Latvijas Universitātes (LU) Karjeras centra konsultante Marta Rubīna, atsaucoties uz konsultācijās gūtiem novērojumiem, secina, ka vieglāk atrast atbilstošu darba vietu esot tiem studentiem, kuriem mācību procesā bijusi prakse, jo tā kalpo par apliecinājumu praktiskai pieredzei, ko darba devēji izvirza kā būtisku kritēriju. Grūtāk klājas studentiem no akadēmiskajām studiju programmām.

RTU studentus izķer

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Komunikācijas un mārketinga departamenta Komunikācijas nodaļas projektu vadītājs Krišjānis Ozols apgalvo, ka vairāk nekā 99% no augstskolas beidzējiem ir nodarbināti un lielākā daļa strādā savā nozarē. Izņēmums esot inženierzinātņu speciālisti, kas nereti nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Pēc RTU speciālistiem stāvot rindā tādi uzņēmumi kā Latvenergo, Tele2 un Lattelecom, jo pieprasītākie esot IT un telekomunikāciju pārzinātāji, kā arī būvnieki, arhitekti un transporta speciālisti. Spiedienu uz izglītības programmām izdarot arī darba devēji, kas ziņo, kādi darbinieki nepieciešami. «Ekonomika atlabst, un to visvairāk izjūt eksportētāji, kas kāpina apjomu un meklē speciālistus. Ļoti vajadzīgi inženieri, jo nepieciešami cilvēki, kas gan pārzina tehnoloģijas, gan spēj plānot citu cilvēku darbu,» saka K. Ozols.

Darbu var atrast

Pēteris Sleikšs RTU apguva mēbeļu dizainu un savas prasmes izmanto arī ikdienā. Par darbu nozarē Pēteris saka: «Atrast darbu nav grūti. Arī kursabiedri lielākoties darbu atraduši un strādā profesijā.» Vidējā alga nozarē esot no 400 latiem. Straujo ekonomisko augšupeju Pēteris gan neizjūtot, un darba pieticis arī krīzes gados. «Tie, kas gribēja darboties, tiem bija darbs arī tad,» viņš saka, piemetinot, ka studiju laikā pēc mēbeļu dizaineriem gan neviens rindā neesot stāvējis un pašiem vajadzēja atrast arī prakses vietu. Elektronikas speciālistiem un būvniekiem gan pie ziņojuma dēļa bijuši darba piedāvājumi jau studiju laikā. Savukārt Pētera brālis Mārtiņš RTU pabeidza telekomunikāciju studijas. Pašlaik viņš strādā vienā no lielākajām Latvijas elektroenerģijas ražotnēm – interneta tehnoloģiju un telekomunikāciju daļā, kas nedaudz gan atšķiras no apgūtās profesijas. Pēc bakalaura iegūšanas specialitātē neesot bijis piedāvājumu, un viņš strādājis par IT tehnikas pārdošanas vadītāju. Līdz profesijai pietuvināta darba ieguvei pagājis aptuveni gads. Par RTU studentu pieprasījumu pašlaik Mārtiņš saka: «Uzņēmumā, kurā strādāju, studenti regulāri nāk praksē un šad tad kāds paliek arī strādāt. Pārsvarā gan darbā ņem cilvēkus, kuriem ir iepriekš iegūta darba pieredze.»

Inteliģence nepieciešama

Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne Ilze Rūmniece uzskata, ka eksaktās un humanitārās zinātnes atšķiras jau pēc būtības – akadēmiskas zināšanas un profesionālas prasmes nav salīdzināmas: «Uzskatu, ka eksakto prasmju nesējiem uz paplātes darbu iedod nelielā skaitā un vienā, šaurā jomā. Humanitārā nozare ir plašāka, līdz ar to studentiem ir plašākas iespējas. Darbu ātri iegūst arī humanitāro programmu aktīvākie jaunieši, bet aktīvākie un talantīgākie darbu atrod arī specialitātē. Valodas un kultūras studijas dod labu bāzi – cilvēks guvis spēju analizēt, un fundamentālas zināšanas, kas palielina spriestspējas, tiek novērtētas arī darba tirgū. Humanitārās zinātnes nestagnē – ir daudz jaunu cilvēku. Jābūt līdzsvaram, un ir veselīgi, ja humanitārās jomas ir nelielā pārsvarā, jo jābūt cilvēkiem, kas procesus redz no lielāka attāluma un saskata nozīmes. Cik gan kļūdu nav pieļauts dēļ tā, ka kaut kas aplūkots pārāk šauri un subjektīvi.» Savukārt par RTU agresīvajām reklāmām I. Rūmniece saka: «Ja reklāmu veido uz citu rēķina, tā ir neētiska, kas nozīmē, ka reklāmas veidotājiem pietrūkst humanitāras izglītības retorikas ziņā.» .