Pastiprināta austrumu robežas uzraudzība, vairāk ASV kara lidmašīnu
Baltijas gaisa telpā un svarīgu militārpersonu uz zemes. Notikumi
Ukrainā būtiski ietekmē drošības situāciju Latvijā.
Ceturtdien Liepājā uz Nacionālo Bruņoto spēku jaunā patruļkuģa Rēzekne saņemšanas ceremoniju ieradās arī Mičiganas Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadnais. Iepriekš neplānotā vizīte saistīta ar iecerēm jau tuvākajā laikā būtiski pastiprināt Latvijas un ASV militāro sadarbību, tajā skaitā nosūtīt uz šejieni savus spēkus rotācijas kārtībā, par ko pagājušajā nedēļā paziņoja ASV viceprezidents Džo Baidens. Tikmēr ar Krieviju Latvija militārajā jomā izlēmusi vairs nesadarboties. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis paziņojumā norādījis: «Izvērtējot Krievijas rīcību Ukrainā un vairākkārtējus starptautiskās sabiedrības aicinājumus risināt attiecības diplomātiskā ceļā, Latvijai šobrīd ir nepieņemami sadarboties ar Krievijas bruņotajiem spēkiem.» Taču par kādu sadarbību ir runa, ja Krievija vienmēr ir bijusi NATO pretpols? Faktiski tikai par informācijas apmaiņu militāru treniņu gadījumos un novērotāju pieaicināšanu, kā tas notika arī grandiozo rudens manevru Steadfast Jazz laikā. To
NRA.lv apstiprina ministra padomnieks Andis Jēkabsons. Novērotāji vairs netiks aicināti, bet ne tas vien. Vēl februārī ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu pārrunāta konceptuāla vienošanās apmainīties ar informāciju par militāro spēku dislokāciju, taču tagad arī šāda veida sadarbība nav iespējama. Attiecībās ar Krieviju izveidojies saspīlējums, tomēr par krīzi padomnieks to nesauc. Turklāt šobrīd salīdzinājumā ar februāri, kad Krievija centrālajos un rietumu apgabalos rīkoja kara aviācijas treniņus, «militāro līdzekļu koncentrācija Baltijas reģionā ir krietni atslābusi». Tas gan neattiecas uz ASV lidmašīnām, jo papildus četriem jau līdz šim patrulējušajiem iznīcinātājiem uz Baltijas gaisa telpu pārsviesti vēl seši, kā arī divi degvielas uzpildes gaisa kuģi. Aprīlī, kad gaisa telpas patrulēšana mūsu reģionā jāpārņem Polijai, vēl vienu iznīcinātāju uz šejieni nosūtīs Lielbritānija. Aģentūras LETA–AFP ziņo, ka arī Francija piedāvājusi papildus četrus iznīcinātājus NATO patruļām Baltijas gaisa telpā. Savukārt jautājums, kā turpmāk izpaudīsies ASV militārā klātbūtne Latvijā, vēl esot politiskas apspriešanas stadijā.
Nacionālo Bruņoto spēku preses virsnieks Normunds Stafeckis vēsta, ka šobrīd Latvijas armija darbojas ikdienas režīmā:
«Pašlaik nav tāds apdraudējuma līmenis, lai mēs paaugstinātu kaujas gatavību.» Pastiprināta gan esot robežas novērošana, un notiekot intensīva informācijas apmaiņa starp Baltijas valstīm, NATO un ASV. NBS komandierim Raimondam Graubem bijušas arī vairākkārtējas telefonsarunas ar ASV bruņoto spēku komandieri.
Taču skaidrs, ka gadījumā, ja armijas kaujas gatavība pēkšņi tiks paaugstināta, militāristi civilistiem par to neatskaitīsies, kaut gan ikvienu iedzīvotāju interesē, cik droši varam justies. Pentagons nule ir apstiprinājis «neletāla atbalsta sniegšanu Ukrainas armijai» turpat Krievijas degungalā. Lielvaras bīstami tuvojas viena otrai.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis teic, ka Latvijas cilvēki pašlaik ir drošībā, bet to, vai no Krimas var izaugt trešais pasaules karš, viņa padomnieks A. Jēkabsons rosina vaicāt gaišreģiem. Un Krima jau nav vienīgais karstais punkts uz zemeslodes. NBS komandieris R. Graube intervijā militāro ziņu portālam sargs.lv atgādina, ka 21. gadsimts sācies ar vēl nebijuši plašu konfliktu skaitu un aptver gandrīz vai visus pasaules reģionus. «Vai izcelsies globāls militārs konflikts, vispirms ir atkarīgs no to risinājuma sekmēm politiskā un diplomātiskā ceļā.
Rādīt reklāmu
