau šāgada sākumā federācija apstiprināja savu darba plānu visam gadam un viens no punktiem bijis – pensionāru sapulces organizēšana Rīgā septembrī. «To nevar saukt par piketu vai protesta akciju, kurā kaut kas tiek pieprasīts,» skaidro A. Siliņš, «tā ir Vislatvijas pensionāru sanākšana, lai pārrunātu gada laikā paveikto un arī izvirzītu nākamos uzdevumus. Tas nav protests, bet viedokļa paušana, bet diemžēl tas tiek pagriezts tagad tā, it kā mēs gatavojamies protestēt.»
«Man ir grūti pateikt, kāpēc ir tik liela pretestība no atsevišķām citām organizācijām, no kurām dažas arī turklāt darbojas federācijas paspārnē un var visās sanāksmēs paust savu viedokli, taču demokrātiskā ceļā balsojot lēmums tomēr tika pieņemts rīkot sapulci, vairākums to atbalstīja,» spriež A. Siliņš. Viņš uzsver, ka jebkurš lēmums, prasība, ko LPF izvirza valdībai, Saeimai, ir pensionāru interesēs, neatkarīgi no tā, kādā organizācijā cilvēks darbojas. «To, ka ir pretestība, jūtam, piemēram, Senioru lietu padomē (tā darbojas kā konsultatīva padome pie Labklājības ministrijas – aut.) vienmēr tiek oponēts mūsu viedoklim – mēs, teiksim, vēlējāmies, lai indeksē lielākas pensijas par 200 latiem, bet citi tam iebilst. Citi vispār paziņo, ka indeksāciju nevajag.»
Jāzeps Janiševs, kurš vada Latvijas Senioru aliansi, savukārt saka, ka problēmas sakne ir nekonsekventā LPF darbībā un populismā: «Ja viņi pasaka savu viedokli [par indeksāciju], tad lai turas pie tā, nevis maina visu laiku. Ja Senioru padomē visi mēs piekrītam vienam risinājumam, nevar pēc tam visur iet ar viedokli, ka mēs gribam ko citu.» Viņš uzskata, ka uz problēmu risinājumu jāskatās objektīvi un reāli. «Budžeta durtiņās klauvē daudzi, pensionāri nav vienīgie, un, ja mums ir bijusi ārkārtas pensiju indeksācija, nevar atkal iet un bļaut: man vajag, man vajag,» saka J. Janiševs. Mītiņam alianse nepiekrīt, jo nevēlas radīt draudus drošībai. «Neatrisinātu jautājumu ir daudz, bet citādāk vēlamies tos risināt sarunu ceļā,» tā J. Janiševs. No šo LPF oponentu puses nav jūtama kritika valdībai, piemēram, Rīgas aktīvo senioru alianses (Rasa) valdes locekle Silvija Beikerte saka: «Mēs nepiekrītam, ka valdība pasīvi un negribīgi risina senioriem svarīgus jautājumus. Mēs varam priecāties par to, ka mums ir pensija, ka mēs to saņemam laikus un tā tiks indeksēta.»
Rādīt reklāmu
