29. novembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Ignats
Sākuma lapa » Sabiedrība » Drīkstot sūdzēties par tiesnešiem pirms sprieduma
Drīkstot sūdzēties par tiesnešiem pirms sprieduma
Autors: Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats / NRA.lv / 7. jūnijs 2013, 10:08
Likumi šobrīd neregulē, kurā brīdī drīkst sūdzēties par tiesnešu rīcību; sūdzības par tiesnešu rīcību regulāri saņemot gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan arī tieslietu ministrs, Neatkarīgajai apliecināja abas amatpersonas.


Kā zināms, šā gada 27. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nolīgtais advokāts tieslietu ministram un Augstākās tiesas priekšsēdētājam lūdza izvērtēt Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama rīcību, atsakoties pieņemt pierādījumus administratīvajā lietā par ministra Edmunda Sprūdža rīkojuma atcelšanu. Sūdzība tika iesniegta brīdī, kad tiesa gatavoja spriedumu. Iepriekš Neatkarīgās aptaujātie bijušie tiesneši norādīja, ka sūdzēties par tiesnešiem nevienam nav liegts, taču sūdzēšanās par tiesnesi spieduma gatavošanas brīdī var tikt traktēta arī kā spiediena izdarīšana uz tiesu vai tiesas iespaidošana, par ko paredzēta arī kriminālatbildība.

Ir vai nav vērts?

Neatkarīgā vaicāja Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un tieslietu ministram Jānim Bordānam, vai sūdzēšanās par tiesnešiem brīdī, kad viņi gatavo spiedumu, ir ierasta un atbalstāma prakse.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ar preses sekretāres Līgas Ādamsones starpniecību atbildēja, ka «par iespējamiem procesuāliem pārkāpumiem ir vērts sūdzēties arī tieslietu ministram. Mēs saņemam daudz šāda rakstura vēstules, kurās izklāstīti iespējamie tiesnešu pārkāpumi».

Savukārt no Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ar preses sekretāres Baibas Katajas starpniecību tika saņemta atbilde: «Augstākā tiesa ik gadu saņem vairāk nekā 500 sūdzību, tajā skaitā zināms daudzums to attiecas uz konkrētā brīdī tās vai citas tiesas izskatīšanā esošām lietām. Likumdevējs neregulē brīdi, kad persona var vērsties ar sūdzību. Sagatavojot atbildes uz šādām sūdzībām, tiek norādīts, ka lieta atrodas iztiesāšanas stadijā un saskaņā ar likuma Par tiesu varu l0. pantu, spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi, bet šīs likuma normas 11. panta otrā daļa nosaka, ka nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā, neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts.»

Vēl nav atbildēts

Uz jautājumu, vai E. Sprūdža pārstāvētajai ministrijai vai tās pārstāvim jau ir nosūtītās atbildes, B. Kataja paskaidroja: «Iesniegums ir saņemts 2. maijā un pēc likuma uz to jāatbild mēneša laikā.» Savukārt I. Ādamsone skaidroja: «Esam lūguši Administratīvās tiesas priekšsēdētājam līdz 14. jūnijam sniegt informāciju par neskaidrajiem jautājumiem. Kad šo informāciju saņemsim, to izvērtēsim un tad arī sniegsim atbildi.»

Cita pieredze

Salīdzinājumam – Ventspils mērs Aivars Lembergs četru ar pusi gadu laikā, kopš Rīgas apgabaltiesā tiek skatīta viņa vārdā nosauktā krimināllieta, ne reizi nav vērsies ar sūdzībām par tiesneša darbu pie tieslietu ministra vai AT priekšsēdētāja, lai gan tur sistemātiski tiek noraidīti viņa lūgumi pievienot krimināllietai pierādījumus un regulāri viņam tiek vai nu pilnībā liegts pratināt lieciniekus, vai arī tiek būtiski ierobežots pratināšanas laiks.

Vaicāts, vai arī viņš nesekos E. Sprūdža piemēram un nelūgs I. Bičkoviču un J. Bordānu izvērtēt tiesas rīcību, A. Lembergs atbildēja: «Nē, pagaidām neko tādu neesmu paredzējis. Galu galā ir taču vēl arī nākamās tiesu instances un sprieduma pārsūdzēšanas iespējas.»

Runājot par E. Sprūdža aktivitātēm gan pret tiesnešiem, gan pret viņu personīgi, A. Lembergs teica: «No tā faktu kopuma, tajā skaitā no dažādiem publiskiem izteikumiem, ir redzams, ka faktiskais diriģents Sprūdža aktivitātēm ir Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss, turklāt viņš to dara Ģenerālprokuratūras vārdā. To, vai viņam ir tāda pilnvara no Ērika Kalmeiera kunga, es nezinu. Šajā grupā darbojas arī Lolita Čigāne un Andrejs Judins. Šīs kopējās aktivitātes sākās 2012. gada maijā. Kopdarbības bija vērojamas līdz ministra rīkojumam par manis atstādināšanu. Pēc tam prokurors sāka norobežoties. Laikam viņu kāds tomēr paaudzināja. Sprūdžs ir tikai izpildītājs. Kamēr viņi aktivitātes centās realizēt caur ministrijas ierēdniecību, nekas nesanāca, jo ierēdniecība redzēja, ka šīm aktivitātēm nav tiesiska pamata, ka tās ir prettiesiskas. Bet tad savijās J. Jurisa intereses, kurš savā darbībā vadās nevis pēc likuma burta, bet gan pēc personiskās izrēķināšanās tieksmes un karjerisma alkām, ar Reformu jeb Zatlera partijas interesēm. Viņi saprata, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, bet oligarhs Lembergs kā nav zem zemes, tā nav zem zemes. Tad arī sākās milzu steiga, kurā netika ievēroti viselementārākie procedūras jautājumi. Bet – lai jau viss iet savu gaitu. Tagad ir cita dome un arī priekšsēdētājs tiek vēlēts no jauna.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Aivars Lembergs, Edmunds Sprūdžs, tiesa, tiesneši, VARAM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minist

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats