Ja valdība un Saeima neradīs risinājumu kompensāciju jautājumā par
negatīvā pensiju kapitāla indeksa ietekmi uz vairāku desmitu tūkstošu
pensionāru pensijām, kuras piešķirtas krīzes gados, visticamāk, tas
nonāks Satversmes tiesā.
Labklājības ministrija un politiķi ir gatavi grozīt pensiju likumu, mainot koeficienta piemērošanas kārtību, bet attiecībā uz pensiju pārrēķināšanu un kompensācijām valda vispārēja skepse. Vispirms tas prasa pamatīgu situācijas analīzi – vai, kam un kā kompensēt, kā arī ievērojamus papildu līdzekļus, kuru piešķiršana tuvākajos pāris gados noteikti tiks uztverta kā finansiālās disciplīnas pārkāpums.
Tiesībsargs savā atzinumā, ko pašlaik izskata Saeima un vērtē Labklājības ministrija, norādījis, ka šī sistēma, kas ļauj lejupslīdes laikā piemērot tādu indeksu, kas samazina pensijas apmēru, neatbilst Satversmei. Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja vietnieks Raimonds Koņuševskis
NRA.lv apliecināja: ja valdība un Saeima nevienojas par risinājumu, tiesībsargs, uzskatot, ka tiek pārkāpta Satversme, apstrīdēs pensiju likuma attiecīgās normas Satversmes tiesā.
Apdrošināšanas algas indeksu piemēro pensijas kapitālam, jo vecuma pensijas kapitāla aktualizācija ar indeksiem pasargā pensijas kapitālu no inflācijas, savukārt pensiju sistēmu no svārstībām. Saskaņā ar pensijas formulu, aprēķinot pensijas kapitālu, personas katra gada (no 1996. gada līdz pensionēšanās brīdim) apdrošināšanas iemaksu algu summa tiek reizināta ar atbilstošiem kapitāla indeksiem (kāds katrā konkrētā gadā ir noteikts). Pensijas kapitāls ir atkarīgs no indeksiem, savukārt tie atkarīgi no sociāli apdrošināto cilvēku skaita Latvijā un no apdrošināšanas iemaksu algu apmēra. Indeksu skatās gada griezumā, un laikā no 2010. līdz 2013. gadam indekss nokritās līdz pat 0,79.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece norāda: ja pensijas kapitāla indekss netiktu vispār piemērots, pensijas būtu divas reizes mazākas. Saprotams, ka sabiedrība par šādu indeksu vispār nezināja, kamēr pensionāri, kuri pensionējās krīzes gados, sāka salīdzināt pensiju apmērus un secināja, ka pensionāram, kurš aizgāja pensijā pirmskrīzes gados, pensija ir lielāka nekā tam, kurš pensionējās krīzes laikā (jāpaskaidro, ka salīdzināt dažādu personu pensijas apmērus īsti nevar, jo pensijas apmērs atkarīgs no daudziem individuāliem faktoriem; un to vairākkārt norādījuši pensiju sistēmas eksperti). Taču aprēķini (arī tiesībsarga veiktajā pārbaudē) tika veikti arī, salīdzinot konkrētām personām aprēķinātu pensiju. Rezultātā, ja iesniedzēju stāžs, sociālās iemaksas un vecums 2009. gadā būtu tāds pats kā lēmuma par vecuma pensijas piešķiršanu pieņemšanas brīdī, tas ir, 2011. gadā, tad 2009. gadā vienai personai saņemtā pensija būtu bijusi lielāka par 108,81 latu, bet otrai par 48,07 latiem.
Pārliecināti, ka pieļauta netaisnība«Mēs aicinām novērst netaisnību, kas ir pieļauta attiecībā uz tiem pensionāriem, kuri pensionējās krīzes gados un kuru pensijām piemērotais negatīvais indekss uz mūžu ir samazinājis viņu pensijas,» saka R. Koņuševskis no Tiesībsarga biroja, «valsts savu pienākumu – nodrošināt pensiju proporcionāli nopelnītajam – nav izpildījusi.» Viņš atzina, ka tiesībsargs nav pētījis pensiju kapitāla ietekmi uz pensijām, kuras aprēķinātas pirms krīzes, proti, kad izmantots indekss virs viens, taču pieļāva, ka šo personu cilvēktiesības nav pārkāptas, jo pensija indeksa dēļ nav aprēķināta mazāka. Tāpat uz Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles jautājumu – kuram jākompensē krīzes sekas kopumā? – speciālists atbildēja, ka krīzes ietekmi šādā kontekstā birojs nav pētījis, taču attiecībā uz 80 000 pensionāru, kuru pensijām piemērots negatīvais indekss, noteikti ir pieļauta netaisnība, un tas ir jākompensē valstij. Jautājums par atbildību krīzes dēļ aktualizējas, jo Saeimai būs jāpieņem lēmums par kompensācijām pensionāriem – vai tās būs un, ja jā, kur gūt nepieciešamo finansējumu. Pagaidām skaidras atbildes nav, Saeima uzdevusi Labklājības ministrijai veikt analīzi un aprēķinus, ko tā daļēji jau izdarījusi. Piemēram, tam, lai pensijas apmēru pārrēķinātu visiem tiem cilvēkiem, kuriem vecuma pensijas aprēķinā piemēroti negatīvi pensijas kapitāla indeksi, vajadzīgi ap 45 miljoni eiro.
Pensijas dotējamLabklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzsver, ka visa šī situācija jāskatās kopumā un par visu periodu – no izaugsmes gadiem līdz krīzei un turpmāk. «Piecdesmit procentiem personu, kuras līdz šim pensionējušās, pensijas sākumkapitāls ir dotēts,» atzina I. Jaunzeme. Tas nozīmē, ka šo cilvēku alga laika posmā no 1996. līdz 1999. gadam bijusi zem tālaika vidējās algas, un tieši šajā periodā saņemto algu attiecina uz visu padomju gadu darba mūžu. Saskaņā ar pensiju likumu, ja šī alga, no kuras veic sociālās iemaksas, ir bijusi mazāka par vidējo, tad, aprēķinot pensiju, ņem vērā vidējo algu. Šim nolūkam arī tiek izlietoti desmiti miljonu eiro. Piemēram, pērn vidēji aprēķinātā pensija bijusi 116 eiro, bet piešķirtā – 211 eiro.
Ministrija jau sākusi izvērtēt iespējas mainīt pensiju likumu – vispirms attiecībā uz indeksu nākotnes pensionāriem – to varētu noteikt ne mazāku par viens, lai nepieļautu negatīvu indeksu. Viens no risinājumiem varētu būt tāds, ka gadījumos, kad indekss ekonomisko svārstību dēļ noslīd zem viens, pensiju kapitālam piemēro indeksu ne zemāku par viens, taču pēcāk, piemēram, pēc trim gadiem, kad indekss kļūst pozitīvs, to tomēr turēt zināmās robežās (iespējams, arī uz viens), lai «tas atmaksātos». «Mēs neredzam tādu iespēju kā noteikt tikai augšupejošu indeksu,» atzina LM speciāliste J. Muižniece. Tiesībsargs lūdzis risinājumu pusgada laikā.
Rādīt reklāmu
