Studentu izvēli par labu humanitārajām zinātnēm noteikuši vairāki faktori - ekonomiskā situācija Latvijā, vēsturiskās industrijas, kā arī pašu studentu izvēles argumenti par labu vienam vai otram virzienam, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas augsto tehnoloģiju izglītības biedrības valdes priekšsēdētājs Rihards Gailums.
Viņš paskaidroja, ka vēsturiski izveidojusies situācija, kad eksaktās nozares atalgojuma ziņā asociējas ar ne tika augstu pievienoto vērtību kā tas ir ar humanitārajām.
Gailums sacīja, ka iepriekš cilvēki gāja studēt ekonomiku, jurisprudenci, jo šajās nozarēs bija lielākas algas, savukārt par programmētājiem un zinātniekiem veidojās stereotips, ka tie nav vieni no atalgotākajiem.
Gailums gan norādīja, ka pasaulē situācija mainās, arī Latvijā tā var mainīties, jo parādījušās tendences, kas ietekmē domāšanu un parādījušās tendences, ka tehnoloģijas studēt ir stilīgi.
Viņš pieļauj, ka šī domāšanas maiņa sākusies ar ASV veiksmes stāstiem, piemēram, sociālā tīkla «Facebook» radītāja Marka Cukerberga kļūšana par miljardieri 25 gadu vecumā.
«Jaunā paaudze faktiski iedvesmojusies no šī stāsta un dažos brīžos tāpēc izvēlas studēt datorikas fakultātē,» viņš sacīja.
Gailums gan, pētot provizoriskos datus par topošo studentu izvēli šogad, sliktas ainas eksakto zinātņu izvēles skaitā nav saskatījis un šī gada provizoriskie dati liecina, ka jaunieši aktīvi izvēlas par labu šai nozarei.
Rādīt reklāmu
