27. janvāris, Trešdiena
Vārda dienas: Ildze, Ilze, Izolde
Sākuma lapa » Sabiedrība » Slinkuma cena - viena Zolitūdes traģēdija dienā
Slinkuma cena - viena Zolitūdes traģēdija dienā
Autors: Apollo.lv / 6. jūnijs 2014, 11:39
15 000 cilvēku nāves gadā jeb viena «Maximas traģēdija» dienā - tieši tik daudz cilvēku Latvija zaudē veselības problēmu dēļ, ko izraisa mazkustīgs dzīvesveids. Tie ir šokējoši skaitļi, ņemot vērā faktu, ka šīs  problēmas risināšanai  ir pavisam vienkāršas «zāles», kuru nozīmi jau apzinās vairākas Eiropas valstis - velobraukšana.


Veselīgāki, fiziski aktīvāki cilvēki ir daļa no Eiropas Savienības desmit gadu ekonomiskās attīstības stratēģijas. Liela loma tajā atvēlēta velotransportam kā alternatīvai motorizētajam transportam, kas galarezultātā ne tikai uzlabo cilvēku veselību, bet arī samazina degvielas patēriņu un kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā, uzlabojot gaisa kvalitāti, raksta Apollo.lv.

Vairākas Eiropas valstis jau šobrīd daudz dara, lai aicinātu savus iedzīvotājus nomainīt automašīnas pret velosipēdiem. Piemēram, vērienīgu eksperimentu nesen uzsākusi Francija, tā mērķis ir maksimāli daudz cilvēku pārsēdināt uz velosipēdiem un samazināt automašīnu skaitu ielās.

19 Francijas kompānijas, kas kopumā nodarbina vairāk nekā 10 tūkstošus cilvēku, ir apņēmušās veikt piemaksas saviem darbiniekiem, kas uz darbu brauks ar velosipēdiem. Par katru ar velosipēdu nobraukto kilometru darbinieki saņems 25 centus, savā mājas lapā ziņo Francijas Transporta ministrija.

Ja eksperiments izrādīsies veiksmīgs, šādu velobraucienu subsidēšana turpināsies. Ministrijā uzskata, ka šādi varētu divkāršot to cilvēku skaitu, kas izvēlas pārvietoties ar velosipēdiem.

Kā vēsta aģentūra «Reuters», arī citas Eiropas valstis izmanto līdzīgus paņēmienus, lai mudinātu cilvēkus pārvietoties ar velosipēdiem, kas mazinātu sastrēgumus pilsētās, samazinātu degvielas patēriņu un gaisa piesārņojumu, vienlaikus veicinot veselīgu dzīvesveidu. Nīderlande, Dānija, Vācija, Beļģija un Lielbritānija, piemēram, velosipēdistus atbalsta ar nodokļu atlaidēm. Tāpat iedzīvotājiem, kas pārvietojas ar velosipēdu, tiek piešķirtas atlaides, iegādājoties jaunus velosipēdus.

Beļģijā, kur dažādi velopārvietošanos veicinoši pasākumi tika aktīvi izmantoti vairāk nekā piecus gadus, uz darbu ar velosipēdiem tagad brauc aptuveni 8% strādājošo. Nīderlandē šis skaitlis ir vēl lielāks - 25%.

Latvijā velobraukšanas tradīcijas tikai pamazām sāk attīstīties un tik kardinālas «burkāna» metodes visticamāk no mūsu valstsvīriem tuvākajos desmit gados negaidīt. Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks norāda, ka riteņbraukšanas veicināšanai var izmantot daudz un dažādus instrumentus, ko arī dara visā pasaulē. Viņaprāt pamatuzsvars būtu jāliek uz infrastruktūras izbūvi un sabiedrības informēšanu par labumiem, ko sniedz velobraukšana.

«Viens piemērs ir iedot cilvēkiem makšķeri, lai paši ķer tās zivis. Šajā gadījumā tas būtu radīt labus apstākļus, izbūvēt labu infrastruktūru, kuru cilvēki var izmantot. Un viņi paši sāks braukt,» norāda Silenieks. Viņš uzsver, ka to pierāda fakts, ka visvairāk riteņbraucēju šobrīd ir uz Vanšu tilta tikai tāpēc, ka ir veloceliņš Centrs-Imanta -Jūrmala un tie, kas dzīvo šī veloceļa tuvumā, pārkāpuši uz velosipēdiem. To apstiprina arī Brīvības ielas veloceļš, kuru uzbūvējot, velobraucēju skaits pieauga.

«Tā ir pasaules prakse, katrs jauns veloceļš attiecīgajā maršrutā samazina autovadītāju skaitu par 10% un riteņbraucēju skaitu palielina par 20%. Tas nozīmē, ka 10% izkāpj no automašīnām un 10% kājāmgājēju sāk braukt ar riteni, jo viņiem vairs nav bail.» Ilgtermiņā pareizais ceļš ir radīt infrastruktūru, kas uzlabo gan satiksmes drošību, gan rada cilvēkiem vēlmi braukt ar velosipēdiem .

Silenieks uzskata, ka piemaksāt, lai cilvēki brauktu ar riteni bīstamos apstākļos nebūtu pareizi.

Ir vēl kāda problēma - Latvijā ir ļoti neizglītota sabiedrība par riteņbraukšanas priekšrocībām un iespējām.

Silenieks norāda, ka uz velosipēdu var skatīties no visām tautsaimniecības jomām, piemēram «Velo un veselība». «Ja mēs varam sūkstīties par to, ka gadā tiek nobraukti 13 velosipēdisti, tad 15 000 cilvēku mums gadā mirst no mazkustīga dzīvesveida. Principā tā ir viena «Maximas traģēdija» dienā. No veselības sistēmas viedokļa, ja visus pārsēdinātu uz velosipēdiem, tad tas būtu milzīgs budžeta ietaupījums valstij, par ko varētu būvēt infrastruktūru vai tērēt savādāk,» klāsta Silenieks.

«Pēc Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) datiem viena pāragri aizgājusi dvēsele Latvijas valstij izmaksā 505 000 eiro. 15 000 pāragri mirušo valstij izmaksā miljardus. Līdz ar to tas būtu Veselības ministrijas un Ekonomikas ministrijas, nevis Satiksme ministrijas problēma,» norāda Silenieks.

Bez tam, tie, kas pārvietojas ar automašīnu, naudu iztērē degvielā, auto uzturēšanā utt, un šī nauda aizplūst no Latvijas. Savukārt riteņbraucējs šo pašu naudu atstāj Latvijas tautsaimniecībai, nevis dažiem degvielas tirgotājiem, uzsver Silenieks.

Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere atzīmē, ka jebkurš pasākums, kas mudina cilvēkus pārsēsties uz velosipēdiem, ir apsveicams. Viņa atgādina, ka Rīgas pilsēta no savas puses dara visu iespējamo, lai velosipēdistiem pārvietoties pa pilsētu būtu ērti un vienkārši. Paralēli veloinfrastruktūrai, kas ir izbūvēta un projektēta (veloceliņi) šogad tiek īstenota pavisam jauna lieta - velojoslas.

Velojoslas tiks iezīmētas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās. Tieši Lāčplēša ielā paredzēta viena no lielākajām inovācijām, šeit velojoslas būs abos virzienos, katrā brauktuves pusē. Nākamajos gados plānots šādas velojoslas izveidot visā pilsētas centrā. Tālāk centrs ar velojoslām tiks savienots ar apkaimēm, bet apkaimes ar apkaimēm.

«Nekā tamlīdzīga nekur citur Latvijā nav, arī likumdošanā šāda termina kā «velojosla» nav,» pastāstīja Dišlere, norādot, ka «Rīgā ir sākusies velorevolūcija».

Šogad tiek īstenots arī no Londonas aizgūts projekts - personālā transporta plānošana - iedzīvotāji no Juglas un Teikas tiek aicināti nomainīt personīgo transportu  uz sabiedrisko transportu vai velosipēdiem.

Dišlere pastāstīja, ka Rīgas domes Satiksmes departaments arī savā kolektīvā veicina pārvietošanos ar velosipēdiem. Ielu uzturēšanas speciālisti jau tagad pa objektiem pārvietojas ar velosipēdiem.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Ilze Dišlere, Maximas traģēdija, velo, veselība, Viesturs Silenieks

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats