Studenti šogad varēja palikt bez valsts garantētā studiju un studējošā
kredīta, jo konkurss uz šo pakalpojumu sniegšanu beidzās bez
rezultātiem.
Tikai ar otro piegājienu Finanšu ministrijai (FM) izdevās rast kompromisu ar vienīgo pretendentu. Izglītības jomā strādājošie satraucošo faktu uztver kā pamudinājumu ne tikai izvērtēt šā aizdevuma izsniegšanas noteikumus, bet paskatīties uz šo jautājumu plašāk, aktualizējot arī bezmaksas augstākās izglītības ieviešanu, raksta
NRA.lv.
SEB banka bija vienīgais pretendents FM rīkotajā konkursā par kredīta apkalpošanu, un tikai pēc zināmas stīvēšanās banka bija gatava samazināt aizdevuma procentus par 0,3%, nepārsniedzot valsts noteiktos piecu procenu griestus. «Patiesībā konkurss izgāzās,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā bija spiesta secināt tās priekšsēdētāja Dana ReiznieceOzola. Viņu izbrīnot, ka no banku puses jau četrus gadus pēc kārtas ir tik maza interese par šāda pakalpojuma sniegšanu. Swedbank pārstāve Ilze Kukute kā vienu no iemesliem minēja parāda piedzīšanas noteikumus – valsts atļaujot kavēt samaksas termiņus līdz 180 dienām, kas bankām šķiet pārāk ilgs laiks. Varbūt esot apsverama ideja valstij pašai iesaistīties parāda piedziņas procesā, nevis to uzlikt uz komersantu pleciem. FM valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne gan iebilda, ka tādā gadījumā tas atsauksies uz nodokļu maksātāju maciņiem, tāpēc tas nebūtu labs risinājums. Tāpat viņai nešķita atbalstāms priekšlikums par to, ka Citadele, kura pieder valstij, varētu izsniegt šos kredītus, jo tā būtu konkurences ierobežošana, kas tirgus apstākļos nebūtu labākais solis. Viņa esot pārliecināta, ka sistēma ir darboties spējīga un valstij resursi ir pietiekami – gan aizdevuma izsniegšanai, gan kredītu dzēšanai (atlaižu gadījumā). Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons uzsvēra, ka parādnieku skaits nav nemaz tik liels – kopumā tas ir mazāks par 10% no kopējā kredītņēmēju skaita. Daudz lielāks tas bijis tad, kad vienubrīd valsts galvojusi studiju kredītu – piedzīt šīs summas izrādījies daudz sarežģītāk un parādnieku procents sasniedzis pat 20%. Viņš arī norādīja, ka diemžēl interese par šo kredītu ir sarukusi ne tikai no banku, bet arī studētgribētāju puses, un tas esot pamatojams ar studentu skaita kritumu valstī.
Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra vērsa uzmanību uz to, ka kritumu radījis ne tikai demogrāfiskais robs, bet arī ievērojama ekonomiski aktīvo cilvēku aizceļošana no Latvijas. Tas atstājis vislielāko iespaidu uz nepilna laika studētgribētājiem – agrāk vairākumā augstskolu to bijis pat 30–40% no visiem studentiem, tagad šis procents nokritis līdz vienam procentam. Viņš arī norādīja, ka komercbankas atņem lielu daļu kredītņēmēju, jo tās, kā atzinuši paši studenti, piedāvā diezgan labus kreditēšanas nosacījumus un aizdevumu varot saņemt nevis divu vai trīs nedēļu laikā, kā tas ir ar valsts galvoto kredītu, bet gan tūlīt pēc tā noformēšanas. Arī banku pārstāvji apliecināja, ka pērn līgumus ar bankām noslēguši kopumā 1500 cilvēku (valsts garantēto studiju un studējošo kredītu izvēlējušies 2755).
Pie valsts garantētā kredīta vājajām vietām tika minēts arī tas, ka savulaik likvidēta atlaižu sistēma, kas paredzēja kredīta daļēju dzēšanu strādājošajiem pašvaldību un valsts iestādēs. Šobrīd 30% atlaide no studējošā kredīta tiek piemērota aizņēmējam par katru jaundzimušo, kas pasaulē nāk studiju vai kredīta atdošanas laikā. Šādu pašu atlaidi tika rosināts pieņemt arī attiecībā uz studiju kredītu.
***
VIEDOKĻI
Jānis VĒTRA, AIP priekšsēdētājs:
– Sistēma ir laba, un īpaši atbalstāma kredītu daļēja dzēšana tad, ja augstskolas beidzējs strādā pašvaldības vai valsts iestādē, kas ietverta Ministru kabineta noteikumos. Viena no lietām, kas noteikti būtu jāizskata, ir zemās studiju izmaksas: tās ir daudz zemākas nekā citiem, pat mūsu kaimiņvalstīm. Patiesībā pie mums par studijām maksā pusi no tā, cik tiek izdots par privāto bērnudārzu. Tas nevar bezgalīgi tā turpināties.
Andis GEIŽĀNS, IZM parlamentārais sekretārs:
– Esošā kreditēšanas sistēma ir darboties spējīga, un valsts nekādā ziņā nevar uzņemties aizņēmumu piedziņu. Studējošā kredītam, kas būtībā piemērojams patēriņa aizdevumam, nebūtu maināmi noteikumi. Galu galā tas ir katra paša pienākums maksāt par šādu aizņēmumu. Tomēr izmaiņas ir vajadzīgas sistēmiskas: būtu jāpalielina budžeta vietu skaits augstskolās un jāsāk ieviest bezmaksas augstākā izglītība.
Dana REIZNIECEOZOLA, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja:
– Ir svarīgi, lai nākamgad neatkārtotos situācija, ka FM rīkotajā konkursā ir tikai viens pretendents vai, vēl sliktāk, nav neviena. Noteikumi ir jāpārskata, taču tā, lai no sistēmas uzlabošanas iegūst ne tikai bankas, bet arī studenti. FM līdz vasaras vidum būtu jātiek skaidrībā par 2015. gada sistēmu, bet IZM par politikas principiem – līdz septembrim, kā arī jāapsver jautājums par bezmaksas augstākās izglītības ieviešanu.
Rādīt reklāmu
