Šādi plānots risināt reģionālā bezdarba problēmas, bet izredzēto skaits būs samērā neliels, pabalsts īslaicīgs un, iespējams, šāds pasākums neveicina visas teritorijas apdzīvošanu.

«Pirmais iesniegums tika saņemts 22. martā Tukuma filiālē, un 25. martā tika pieņemts lēmums par atlīdzības piešķiršanu ceļa izdevumiem – degvielas iegādei. Bezdarbniece strādās par agronomi,» informē NVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Iveta Kancēna. Tiek dots finansiāls atbalsts, kuru bezdarbnieks var izmantot transporta un īres izmaksu kompensēšanai nodarbinātības sākumā. «Šogad paredzēts iesaistīt 350 personas, un pabalsta apjoms vienai personai uz četriem mēnešiem būs 280 latu,» precizē speciāliste.

Vai krāpsies ar dzīvesvietu?

Nodarbinātības valsts aģentūras Siguldas filiāles vadītāja Ilona Čandare stāsta, ka ierasties pēc pabalsta var tad, ja atrasts darba devējs un prasītājs atbilst visiem kritērijiem. I. Čandare cer, «ka šāda veida atbalsts stimulēs cilvēkus ilgstoši strādāt izvēlētajā darbavietā», un saskata arī zemūdens akmeni mobilitātes pabalsta kritērijos: «Kā tiks pārbaudīts, ka deklarētā dzīvesvieta ir arī faktiskā dzīvesvieta? Vai šādi nevar izkrāpt papildu ienākumus, patiesībā dzīvojot blakus darbam?»

Dažādi bezdarbnieki

Restaurācijas uzņēmuma SIA Anrus darbnīca atrodas Puzes pagasta Blāzmā. Uzņēmuma vadītājs Jānis Veģis situāciju Kurzemē raksturo šādi: «Manam biznesam atrast šeit cilvēku ir neiespējami. Ilgstošie bezdarbnieki reģionos pārsvarā ir cilvēki vecumā no 40 gadiem un bez atbilstošas izglītības. Lai viņus apmācītu par kvalificētiem meistariem, ir vajadzīgi gadi, bet viņi vairs nav tajā vecumā, lai to varētu izdarīt. Otra problēma ir motivācijas trūkums, kas liekas absurdi, jo cilvēkiem nav naudas. Ja tiek dota iespēja nopelnīt kaut 200 latus, tad ne vienmēr to izmanto. Uzskatu, ka šāda alga ir atbilstoša, ja strādnieks vēl nav sava darba meistars.»

Bezdarbnieki kļūst sarežģīti

Rīgas Sociālajā dienestā 2013. gada janvārī bija reģistrēti 2427 ilgstoši bezdarbnieki jeb 37,5% no visiem reģistrētajiem, kas vērsušies pēc sociālās palīdzības. Speciālistu novērotais liecina, ka klienta sociālais portrets kļūst komplicētāks. Klientiem ir zems motivācijas līmenis, personīgo resursu un pozitīvas pieredzes trūkums, risinot radušos situāciju, ko ietekmē dažādas atkarības, slikts veselības stāvoklis un elementāru dzīvot prasmju trūkums, plānojot laiku un resursus. Labklājības departaments 2012. gada maijā esot veicis 333 aptaujas bezdarbniekiem, kas atkārtoti piedalījušies algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Starp biežāk minētajiem šķēršļiem darba atrašanai bezdarbnieki minējuši pirmspensijas vecumu, vājas valsts valodas prasmes, sliktu veselību, neatbilstošu izglītību un citus, bet darbu vadītāju viedoklis par iemesliem, bez jau minētajiem, bija arī atkarības problēmas, informē Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice.

Ļaudis pulcē centros

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis atzīst, ka Pašvaldību savienībai nav vienotas nostājas mobilitātes pabalsta sakarā, bet esot izskanējusi neapmierinātība. Jebkurš atbalsta pasākums esot labs, bet mobilitātes pabalsts var radīt arī negatīvu rezultātu, jo tas ir vēl viens signāls, lai cilvēki muktu prom, nevis mēģinātu apdzīvot visu Latvijas teritoriju. Slikts esot nevis pabalsts, bet tas, ka nav arī citu atbalsta mehānismu. Cilvēki atstājot dzīvesvietas, jo reģionos nav investīciju, notiek štatu samazināšana un trūkst citu darba piedāvājumu. Problēmu risināšanai būtu jāmaina investīciju prioritātes, jāpārtrauc pašvaldību finansējuma samazināšana un līdzekļi jāiedala proporcionāli visām pašvaldībām, nevis tikai daļai. «Pašlaik no jauna tiek plānota mazo skolu programma. Iepriekš visi centāmies, lai mazās skolas aiztaisītu ciet, bet pa šo laiku tiek zaudēti cilvēki! Reģionos, kur nav daudz cilvēku, atbalsta pasākumi neprasa tik daudz līdzekļu, lai nevarētu atrast citus risinājumus,» uzsver M. Pūķis.