Pašlaik šo platformu finansē no abu mediju budžeta – gadā tam atvēlēti 50 000 latu, taču ar to ir par maz, tāpēc no valsts budžeta tiks lūgti papildus 2 miljoni latu tā turpmākajai attīstībai.

«Tas, par ko tik ilgi runājām, beidzot ir noticis, – palaižam sabiedriskajā telpā jauno portālu lsm.lv, kas atšifrējot nozīmē – Latvijas sabiedriskais medijs,» informēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants, atzīstot, ka tas būtu noticis ātrāk un vieglāk, ja būtu jau tapusi jauna organizācija, un pašlaik nosaukums esot NEPLP rīcībā.

Mērķauditorija visplašākā

Līdz šim bija izskanējusi kritika, ka šim produktam ir divas adreses un nav sava nosaukuma, tādējādi radot lietotājiem neizpratni. Pēc diskusijām beidzot nolemts noteikt vienu adresi un vienotu nosaukumu, ko, kad tiks izveidots vienots LSM, nodos tā īpašumā, skaidroja LR ģenerāldirektors Jānis Siksnis. Viņš norādīja, ka portāla mērķauditorija paredzēta visplašākā – ekonomiski aktīvā, gan latviski, gan krieviski runājošā sabiedrības daļa 20–50 gadu vecumā. Jau šobrīd portālam esot 100 000 unikālo apmeklētāju, taču tuvāko gadu laikā plānots panākt kāpinājumu līdz 200 000. Pašlaik lsm.lv 80% satura ir ētera raidījumi, bet ar laiku vairāk akcentēs oriģināldarbus. Pamatā informācija ir latviešu valodā, jo krieviski saturs vēl esot sākumstadijā, un iespējams, ka ar laiku varētu piedāvāt informāciju arī angļu valodā, bet pašlaik to liedzot ierobežotie līdzekļi.

Vēl 2 miljonus latu

Viens no mērķiem ir – lai par vienu notikumu portālā būtu atrodams gan radio, gan TV variants – ar pēc iespējas dažādākiem viedokļiem. J. Siksnis izteica cerību, ka būs iespēja attīstīties, jo ar pašreizējiem spēkiem – štatā esošajiem pieciem darbiniekiem, un LR un LTV žurnālistiem, kas šo darbu uzņēmušies papildus tiešajiem pienākumiem, esot krietni par maz. Arī NEPLP pārstāvis Gints Grūbe norādīja, ka jaunā produkta attīstībai turpmāko piecu gadu laikā no valsts budžeta papildus vajadzētu vēl 2 miljonus latu (līdz šim satura vajadzībām LSM bija plānoti 12 miljoni latu). Taču konkrētāk par naudām varēs runāt tad, ja Ministru kabinets atbalstīs sabiedriskā medija koncepciju, – šobrīd to akceptējusi tikai MK komiteja, teica A. Dimants, piebilstot, ka par LSM attīstību vēl būšot diskusija. Tāpat arī esot izveidota darba grupa, kas spriedīs par sadarbību starp abiem medijiem.

Izturēt politisko spiedienu

Visi konferences dalībnieki uzsvēra, ka jaunā medija sabiedriskā loma ir jāpalielina. Solis šajā virzienā līdz ar šīs platformas izveidošanu jau ir sperts, jo tās lietotājiem būs pieejami LR un LTV resursi. Būtiski ir arī, lai LSM būtu politiski neatkarīgs. LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte teica, ka sabiedrisko mediju piemēri citviet gan ir dažādi – viens no sliktākajiem esot Ukrainā, kur tas esot tā «nospiests uz ceļiem un bez līdzekļiem», ka tam tikpat kā nav nekādas ietekmes sabiedriskajā telpā. Latvijas gadījumā tā noteikti neesot. Viņš gan atzina, ka, palielinoties sabiedrisko mediju ietekmei, pieaugs politiķu vēlme uz to izdarīt spiedienu, taču LSM būs spējīgs tam dot pretsparu. NEPLP valdes priekšsēdētājs šādu iespēju parādīt savu mugurkaulu uzskata kā pašu par sevi saprotamu, jo, lūk, LSM struktūra esot būvēta tā, lai izturētu vislielāko politisko spiedienu.

Adekvāta informācija

Attiecība uz valodu un to, ka paredzēts attīstīt informatīvo bloku krievu valodā, A. Dimants norādīja, ka valoda šajā gadījumā ir kā komunikācijas avots – lai informācija sasniegtu visplašāko auditoriju. Pēc viņa domām, ir būtiski krieviski runājošajai sabiedrības daļai sniegt adekvātu informāciju par valstī notiekošo. Jau tagad labs piemērs esot LR 4. kanāls, kurš spējis piesaistīt plašu klausītāju loku. Turklāt jaunais medijs nav adresēts tikai Latvijas sabiedrībai, bet ārpus tās robežām. «Tas ir sabiedriskais medijs, nevis valsts medijs,» pauda NEPLP priekšsēdis, norādot, ka tieši tāpēc ir domāts palielināt tā lietotāju loku vēl vairāk un ar laiku izvietot portālā arī anglisko versiju.