Vēl pērnā gada novembrī, atbildot uz prokuroru jautājumiem, liecinieks A. Kunclers detalizēti atminējās, piemēram, par uzņēmēja Anša Sormuļa rīcību pirms desmit un vairāk gadiem. Turpretī pagājušajā nedēļā, atbildot uz aizstāvības jautājumiem, viņš nespēja pat atcerēties to, ir vai nav bijis Anrija Lemberga advokāts un vai par saviem pakalpojumiem ir vai nav saņēmis honorāru. No viņa atbildēm tiesā varēja secināt, ka gadu mijā – pagājušā gada decembrī un šā gada janvārī – Šveices advokātam atmiņa ir zudusi tik daudz, ka viņš pat lāgā nespēj izskaidrot, ir vai nav iespējams iegūt ziņas no viņa pārstāvētā advokātu biroja reģistriem.

Pabeigt neļauj

Pagājušajā pirmdienā un otrdienā videokonferences režīmā no Šveices turpinājās valsts apsūdzības liecinieka A. Kunclera pratināšana. Pirmdien tiesa jautājumus ļāva uzdot Ventspils mēra Aivara Lemberga advokātam Raimondam Krastiņam. Prognozējot, ka R. Krastiņam jautājumi tik drīz neizsīks, tiesa viņu laikus brīdināja, ka pabeigt A. Kunclera pratināšanu viņam neļaus. Otrdien tiesa R. Krastiņu tiešām pārtrauca, taču arī Anrija Lemberga aizstāvim Oskaram Rodem pietrūka laika uzdot visus sava klienta aizstāvībai sagatavotos jautājums. A. Kuncleru klaušināt nav pat uzsākuši Aivars Lembergs un Anrijs Lembergs, bet pratināšanu nav pabeiguši advokāti R. Krastiņš, O. Rode, J. Rozenbergs, kā arī A. Sormulis.

Visu valda Eurocom

Ņemot vērā, ka kompānija Eurocom International Ltd. (Eurocom) minēta daudzos krimināllietā iekļautajos dokumentos, turklāt R. Meroni savās jaunākajās rakstveidā iesniegtajās liecībās Rīgas apgabaltiesai atklājis, ka prokuroru viņam glabāt uzticēto 11 Britu Virdžīnu salās reģistrēto firmu akcijas viņš pārrakstījis tieši šai kompānijai, daudz jautājumu tika uzdoti par Eurocom. A. Kunclers ir R. Meroni partneris un arī pats ir bijis Eurocom direktors, tāpēc aizstāvībai bija svarīgi, cita starpā, noskaidrot, kurš ir šīs kompānijas patiesā labuma guvējs un ar ko šī kompānija īsti nodarbojas.

No R. Meroni rakstveida liecībām izriet, ka Eurocom tagad pārvaldot vairāku uzņēmumu aktīvus «Lembergu ģimenes labā». Iepriekš šo uzņēmumu īpašumu tiesības bija nosakāmas pēc uzrādītāja akcijām. Tas nozīmēja, ka akciju īpašnieks bija tā persona, kura konkrētajā brīdī uzrādīja uzņēmumu akcijas. Pēc kādām pazīmēm R. Meroni ir izdomājis, ka tagad patiesā labuma guvēja ir «Lembergu ģimene», nav saprotams.

Neļauj pratināt

Lai noskaidrotu patiesību, aizstāvji uzdeva jautājumus par to, kādus patiesā labuma guvējus Eurocom norādījusi Latvijas bankās atvērtajos kontos; kādos laika posmos kādi direktori pārvaldījuši Eurocom; vai visi direktori bijuši informēti par visiem Eurocom noslēgtajiem līgumiem, kuri jebkādā veidā ir saistīti ar biznesa pārvaldi Latvijā; vai bez direktoriem Eurocom bija arī pilnvarnieki; kur atrodas Eurocom grāmatvedības dokumenti; no kuras valsts Eurocom tiek pārvaldīta; vai Eurocom sniedz finanšu starpniecības pakalpojumus; vai Eurocom Latvijā ir sniegusi finanšu starpniecības pakalpojumus «Lembergu ģimenei» utt.

Lielāko daļu no uzdotajiem jautājumiem tiesa noraidīja vai nu pēc A. Kunclera juridiskās palīdzības sniedzējas advokātes Benitas Balanas, vai pēc prokurora Jura Jurisa protestiem. Jāatgādina, ka B. Balana ir R. Meroni advokāta Daimāra Škutāna partnere birojā Spilbridge.

A. Lembergs un viņa aizstāvis vairākkārt vērsa tiesas uzmanību, ka liecinieka juridiskās palīdzības sniedzēja traucē pratināšanu. A. Lembergs tiesai lūdza arī izteikt aizrādījumu J. Jurisam par aizstāvim adresētajām replikām. «Meroni liecināja, ka arestētie aktīvi pieder Eurocom un ka tie tiek pārvaldīti par labu Lembergu ģimenei bez personas koda. Tādēļ svarīgi ir saņemt atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājumiem. Liedzot uz tiem atbildēt, jūs liedzat saprast, kāds ir arestēto aktīvu faktiskais stāvoklis. Ar procesa virzītāja pieņemto lēmumu mans uzdevums ir rūpēties par arestēto īpašumu saglabāšanu, un man nav citas iespējas noskaidrot situāciju par aktīvu stāvokli, kā vien lieciniekam uzdodot jautājumus,» vēršoties pie tiesas, teica A. Lembergs.

Mīti par «Lembergu ģimeni»

Liecinieks nespēja nosaukt nevienu dokumentu vai mutiskā pilnvarojuma faktu, ar kuru varētu apliecināt, ka Aivars Lembergs, Anrijs Lembergs vai Līga Lemberga būtu viņu, A. Kuncleru, pilnvarojuši veikt kādas darbības uzņēmumu patiesā labuma guvēju vārdā. Izrādās, ka par direktoru kompānijās, kurās it kā patiesā labu ma guvēji esot «Lembergu ģimene», viņš kļuvis nevis ar «Lembergu ģimenes» rīkojumu, bet gan ar «reģistrētā aģenta starpniecību». Varēja noprast, ka par direktoru ārvalstu kompānijās A. Kuncleru iecēlis pašreizējais mantas glabātājs R. Meroni. Viņš un vēl cits liecinieks šajā kriminālprocesā – Gints LaiviņšLaivenieks – radījuši A. Kunclerā pārliecību, ka R. Meroni un viņa valdīto kompāniju patiesā labuma guvēji ir «Lembergu ģimene». Izrādās, ar pašu Aivaru Lembergu A. Kunclers pat ne reizes nav sarunājies, bet Līgu Lembergu vispār nepazīstot. Tomēr visus šos gadus esot darbojies ticībā, ka uzņēmumu pārvaldīšana notiekot viņu labā.

Nervi beigti

Situācija kļuva komiska, kad advokāts O. Rode sāka A. Kuncleru iztaujāt, vai viņš ir sniedzis Anrijam Lembergam advokāta pakalpojumus un par tiem saņēmis arī kādus honorārus. Sākumā uz šiem jautājumiem A. Kunclers nevēlējas atbildēt, sakot, ka stāstīt par klientiem viņam liedz advokāta statuss. Anrijs Lembergs tiesas zālē apliecināja, ka ļauj A. Kuncleram liecināt. Tad A. Kunclers paziņoja, ka tomēr neatceras, ir vai nav Anrijs Lembergs bijis viņa klients un ir vai nav saņēmis no Anrija Lemberga honorārus.

Otrdien tiesa plānoja pabeigt A. Kunclera pratināšanu. Tomēr dienas beigās J. Juriss paziņoja, ka aizstāvība A. Kuncleru pratinot virs tiesas noteiktās normas un tāpēc prokurori liecinieku vēlas pratināt vēl vienu dienu. Tiesa bez ierunām apmierināja J. Jurisa pausto vēlmi.