02. marts, Otrdiena
Vārda dienas: Laila, Lavīze, Luīze
Sākuma lapa » Sabiedrība » Ziemas sesija parlamentā beigusies. Darbi un pārdomas
Ziemas sesija parlamentā beigusies. Darbi un pārdomas
Autors: Mudīte Luksa / LV.LV / 26. aprīlis 2011, 18:58
Saeimā noslēgusies ziemas sesija, kuras laikā parlamentā tika pieņemts 61 likums, tostarp deviņi jauni likumi un grozījumi 52 likumos. Kopš 10. janvāra parlamentārieši sanākuši uz 17 sēdēm, šajā laikā izskatīšanai komisijās nodoti 120 likumprojekti, no kuriem 94 iesniedzis Ministru kabinets, 10 – Saeimas komisijas, bet 16 – Saeimas deputāti. 

Pavasara sesija sāksies 26. aprīlī, un Saeimas komisijām būs jāturpina darbs ar 111 likumprojektu sagatavošanu izskatīšanai parlamentā.

Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vērtējumā, aizvadītā ziemas sesija bija zīmīga ar aktīvām un plašām diskusijām starp parlamentu un sociālajiem un sadarbības partneriem, un šajā laikā parlamentārieši spējuši sagatavot un pieņemt svarīgus lēmumus.

"Viens no nozīmīgākajiem notikumiem šajā sesijā bija pirmās ārpolitikas debates Saeimā. Tās bija vēl viens solis ceļā uz to, lai lēmumi mūsu valstī pirms to pieņemšanas būtu izdiskutēti un lai process būtu atklāts un saprotams. Ārpolitika nav kaut kas abstrakts un ārpus mums pastāvošs, jo tā sākas iekšpolitikā. To veido katrs no mums, aktīvi iesaistoties arī lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc ārpolitikas debatēm jākļūst par nozīmīgu posmu mūsu valsts ārlietu prioritāšu formulēšanā.

"Es ceru, ka Saeimas ziemas sesijas noslēgumā pieliktais punkts - šā gada budžeta grozījumi - nodrošinās Latvijas turpmāku virzību uz attīstības atjaunošanu un izaugsmi," šādu viedokli ziemas sesijas darbam veltītā informatīvā izdevumā cita starpā pauž Saeimas priekšsēdētāja.

Bet turpmāk piedāvājam Saeimas komisiju vadītāju atskatu uz ziemas sesijā paveikto.

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jānis Reirs, komisijas priekšsēdētājs:

- Būtiskākais valsts ekonomikas stabilizācijas posmā - turpināt pildīt tās vienošanās, ko esam panākuši ar starptautiskajiem aizdevējiem. Līdz ar to grozījumi 2011. gada valsts budžetā un to pavadošajā likumu paketē ir būtiskākais, ko šajā sesijā paveikusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Kopumā komisijai ziemas sesijā notikušas 34 sēdes.

Zīmīgi, ka šis gads ir pirmais, kad Finanšu ministrijas ziņojumu par gaidāmajiem konsolidācijas pasākumiem 2011. gada budžetā varējām saņemt jau mēnesi pirms budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Saeimā. Tādēļ deputātiem bija iespēja savlaicīgi un detalizēt to izpētīt.

Šogad Eiropas Komisija (EK) apņēmusies nopietni cīnīties par fiskālās disciplīnas ievērošanu Eiropas Savienības valstīs. Dalībvalstīm, tostarp Latvijai, pirmo reizi būs jāsāk veidot budžets, pamatojoties uz jaunajām EK vadlīnijām. Piemēram, dalībvalstīm būs jāveido vidējā termiņa plāns, nākamā gada budžeta "rāmis" būs jāspēj iesniegt EK jau pavasarī, un jau līdz vasaras vidum EK sniegs rekomendācijas tā uzlabošanai.

Pēc tam attiecīgās valsts valdība izstrādās budžeta galīgo versiju un iesniegs to savas valsts parlamentam un EK, kas pārbaudīs, kā rekomendācijas ievērotas. Turklāt EK būs tiesīga ierosināt arī pārkāpumu procedūru un uzlikt naudas sodu par fiskālās disciplīnas neievērošanu.

Katrā ziņā šis jauninājums vērtējams pozitīvi, jo līdz ar to valsts budžeta sasaiste ar valsts attīstības dokumentiem būs efektīvāka. Mēs jau esam spēruši soli šajā virzienā - kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Attīstības plānošanas apakškomisiju apspriedām iespējas valsts attīstības plānus sasaistīt ar budžetu.

Ziemas sesijā arī izvērtējām un apstiprinājām likumprojektu paketi, kas uzlabo valsts finanšu sistēmas stabilitāti un nostiprina finanšu uzraudzības koordināciju Eiropas līmenī. Šie likumu grozījumi arī palielina pilnvaras uzraugošajai iestādei jeb Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, piemēram, ļaujot uzlikt naudas sodu, noteikt atalgojuma apmēru bankās, bet par pārkāpumiem uzlikt aizliegumu akcionāru balsstiesībām.

Komisija arī virzīja izskatīšanai Saeimā vairākus likumprojektus, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Piemēram, Saeimā pieņemti grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas atvieglo grāmatvedības dokumentu kārtošanu, samazina administratīvo slogu un izmaksas uzņēmējiem, kā arī grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas uzlabo pievienotās vērtības nodokļa atmaksas sistēmu. Turpinās darbs arī pie citiem likumprojektiem, kas uzņēmējiem atvieglos darbu. Aktīvi strādājam arī ēnu ekonomikas apkarošanas jomā - sākām izvērtēt likumprojektu paketi, kas paredz maksājumu komersantiem pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par juridisko personu atvērtajiem un slēgtajiem maksājumu kontiem.

Savukārt, tiekoties ar VID atbildīgajām amatpersonām, sniedzām savu redzējumu par jau īstenotajiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanā un izteicām savas rekomendācijas.

Komisija arī uzsākusi izskatīt ekspertu piedāvātos risinājumus, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas veselības jomas finansēšanā un veselības pakalpojumu pieejamībā.

Šobrīd valstī būtisks jautājums ir tās demogrāfiskā nākotne, tādēļ rīkojām kopsēdes ar Sociālo un darba lietu komisiju par ģimenes politikas veidošanu valstī. Esam izskatījuši pamatnostādnes un rīcības plānu un nolēmām ģimenes plānošanas jautājumus skatīt kā prioritārus, arī plānojot nākamā gada valsts budžetu.

Šis ir pirmais gads, kad Eiropas Savienības dalībvalstis sāks izstrādāt

savus budžetus Eiropas Komisijas vadlīniju ietvaros, tādēļ arī mūsu komisijai būs pastiprināti jāseko budžeta veidošanas procesam tā sasaistē ar šīm vadlīnijām. Aicināsim arī Finanšu ministrijas pārstāvjus sniegt izsmeļošu informāciju par nacionālās programmas, uz kuras budžets balstīsies, izstrādi.

Tāpat kā nākamās sesijas prioritāti izvirzām Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi. Ņemot vērā, ka iepriekšējos gados līdzekļi bieži tika apgūti saraustīti un sasteigti, aicināsim atbildīgās ministrijas mūsu komisiju iepazīstināt ar finanšu apguves grafikiem, naudas izlietojumu un projektu atdevi. Eiropas investīcijām ir ārkārtīgi liela ietekme uz valsts tautsaimniecību - summas, ko Latvija iegūst no Eiropas fondiem, nonāk mūsu uzņēmējdarbības vidē, kas savukārt sekmē regulārus nodokļu maksājumus valsts budžetā. Tādēļ nepieciešama objektīva un kompleksa Eiropas fondu līdzekļu apguves izvērtēšana.

JURIDISKĀ KOMISIJA

Ilma Čepāne, komisijas priekšsēdētāja:

- Juridiskā komisija ziemas sesijā uzsākusi darbu pie vairākām ļoti būtiskām, pat vēsturiskām likumdošanas iniciatīvām.

Vispirms jārunā par Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz būtiski mainīt un paplašināt Valsts prezidenta institūta pilnvaras. Piedāvātie pamatlikuma grozījumi paredz Valsts prezidentam tiesības izvirzīt Saeimai apstiprināšanai, iecelšanai vai ievēlēšanai vairāku amatpersonu kandidatūras, iespēju lielākā mērā iesaistīties valdības veidošanas procesā, kā arī būtiski mainīt Valsts prezidenta un Saeimas atlaišanas procedūru.

Iespējamie konstitūcijas grozījumi jāvērtē ļoti atbildīgi, tie prasa īpaši rūpīgu un pat skrupulozu vērtēšanu, īpaši demokrātiskā valstī tik svarīgā jautājumā kā balanss starp dažādiem varas atzariem. Ņemot vērā, ka Satversmes grozījumiem nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts, par šo jautājumu esam uzrunājuši visas Saeimas frakcijas, lūdzot izteikt savu viedokli gan par iespēju paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras, gan par formu, kā turpināt darbu pie Satversmes grozījumiem - vai darba grupā, vai arī šim nolūkam izveidojot īpašu apakškomisiju. Tāpat komisija ir lūgusi frakcijas formulēt viedokli jautājumā par tautas vēlētu prezidentu.

Otra būtiskākā likumdošanas iniciatīva ir gan Latvijā, gan ārvalstīs sen gaidītie grozījumi Pilsonības likumā, kas risinās dubultpilsonības iegūšanas tiesiskās problēmas. Juridiskā komisija piekritusi viedoklim, ka dubultpilsonības ierobežošanas tendence mūsdienās ir mainījusies un arī Latvijā būtu jāpārskata dubultpilsonības aizliegums. Šis likums, kas var būtiski ietekmēt valsts pilsoņu skaitu, arī prasa rūpīgu vērtēšanu un sabiedrības iesaisti. Darbam pie Pilsonības likuma grozījumiem esam izveidojuši īpašu apakškomisiju un plānojam organizēt arī konferenci, kurā kopīgi meklēt labākos risinājumus.

Juridiskā komisija ir uzņēmusies iniciatīvu, lai uzlabotu patlaban nepilnīgo Saeimas kārtības ruļļa regulējumu, kas paredz iespēju no Saeimas sastāva izslēgt deputātu ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām.

Uzskatām, ka šajā gadījumā nepieciešama detalizēta un juridiski precīza procedūra, jo patlaban šī norma drīzāk ir deklaratīva un praksē grūti īstenojama. Pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem darba grupā strādāja pārstāvji no visām Saeimas frakcijām, un rezultātā mums ir izdevies izveidot loģisku un praksē reāli pielietojamu procedūru, kā rīkoties gadījumā, ja kolēģi uzskata, ka kāda deputāta latviešu valodas zināšanas nav pietiekamas, lai pildītu amata pienākumus. Jāpiebilst, ka procedūra veidota tā, lai nebūtu iespējams politiski izrēķināties ar kādu no saviem kolēģiem. Īpaši gribu uzsvērt, ka šī procedūra un likuma grozījumi nav izstrādāti kāda konkrēta deputāta dēļ. Tā drīzāk ir zīme deputāta kandidātiem, ka ar nepietiekamām valodas zināšanām turpmāk Saeimā atrasties nevarēs.

Daudz laika komisijai prasīja arī darbs pie Civilprocesa likuma grozījumiem, kas paredz jaunu un efektīvu kārtību maza apmēra prasību izskatīšanai tiesās. Šādas prasības turpmāk varēs izskatīt arī rakstveida procesā, tādējādi paātrinot lietu izskatīšanu un mazinot tiesu noslodzi.

Esam strādājuši arī pie vairākiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan plānojot būtiski palielināt naudas sodus par latviešu valodas nelietošanu, gan arī paredzot samērīgus sodus šoferiem un uzņēmējiem par darba un atpūtas režīma pārkāpumiem, tādējādi sakārtojot sodu sistēmu autopārvadājumu jomā. Diskusija ar autopārvadātāju pārstāvjiem ir ļoti smaga, taču esmu pārliecināta, ka strādājam sabiedrības interesēs, jo daudzas traģiskas avārijas notiek tieši tādēļ, ka kravas auto šoferi neievēro noteikto darba un atpūtas režīmu.

Pēc gandrīz desmit gadiem šim Saeimas sasaukumam izdevās īstenot nekustamā īpašuma atdošanu Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai. Esmu gandarīta, ka beidzot šis jautājums ir atrisināts.

Nākamajā sesijā turpināsim strādāt pie jau minētajiem grozījumiem Satversmē un Pilsonības likumā, kā arī uzsāksim darbu pie apjomīgiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas rūpīgā darbā sagatavoti Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā.

CILVĒKTIESĪBU UN SABIEDRISKO LIETU KOMISIJA

Ingrīda Circene, komisijas priekšsēdētāja:

- Ziemas sesijā sanācām uz 34 sēdēm, kurās risinājām aktuālos cilvēktiesību jomas jautājumus, strādājām pie komisijas kompetencē esošiem likumprojektiem un uzklausījām atbildīgo organizāciju viedokļus par jomām, kurās jāveic uzlabojumi, lai rezultatīvāk cīnītos pret cilvēktiesību pārkāpumiem.

Sesijas laikā Saeimā pieņemti trīs likumi, par kuru virzību mūsu komisija bija atbildīgā. Tostarp pieņemti grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā, nostiprinot, ka fonds atrodas Ministru prezidenta pārraudzībā un nav pakļauts nevienai ministrijai.

Vēl iepriekšējā sesijā saņēmām Latvijas Politiski represēto apvienības aicinājumu spert soļus politiski represētas personas statusa piešķiršanas uzlabošanai. Noskaidrojām, ka Ģenerālprokuratūra konstatējusi vairākus gadījumus, kad šis statuss piešķirts nepamatoti un, uzdodot kādai valsts iestādei lēmumus pieņemt centralizēti, krasi samazinātos risks, ka statuss piešķirts nelikumīgi. Virzījām šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā, un parlaments marta beigās pieņēma grozījumus, nosakot, ka personām, kuras vēlas iegūt politiski represētā statusu, no šī gada 1. jūlija būs jāvēršas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Pieaicinot ekspertus un vēsturniekus, plaši diskutējām par 4. maija svētku jeb Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas un 21. augusta atzīmējamās dienas jeb Konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienas pārdēvēšanu attiecīgi par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu un Konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas dienu. Esmu gandarīta par panākto vienošanos mainīt esošos nosaukumus, tādējādi nostiprinot šos datumus jēdzieniski.

Vienlaikus grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 17. maiju nosaka par Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un jūnija trešo svētdienu - par Medicīnas darbinieku dienu.

Neraugoties uz to, ka jau 2002. gadā Latvija parakstīja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu, joprojām esam viena no piecām valstīm, kas to nav ratificējusi. Tādēļ konceptuāli atbalstījām virkni likumprojektu, ar kuriem speram soli pretim šī protokola ratifikācijai. Būtiski, ka Latvija jau kopš 1996. gada ir noteikusi nāves soda moratoriju, tādēļ pašsaprotami, ka protokols jāratificē. Aicinājām to atbalstīt arī par likumprojektu virzību atbildīgajās Saeimas komisijās.

Lai veicinātu bērnu interešu aizsardzību, turpinājām darbu pie grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Šiem grozījumiem pievērsīsimies arī nākamajā sesijā. Nolēmām arī virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", atbalstot ideju noteikt prasību plašsaziņas līdzekļiem atklāt to īpašniekus un patiesā labuma guvējus. Tiesa, grozījumi vēl jāuzlabo. Šī ideja jau agrāk apspriesta, taču šoreiz, cerams, izmaiņas tiks iestrādātas likumā.

Šī sesija cilvēktiesību jomā bija zīmīga arī ar to, ka Saeima ievēlēja jaunu tiesībsargu - Juri Jansonu. Lai noskaidrotu kandidātu atbilstību tiesībsarga amatam, aicinājām pretendentus sniegt redzējumu par cilvēku pamattiesībām, kā arī atbildēt uz jautājumiem par savu pieredzi cilvēktiesību jomā. Izvērtējot saņemtos materiālus, konstatējām, ka abi no likuma viedokļa atbilst tiesībsarga amata prasībām.

Gada sākumā komisija rūpīgi vērtēja iespējas reģionālajām televīzijām turpināt darbu pēc 1. februāra, kad SIA "Lattelecom" plānoja pārtraukt bezmaksas apraides nodrošināšanu testa režīmā. Konsultējoties ar televīziju pārstāvjiem un jomas ekspertiem, panācām, mūsuprāt, optimālu risinājumu - sākot ar februāri, reģionālās un vietējās televīzijas raida LTV7 "logos". Šis risinājums tika atzīts par vislabāko, jo līdz ar to televīzijas var turpināt darbu, par to nemaksājot SIA "Lattelecom", kas tām būtu pārāk dārgi. Taču vienlaikus lūdzām Konkurences padomi izvērtēt, vai "Lattelecom" rīkojas sabiedrības interesēs un savas monopola tiesības ciparu televīzijas apraides nodrošināšanā neizmanto ļaunprātīgi.

Izbraukuma sēdē apciemojām Valsts robežsardzes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru "Olaine". Konstatējām, ka aizturēto personu cilvēktiesības tiek ievērotas, taču centrā būtu jāuzlabo sadzīves apstākļi.

Šajā sesijā uzklausījām arī Valsts kontroles informāciju par nevalstisko organizāciju darbības atbalstam piešķirtā finansējuma izlietošanas likumību un efektivitāti Tieslietu ministrijā un Sabiedrības integrācijas fondā. Aicināsim Kultūras ministriju, kuras kompetencē šobrīd ietilpst minētā jautājuma risināšana, lielāku uzmanību pievērst piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanai un pārkāpumu novēršanai. Piedalījāmies arī konferencē par rīcībspēju un tās ierobežošanas alternatīvām un nolēmām aicināt atbildīgās ministrijas komisijai sniegt informāciju par progresu.

Šajā sesijā ieviesām arī praksi uzklausīt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekļu informāciju par ziņojumiem cilvēktiesību jautājumos asamblejā. Tostarp šajā sesijā deputāti tika informēti par Eiropas darba tirgū īstenotajiem pasākumiem sievietēm no trešajām pasaules valstīm, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Eiropā, par imigrācijas un patvēruma piešķiršanas jautājumu risinājumiem un citām aktualitātēm.

IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN ZINĀTNES KOMISIJA

Ina Druviete, komisijas priekšsēdētāja:

- Ziemas sesijā komisija sanāca uz 28 sēdēm. Mēs pievērsām lielu vērību tam, lai situāciju izglītībā un kultūrā aplūkotu sistēmiski, no dažādiem aspektiem. Šajā sesijā mūsu uzmanības lokā bija norises visās izglītības pakāpēs un dažādās kultūras jomās.

Komisija vairākkārt pārrunāja profesionālās izglītības sistēmas attīstības perspektīvas. Deputāti uzsvēra nepieciešamību plašāk skaidrot gaidāmās pārmaiņas profesionālās izglītības sistēmā un rosināja mācību procesā plašāk iesaistīt audzēkņu potenciālos darba devējus. Jau vairākus gadus Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie plāna, kā celt profesionālās izglītības kvalitāti, to padarīt pieejamu un efektīvāk izmantot esošos resursus.

Rīcība ir pārdomāta, taču reformas nedos gaidīto efektu, ja tām nebūs sabiedrības atbalsta, tāpēc lielāka vērība jāvelta sabiedrības informēšanai.

Uzmanību pievērsām arī vakarskolām, kuras kļuvušas par svarīgām mūžizglītības iestādēm. Šo skolu vērtība beidzamajos gados pieaug, jo tās nodrošina iespēju iegūt izglītību tiem, kuri ekonomisko grūtību vai citu iemeslu dēļ savulaik nav turpinājuši mācības vispārizglītojošās skolās. Latvijā izglītots cilvēks ir valsts konkurētspējas pamats, tādēļ svarīgi katrā pašvaldībā radīt pieaugušiem cilvēkiem piemērotu un pieejamu mācību vidi.

Izglītības sistēmā īpaša loma ir arī koledžām, kas desmit gadu laikā sevi pierādījušas kā stabilu augstākās izglītības sistēmas sastāvdaļu. Taču jāatrisina vairāki problēmjautājumi, kas saistīti ar koledžu iekļaušanos augstākās izglītības sistēmā. Ārkārtīgi nozīmīga izglītībā un arī kultūrā ir interešu izglītība, tāpēc šīs jomas aktualitātes pārrunājām ar abiem atbildīgajiem ministriem.

Kultūras jomā pārrunājām nacionālā kino nozares attīstību un konkurētspējas celšanu, strādājām ar aktualitātēm Filmu likumā, Autortiesību likumā un Bibliotēku likumā. Lai kultūras devumu vērtētu uz plašāka fona, sēdes veltījām Lībiešu valodas un kultūras gada aktivitātēm, valsts valodas politikai, tikāmies ar Latvijas vēsturnieku komisijas pārstāvjiem un apspriedām Latvijas sabiedrības integrācijas koncepciju.

Izglītības komisija vairākkārt aktualizēja nepieciešamību rast finansējumu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas arhīvu digitalizēšanai. Uzskatām, ka valdībai šim mērķim jāpiesaista Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Patlaban ir pēdējais brīdis veikt arhīvu ierakstu pārnešanu uz ciparu formātu, jo citādi var tikt zaudēta būtiska pēdējo 50 gadu kultūras un informācijas daļa.

Saistībā ar demogrāfijas problēmām bieži tiek pieminēti neatrisinātie bērnudārzu jautājumi. Apspriežot pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstību, deputāti aicināja izstrādāt tādu finansējuma sadales modeli, kas būtu maksimāli taisnīgs gan pret iestādēm, gan pret bērnu vecākiem.

Izskatot jautājumus, komisija allaž uzklausa plašu speciālistu loku; esam piedalījušies daudzās konferencēs un tikušies ar vairāku skolu kolektīviem. Man jau par tradīciju ir kļuvis piektdienās apmeklēt izglītības un kultūras iestādes un šajā sesijā esmu tikusies ar skolu pārstāvjiem Daugavpilī, Limbažos, Smiltenē, Valmierā, Dundagā un citur. Komisijā izglītības un kultūras devumu uztveram ne tikai kā tās baudītāji un patērētāji, bet atbildīgie par norisēm valstī.

Liels kultūras notikums šovasar būs Ārzemju mākslas muzeja pārcelšanās uz jaunām telpām, tāpēc viesojāmies restaurējamajā Rīgas Biržas namā un pārrunājām muzeja plānoto darbību. Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja ieceri muzejā sabalansēt mākslas izziņas un atpūtas iespējas, tajā izveidojot ne tikai modernas izstāžu zāles, bet arī semināru telpas.

Sesijas noslēgumā apmeklējām Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvlaukumu, kurā jau maija sākumā tiks svinēti spāru svētki. Ne velti jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka tiek dēvēta par Gaismas pili, jo jau drīzumā tā kļūs par mūsdienīgu kultūras centru un patiesi modernu nacionālo dārgumu glabātāju. Esam gandarīti, ka bibliotēkas būvniecība norit strauji, lai jau līdz nākamā gada valsts svētkiem šie darbi būtu pabeigti. Bibliotēkas atklāšana saistās arī ar vairākiem starptautiski nozīmīgiem notikumiem - 2014. gadā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, savukārt 2015. gadā Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

Šajā darba periodā veicām plašus priekšdarbus, lai ķertos klāt pie izmaiņām augstākās izglītības un zinātnes likumos. Esam uzsākuši darbu pie grozījumiem Augstskolu likumā, kurā komisija iestrādās nepieciešamākās un neatliekamākās normas sistēmas sakārtošanai un kvalitātes uzlabošanai. Paralēli noritēs darbs ar jauno Augstākās izglītības likumu, kurā nepieciešams iekļaut arī zinātnes, pētniecības un inovāciju regulējumu.

ĀRLIETU KOMISIJA

Ojārs Kalniņš, komisijas priekšsēdētājs:

- Šajā sesijā Ārlietu komisijas darbā skarto jautājumu loks lielā mērā ataino būtiskākās Latvijas ārpolitikas prioritātes. Komisijas darba kārtībā bija diplomātisko attiecību veidošana ar Latvijai nozīmīgiem starptautiskajiem partneriem - Eiropas Savienību un ASV, kā arī Krieviju, Ķīnu un bijušās PSRS valstīm.

Īpaši zīmīgi bija marta un aprīļa mēneši, kad tikāmies ar trim augsta līmeņa Ķīnas amatpersonu delegācijām. Latvijas parlamentā viesojās Ķīnas Nacionālā kongresa Ārlietu komisijas deputāti un komisijas priekšsēdētājs, bijušais Ķīnas ārlietu ministrs Li Džaosjins, Ķīnas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu departamenta ģenerāldirektors Li Žuijs, kā arī Ķīnas komunistiskās partijas Starptautisko sakaru departamenta vadītājs, ministrs Vans Dzjažujs.

Sarunas ar Ķīnas amatpersonām noritēja pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, jo attiecības starp valstīm ir ļoti labas. Tik augsta līmeņa Ķīnas delegāciju viesošanās Latvijā un Saeimā vērtējama pozitīvi, īpaši ņemot vērā, ka no Baltijas valstīm viņi apmeklēja tikai Latviju. Tas liecina par Ķīnas īpašo interesi par sadarbību ar Latviju.

Nevēlos spekulēt un minēt pavisam precīzus šo vizīšu iemeslus, tomēr zināms, ka ķīnieši interesējas par sadarbības iespējām tirdzniecībā, īpaši tranzīta un loģistikas jomās. Latvijas un Ķīnas ekonomiskajai sadarbībai ir labs izaugsmes potenciāls, ko nepieciešams izmantot. Ņemot vērā, ka Ķīna ir otra lielākā pasaules ekonomika un ļoti nozīmīgs starptautiskais spēlētājs, šo attiecību veidošanai jāpievērš nopietna uzmanība.

Aprīļa sākumā Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā piedalījos Eiropas Savienības un Moldovas attiecībām veltītā starptautiskā forumā un tikos ar šīs valsts amatpersonām. Kopš pagājušā gada Moldovai ir prorietumniecisks parlaments un valdība, un Latvijai ir labas iespējas palīdzēt Moldovai tās ceļā uz iespējamo dalību Eiropas Savienībā. Turklāt jau līdz šim Latvija Moldovai nodevusi savu reformu pieredzi gan parlamentu un valdību, gan arī pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī.

Vizītē ASV, kurā devos kopā ar ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski, ASV Valsts departamentā ar vairākām amatpersonām spriedām par Eiropas un Latvijas enerģētisko drošību. Pārrunājām arī turpmāko Ziemeļu tranzīta koridora izmantošanu kravu piegādei uz Afganistānu. Tam ir liels potenciāls izaugt arī par komerciālu transporta ceļu. Būtiski, ka līdzšinējā Ziemeļu tranzīta koridora darbība apliecinājusi, ka tajā sekmīgi var sadarboties ASV, Latvija, Krievija, Kazahstāna un Uzbekistāna. Tāpat ASV runājām par iespējamo slānekļa gāzes ieguvi Latvijā. Būtiska bija tikšanās ar ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni.

Nozīmīga bija arī dalība Vidusjūras savienības Parlamentārās asamblejas sanāksmēs. Šī parlamentārās sadarbības organizācija apvieno Eiropas Savienības un Vidusjūras dienvidu krasta valstis, un tās nozīme īpaši augusi pēc pēdējā laika notikumiem Ziemeļāfrikā. Lai arī ģeogrāfiski Ziemeļāfrika atrodas tālu no Latvijas, tomēr tur notiekošais ietekmē arī mūsu valsti. Galvenās sekas krīzei Ziemeļāfrikā ir bēgļu plūsmas palielināšanās uz Vidusjūras ziemeļu krasta valstīm Itāliju un Maltu. Šis imigrācijas jautājums ar laiku skars visas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp arī Latviju. Mēs dzīvojam globālā pasaulē, kur ģeogrāfiskam attālumam vairs nav tik lielas nozīmes.

Jānodrošina, lai jaunu Ziemeļāfrikai domātu Eiropas Savienības palīdzības programmu izveide nemazinātu finansējumu mums būtiskajai Austrumu partnerības politikai. Tāpat kā mums būtiska ir drošība mūsu kaimiņu reģionā - Baltkrievijā, Ukrainā, tāpat arī Francijai, Spānijai un Itālijai ir būtiski nodrošināt stabilitāti Ziemeļāfrikas arābu valstīs. Ja mēs vēlamies lielāku izpratni no šīm Eiropas Savienības dienvidu valstīm par mūsu reģionālajām prioritātēm, tad mums pašiem jāizrāda interese arī par notiekošo Vidusjūras reģionā.

Visbeidzot, jāmin arī Latvijas un Krievijas līgums par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, kura ratifikāciju sākusi Saeima. Tas ir viens no septiņiem Valsts prezidenta Valda Zatlera Krievijas vizītes laikā parakstītajiem nozīmīgajiem starpvalstu līgumiem.

AIZSARDZĪBAS, IEKŠLIETU UN KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS KOMISIJA

Ainars Latkovskis, komisijas priekšsēdētājs:

- Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ziemas sesijā strādāja pie vairākiem nozīmīgiem pārraugāmās jomas regulējošiem likumprojektiem, kā arī veica parlamentāro kontroli pār militāro un tiesībsargājošo struktūru darbu. Tāpat klātienē turpinājām apmeklēt un iepazīties ar dažādu iestāžu darbu. Kā piemērus jāmin Valsts probācijas dienests, Policijas koledža un Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība, kurā tiek sagatavoti muitnieki un nodokļu inspektori.

Svarīgākais likumdošanā šajā sesijā bija darbs pie Imigrācijas likuma grozījumiem. Likumprojektam iesniegti vairāk nekā 90 priekšlikumi, tādēļ komisija tā izskatīšanai veltīja vairākas sēdes. Lai arī Saeimas vairākums otrajā lasījumā neatbalstīja ierosinājumu vispār atcelt likumā iepriekš iekļautās iespējas ārvalstu investoriem saņemt Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, tomēr likumā noteiktās prasības šīm personām turpmāk būs stingrākas. Ar komisijas iesniegto priekšlikumu palīdzību iecerēts nodrošināt, lai investori neveiktu fiktīvus darījumus, piemēram, formāli pārdodot un pērkot īpašumus starp vienas ģimenes locekļiem. Līdz ar to arī turpmāk ārvalstnieki varēs pretendēt uz uzturēšanās atļaujām pret veiktajiem ieguldījumiem, tomēr šiem finanšu līdzekļiem būs reāli jānonāk Latvijas tautsaimniecībā.

Tāpat sesijā skatījām jautājumu par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 13. protokola par nāvessoda pilnīgu atcelšanu ratifikāciju. Būtiski atzīmēt, ka Latvijā nāvessods jau sen netiek piemērots un arī sodu sistēmā šāda soda vairs nav. Vienīgais izņēmums bija nāvessoda piemērošana kara gadījumā, bet tagad arī šī norma no sodu sistēmas tiks izslēgta.

Vairākās komisijas sēdēs vērtējām valsts gatavību ārkārtas situācijām un dabas katastrofu seku novēršanai. Uzklausot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, secinājām, ka atbildīgās institūcijas ir augsti profesionālas un kopumā ir gatavas dažādu katastrofu seku novēršanai. Tomēr vairāk uzmanības jāvelta precīzu civilās aizsardzības scenāriju modelēšanai un arī iedzīvotājiem jāsniedz precīza informācija par rīcību ārkārtas situācijās.

VALSTS PĀRVALDES UN PAŠVALDĪBAS KOMISIJA

Vitauts Staņa, komisijas priekšsēdētājs:

- Ziemas sesijā komisija strādāja 28 sēdēs. Kā vienu no būtiskākajiem šajā laikā vēlos uzsvērt jautājumu par plānošanas reģionu likteni. Valdības deklarācijā ierakstīts, ka tie jālikvidē, taču mēs, domājot par visu mūsu valsts reģionu vienmērīgu attīstību, paudām nedalītu atbalstu tam, ka plānošanas reģioniem ir jāpaliek un tiem jāsaglabā finansējums iepriekšējā līmenī. Diskusija komisijā noslēdzās ar to, ka sagatavojām lēmuma projektu, ko Saeima ar izpratni arī atbalstīja, ka plānošanas reģioniem arī turpmāk jāiesaistās teritorijas attīstības plānošanā un sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanā, kā arī dažādu projektu īstenošanā.

Saeimas pieņemtajā lēmumā arī tika ierakstīts, ka nepieciešams turpināt reģionālo reformu un decentralizēt valsts pārvaldi uz pašreizējo plānošanu reģionu bāzes.

Protams, lai pildītu šo uzdevumu, liels darbs būs darāms atbildīgajai ministrijai, izvērtējot vairākus iespējamos scenārijus un sagatavojot kopējo redzējumu par to, kā plānošanas reģioni strādās nākotnē, tostarp, vai tā būs vēlēta vai iecelta vietējā vara un kāda būs tās kompetence. Kad šis darbs būs izdarīts, rezultātus vērtēsim komisijā un pēc tam arī Saeimā. Rezumējot jāsaka, ka pirmais solis ir sperts, un tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai Latvija ietu ekonomiski attīstītas un plaukstošas valsts ceļu tāpat kā citas pasaules zemes.

Valsts turpmākās attīstības jautājumi šajā sesijā bija arī Attīstības plānošanas apakškomisijas darba kārtībā. Līdzšinējā prakse rāda, ka valsts budžetam bija ejams savs ceļš un attīstības politikai - savs. Tāpēc apakškomisija ir uzsākusi ļoti nopietnu darbu, lai Nacionālās attīstības plānu beidzot sasaistītu ar valsts finanšu plānošanu.

Apakškomisija arī cītīgi strādāja pie tā, lai, izstrādājot jauno attīstības plānu nākamajam plānošanas periodam, tiktu paredzēta tā izpildes kontrole un noteikts atbildīgais par plāna ieviešanu dzīvē. Šos jautājumus plānots arī apspriest apakškomisijas organizētajā konferencē Saeimā 29. aprīlī, kurā piedalīties aicināti inteliģences pārstāvji, nozaru eksperti, pētnieki un atbildīgo ministriju pārstāvji.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ziemas sesijā sagatavoja, un Saeima pavasara sesijas sākumā galīgajā lasījumā lems par izmaiņām amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā. Šajā likumā cita starpā esam vienkāršojuši atļauju saņemšanas procedūru, ja amatpersona savus tiešos amata pienākumus vēlas savienot ar papildu darbu. Esam pārliecināti, ka tas atvieglos patlaban sarežģīto atļauju izsniegšanu un novērsīs daudzas kļūdas un pārpratumus.

Nākamajā sesijā esam plānojuši nopietni ķerties klāt interešu konflikta novēršanas likumam, lai to vienkāršotu. To darīsim nevis tāpēc, lai mazinātu amatpersonu atbildību, bet gan tādēļ, lai patlaban ļoti komplicēto un sarežģīto likumu, kurā gandrīz katrs pants atsaucas uz citiem pantiem un pantu daļām, padarītu saprotamu ikvienam, uz ko likums attiecas.

TAUTSAIMNIECĪBAS, AGRĀRĀS, VIDES UN REĢIONĀLĀS POLITIKAS KOMISIJA

Andris Bērziņš, komisijas priekšsēdētājs:

- Tautsaimniecības komisija šajā sesijā sanāca uz 21 sēdi. Būtiskākais darbs notika ar enerģētikas likumprojektu paketi, kas ir arī lielākais strīdus ābols, jo tajā jāsabalansē dažādu pušu intereses.

Diemžēl jaunais Atjaunojamās enerģijas likums un citu ar enerģētiku saistītu likumu grozījumi nonākuši Saeimā laikā, kad valstij nav adekvātas enerģētikas stratēģijas. Esošā stratēģija ir rakstīta 2006. gadā un neatbilst ne šī brīža situācijai Latvijā un pasaules enerģētikas tirgū, ne arī Eiropas Savienības regulējumam. Tāpēc darbs ar likumiem ir sarežģīts un laikietilpīgs.

Lai iezīmētu valsts enerģētikas politikas iespējamos attīstības scenārijus, aprīļa beigās komisija organizē plašu tikšanos ar sabiedriskajām organizācijām. Tā būs arī daļa no parlamenta gatavošanās ikgadējam Saeimas un nevalstisko organizāciju forumam. Ar Atjaunojamās enerģijas likumu būtu jāveicina saprātīga vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un jārada stabila vide investīcijām atjaunojamās enerģijas ražošanā. Taču, lai īstenotu enerģētikas diversifikācijas mērķus un tajā pašā laikā neizdarītu nesamērīgu spiedienu uz enerģijas cenu, likumprojekts būtiski jāpilnveido, tāpēc komisija izveidojusi darba grupu.

Patlaban likuma redakcija koncentrējas uz elektroenerģijas ražošanu un nepietiekamu uzmanību pievērš citiem enerģētikas sektoriem un energoefektivitātei. Valsts enerģētikas politika nav bijusi skaidra, un šobrīd cena, kas patērētājiem jāmaksā par elektroenerģiju, ir tik augsta, ka nedrīkst ļaut tās tālāku kāpumu. Tāpēc komisijai svarīgi iegūt plašu un profesionālu analīzi par jaunā likuma ietekmi gan uz enerģijas cenu, gan ekonomiku kopumā. Atjaunojamo energoresursu izmantošana ir jāveicina, taču jādomā par citiem finansējuma avotiem, lai gala patērētāji - iedzīvotāji un uzņēmēji - nebūtu tie, kam jāsedz visas izmaksas. Tāpēc jādomā par Eiropas Savienības struktūrfondu plašāku izmantošanu šim mērķim.

Tāpat būtisks jautājums topošā likuma kontekstā ir esošo atļauju un licenču nākotne, jo tās uzņēmējiem paredz atbalsta mehānismus, kas ir citādāki, nekā plānoti jaunajā regulējumā. Komisijā strādājam, lai cilvēkiem un uzņēmumiem vienkāršotu prasības un procedūras.

Komisija strādā arī pie grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, lai jau drīzumā jaunām automašīnām un traktoriem tehniskā apskate pirmajos gados nebūtu jāveic.

Saeima šajā sesijā pieņēmusi izmaiņas Reklāmas likumā, nosakot, ka no nākamā gada visā valstī būs vienota kārtība vides reklāmu izvietošanai. Šobrīd katra pašvaldība nosaka savu kārtību un tās savstarpēji ievērojami atšķiras. Pašreizējā kārtība ir haotiska un lieki apgrūtina uzņēmējus. Vienlaikus pašvaldībām saglabātas tiesības noteikt specifiskas prasības.

Sesijas beigās komisija sāka izskatīt grozījumus Komerclikumā, kas paredz vienkāršot prasības uzņēmumu reorganizācijai un saimnieciskās darbības pārskata dokumentu sagatavošanai, kā arī nostiprināt normas par patiesā labuma guvēja noskaidrošanu. Tāpat komisija pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu, paredzot, ka uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, būtiski jāpalielina pamatkapitāls. Tas tiek darīts, lai nebanku kreditēšanas vidi padarītu stabilāku un uzticamāku.

Mūsu darba kārtībā ir arī grozījumi Autopārvadājumu likumā, kuros tiek meklētas iespējas sakārtot taksometru pakalpojumu sniegšanu, piemēram, paredzot, ka par braucienu jāizsniedz kases čeks. Tāpat šī likuma grozījumi palīdzēs ieviest kārtību pasažieru autobusu pārvadājumos.

Komisija izstrādāja izmaiņas vairākos zemes reformas pabeigšanas likumos, tādējādi nākot pretim cilvēkiem, kuri nav paspējuši nokārtot visas ar zemes īpašumu privatizāciju saistītās formalitātes.

Tāpat Saeima līdz 2014. gadam pagarināja aizliegumu ārvalstniekiem pirkt lauksaimniecības un mežu zemi Latvijā. Pavasara sesijā komisijas darbs būs saistīts ar jau minētajiem enerģētikas likumprojektiem. Tāpat ļoti sarežģīti jautājumi būs jārisina, skatot jauno Būvniecības likumu un izmaiņas Publisko iepirkumu likumā.

SOCIĀLO UN DARBA LIETU KOMISIJA

Aija Barča, komisijas priekšsēdētāja:

- Šajā sesijā pastiprinātu uzmanību veltījām lokālo slimnīcu un traumpunktu nākotnei, jo sākotnējais valdības uzstādījums ne sabiedrībai, ne deputātiem nebija pieņemams. Esmu gandarīta, ka Veselības ministrija ir izvēlējusies gudru reformu ceļu - pārmaiņu plānošanā iesaistīt pašvaldības un ārstniecības iestādes, uz kurām gaidāmie lēmumi attieksies vistiešāk. Tādējādi spriedze, kas valdīja ap šo jautājumu, ir būtiski mazinājusies, un patlaban notiekošās sarunas jau var saukt par dialogu. Gaidāmās reformas vairāk skars pašu slimnīcu un traumpunktu darba organizāciju, racionalizējot pieejamo resursu izmantošanu. No ministrijas esam saņēmuši solījumu, ka arī pēc 1. jūlija diennakts pieejamību medicīniskajai palīdzībai plānots nodrošināt visās vietās, kur tā bijusi līdz šim.

Vairākas Saeimas komisijas šajā sesijā nopietni pievērsās demogrāfijas jautājumiem. Kopā ar budžeta komisiju vairākkārt vērtējām valdības izstrādātās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes un rīcības plānu to īstenošanai. Viedokļi par šiem dokumentiem nav viennozīmīgi, un liela problēma ir tā, ka daudzas idejas naudas trūkuma dēļ diemžēl jāatliek uz turpmākajiem gadiem. Taču augsti vērtēju Saeimā uzsāktās diskusijas un deputātu iniciatīvu, izvirzot konkrētus priekšlikumus demogrāfijas problēmu risināšanai.

Šajā sesijā Saeima pieņēma komisijas virzītos grozījumus vairākos likumos, kas paredz ieviest Latvijā pavisam jaunu profesiju - militārais paramediķis. Šajā profesijā tiks apmācīti Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošie karavīri, kuri, atšķirībā no citām ārstniecības personām, tiks sagatavoti darbam kaujas apstākļos. Viņi būs ieguvuši attiecīgu izglītību, lai, pildot militārā dienesta pienākumus gan Latvijā, gan ārzemju misijās, varētu novērtēt pacienta veselības stāvokli un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Militāro paramediķu atbalsts var būt nepieciešams arī glābšanas darbos un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai bīstamās zonās un ārkārtas situācijās Latvijā. Šādu profesionāļu sagatavošana uzlabos valsts gatavību ārkārtas situācijām.

Viens no jautājumiem, kas ievērojami ietekmēs arī sociālo jomu, ir enerģijas cenu pieaugums. Elektroenerģijas tarifu jautājumam veltījām atsevišķu sēdi, kurā skaidri iezīmējās šīs lietas sociālie aspekti - daudzām ģimenēm būs ļoti grūti samaksāt par elektrību, un kā otra problēma iezīmējās tarifu ietekmē gaidāmais inflācijas pieaugums. Šādā situācijā neapšaubāmi jādomā, kā mazināt tarifu pieauguma ietekmi uz sociāli visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem. Pie šī jautājuma komisija noteikti atgriezīsies, iespējams, vērtējot arī sociālās sekas pievienotās vērtības nodokļa likmes dabasgāzei kāpuma rezultātā.

Deputātu uzmanības lokā šajā sesijā arīdzan bija situācija sociālajā budžetā - tendence ir negatīva, un izdevumi joprojām pārsniedz ieņēmumus. Kā viena no problēmām iezīmējās uzņēmumu un iestāžu sociālo iemaksu parādi, kas atsevišķiem iedzīvotājiem varētu nozīmēt arī mazākas pensijas. Šāda situācija sociālajā budžetā diemžēl liek mums ievērot arī ļoti striktu politiku attiecībā uz sociālā budžeta tēriņiem un vēl līdz 2014. gada beigām saglabāt noteiktos sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumus. Neapšaubāmi, situācija sociālajā budžetā būs komisijas redzeslokā arī pavasara sesijā.

Nākamās sesijas aktualitāte būs arī Pensiju likuma grozījumi - darba kārtībā būs pensionēšanās vecuma reforma, kā arī priekšlaicīgās pensionēšanās jautājums.

MANDĀTU, ĒTIKAS UN IESNIEGUMU KOMISIJA

Vitālijs Orlovs, komisijas priekšsēdētājs:

- Šajā sesijā komisijai notika 13 sēdes, un mēs turpinājām profilaktiskos pasākumus, kas ir viens no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas darbības virzieniem. Dažādu iemeslu dēļ deputāti dažkārt kļūdās, aizpildot valsts amatpersonas ienākumu deklarācijas, tādēļ uz komisiju aicinājām Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjus. Mūsu mērķis bija noskaidrot, kā pareizi aizpildīt deklarācijas un kuri ir tie jautājumi, kam deputāti parasti nepievērš uzmanību, bet kuru nezināšana var radīt virkni pārpratumu.

Profesionāļu sniegto skaidrojumu mēs apkopojām un izsūtījām katram Saeimas deputātam, lai turpmāk neatkārtotos iepriekš pieļautās kļūdas.

Saeima atbalstīja komisijā sagatavotos lēmuma projektus par piekrišanu izdot attiecīgo deputātu saukšanai pie administratīvās atbildības. Te gan jāatzīmē, ka šie gadījumi pārsvarā attiecas uz "vecajiem grēkiem" vēl pirms ievēlēšanas Saeimā, un tie nav saistīti ar deputātu pašreizējo darbību.

Šajā sesijā man bija iespēja pabūt Ukrainā un Ļvovas Universitātes studentiem nolasīt lekciju par to, kā Latvijas parlamentā tiek risināti deputātu ētikas jautājumi. Ņemot vērā, ka šīs valsts parlamentā būtisku vai strīdīgu jautājumu izlemšanā dažkārt tiek vicinātas dūres, studentiem bija liela interese par to, kā jautājumi tiek risināti Latvijā. Skaidroju, ka Saeimai ir savs deputātu ētikas kodekss, kas latiņu ir uzlicis pietiekami augstu, un ka deputātu ikdienas gaitām modri seko mediji un sabiedrība. Ukraiņi to uztvēra kā pozitīvu piemēru, no kā būtu vērts mācīties.

Turpinot komisijā diskusiju par ētikas jautājumiem, tostarp par to, kā deputāti izmanto viņiem piešķirtās kompensācijas, uz sarunu aicinājām divas nevalstiskās organizācijas - "Delnu" un "Providus". Apspriedām to, kā reaģēt uz gadījumiem, kad deputāts likumu nav pārkāpis, tomēr viņa rīcība būtu vērtējama no ētikas viedokļa. Lai arī patlaban informācija par deputātiem izmaksāto atalgojumu un kompensācijām jau ir publiski pieejama, vienojāmies, ka tai jābūt vēl detalizētākai un sabiedrībai saprotamākai.

Šajā darba posmā mūsu uzmanības lokā bija arī pārskati par Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā saņemtajiem iesniegumiem, kā arī Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra darbs. Jāsaka, ka iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto iespēju parlamentā iesniegt iesniegumus, iegūt nepieciešamo informāciju, kā arī tikties ar Saeimas deputātiem. Tāpat skatījām Saeimas sēžu kavējumus, kā arī sagatavojām ziņojumu Saeimai par deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku Andrim Bērziņam. Viņš Saeimā ievēlēts Rīgas vēlēšanu apgabalā no partiju apvienības "Par Labu Latviju" saraksta un Saeimā iestājās deputātes Ineses Šleseres vietā.

PIEPRASĪJUMU KOMISIJA

Augusts Brigmanis, komisijas priekšsēdētājs:

- Šīs sesijas laikā mūsu komisija sanākusi uz 14 sēdēm. Tajās skatījām gan sabiedrībā aktuālus jautājumus, tostarp patērētāju tiesību un demogrāfijas jomā, gan arī izvērtējām Saeimas deputātu pieprasījumu par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai. Saņemtais pieprasījums bijis adresēts ekonomikas ministram Artim Kamparam. Apspriedē izkristalizējās trūkumi, kuru rezultātā tautas skaitīšanas procesā radās datu noplūdes riski tiem iedzīvotājiem, kuri tautas skaitīšanā piedalījās elektroniski. Komisija rūpīgi apsprieda šo pieprasījumu un nolēma to noraidīt. Taču apspriede devusi zināmu vielu pārdomām, un amatpersonai norādījām uz tām jomām, kur pastāv nesakārtotība.

Citās komisijas sēdēs pārrunājām sabiedrībai aktuālās tēmas, uz sēdēm pieaicinot nozaru ekspertus.

Tostarp diskutējām par vienu no valstij būtiskākajām tēmām - demogrāfiju. Uz sēdi aicinājām Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītāju Ilmāru Mežu, kurš sniedza savu kompetento viedokli par mūsu tautas tālāku attīstību un dzīvotspēju.

Rosinājām Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjus domāt par uzlabojumiem, kas būtu jāveic patērētāju tiesību aizsardzībā - jomā, kas būtiska ikvienam valsts iedzīvotājam.

Pārrunājām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darba aktualitātes un pievērsāmies jautājumiem, kas saistīti ar Tiesībsarga biroja tālāku funkcionēšanu, plāniem un darba prioritātēm. Diskutējām arī par problēmām Valsts darba inspekcijā un daudzās citās jomās.

Arī nākamajā sesijā kā vienu no prioritātēm redzu demogrāfiju. Katru reizi, aktualizējot šo jautājumu, mēs raidām skaidru signālu sabiedrībai un valstij, ka joma nav pietiekami sakārtota, lai nodrošinātu Latvijas tautas un valsts ilgtspēju. Tuvojoties vasaras sezonai, plānojam aktualizēt arī jautājumu par vides aizsardzību Jūrmalā.

Taču aktivitāšu centrā būs nākamā gada valsts budžets. Tas sasaucas ar visām jomām, tādēļ arī mēs spersim aktīvus soļus, lai šis valstij būtiskais jautājums tiktu skatīts kompleksi un padziļināti.

PUBLISKO IZDEVUMU UN REVĪZIJAS KOMISIJA

Andris Bērziņš, komisijas priekšsēdētājs:

- Šajā sesijā Publisko izdevumu un revīzijas komisija strādāja 38 sēdēs, kurās turpinājām izskatīt Valsts kontroles revīziju ziņojumus, nodrošinājām ekonomikas stabilizācijas procesa uzraudzību, kā arī pievērsām uzmanību aktuāliem Saeimas saimniecības jautājumiem.

Vērtējot prokuratūrai nosūtīto lietu virzību par Valsts kontroles revīzijās konstatētajiem finanšu pārkāpumiem iestādēs un institūcijās, secinājām, ka ir jārod risinājums tam, lai lietas tiktu izskatītas un lēmumi pieņemti daudz raitāk. Patlaban prokuratūra, saņemot materiālus par iespējamajiem likumu pārkāpumiem, uzsāk pati savu pārbaudi par to, vai nav izdarīts noziedzīgs nodarījums, neņemot vērā jau iepriekš veikto iestādes finansiālo revīziju. Šāda situācija nav pieļaujama, un finanšu kontroles un prokuratūras sadarbība jāuzlabo.

Jāsaka, ka pirmais solis jau ir sperts - abas iestādes ir vienojušās, ka prokuratūra savā darbā piesaistīs Valsts kontroles finanšu speciālistus, kas ļaus ātrāk un efektīvāk izmeklēt finanšu noziegumus un sagatavot lietas nosūtīšanai uz tiesu. Šīs sadarbības rezultātus apspriedīsim vasaras beigās un tad lūkosim, vai būs nepieciešami grozījumi attiecīgajos likumos.

Komisijas darba kārtībā bija arī Valsts kancelejas darbs un birokrātiskās procedūras, kas, mūsuprāt, steidzami ir jāpadara daudz vienkāršākas. Ja Saeima būtisku un steidzamu jautājumu var izlemt vienā dienā divos lasījumos, tad process Valsts kancelejā ir īpaši sarežģīts. Kamēr likumprojekts iziet cauri Ministru kabinetam, to skatot Valsts sekretāru sanāksmēs, komiteju sēdēs un pēc tam vēl saskaņojot visos līmeņos, nevajadzīgi tiek tērēts ļoti daudz laika, un dokumenta virzība ir ļoti lēna. Birokrātijas mazināšana ir viens no būtiskākajiem strukturālo reformu virzieniem, turklāt Valsts kanceleja ir tā, kas apkopo un koriģē to, kas notiek ministrijās un citās institūcijās.

Jārunā arī ir par to, ka mūs neapmierina Valsts kancelejas sagatavoto dokumentu kvalitāte. Iepazīstoties ar sagatavotajām atbildēm, piemēram, uz konkrētiem mūsu komisijas jautājumiem par strukturālo reformu gaitu kapitālsabiedrību pārvaldībā, secinājām, ka daļēji bija atbildēts tikai uz vienu no pieciem uzdotajiem jautājumiem.

Komisijai vajadzīgs atbildīgo institūciju rīcības plāns, kas atspoguļo darbu pie vienotās kapitālsabiedrību politikas veidošanas. Mūsuprāt, ir jāprasa atbildība no tiem, kam uzdots attiecīgo materiālu sagatavot, un beidzot jāsper konkrēti soļi strukturālo pārmaiņu virzienā vispirms jau pašā Valsts kancelejā.

Komisijā diskutējām par būvniecības turpmāko uzraudzību un šīs jomas kontroli pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas. Kopā ar Valsts kontroli, Ekonomikas ministriju un nozares ekspertiem radām kopsaucēju, ka būvniecības galvenā uzraudzība jāorganizē atbildīgajai ministrijai un ka šie jautājumi nedrīkst būt tikai pašvaldību pārziņā.

Revīzijas komisijas darba kārtībā bija arī jautājums par deputātiem piešķiramo un izmaksājamo kompensāciju par transportu un dzīvojamo telpu īri. Jāuzsver, ka, lai saņemtu kompensāciju, deputātam jāuzrāda attaisnojoši dokumenti un jāapliecina, ka dzīvojamās telpas izīrētājs ir nodokļu maksātājs. Tāpat komisijā skatījām Saeimas autobāzes revīzijas rezultātus, un, vērtējot no lietderības viedokļa, piedāvāsim Ministru kabinetam izmantot parlamenta autotransportu.

SAIMNIECISKĀ KOMISIJA

Ilze Viņķele, komisijas priekšsēdētāja:

- Šajā gadā stājās spēkā jaunā deputātu atalgojuma un kompensāciju sistēma, un komisijā vērtējām ieguvumus un iespējamos trūkumus. Jāsaka, ka mērķis ir sasniegts, jo jaunā kārtība ir taisnīgāka un caurskatāmāka. Lai saņemtu kompensāciju par transporta un īres izdevumiem, deputātiem ir jāuzrāda maksājumus apliecinoši dokumenti, kā arī jāpierāda, ka dzīvojamās telpas izīrētājs maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli. Vēlos uzsvērt, ka jaunā kārtība nesusi arī finansiālu ietaupījumu: samazinoties saņēmēju skaitam un pieprasītajām summām, kompensācijās izmaksāts vidēji par 10 tūkstošiem latu mazāk nekā pērn.

Tāpat mūsu komisijas darba kārtībā bija Saeimas autotransporta izmantošanas pilnveidošana. Ir izstrādāti jauni noteikumi, kuros noteikta kārtība, kādā Saeimas komisijas, frakcijas un deputāti izmanto Saeimas autobāzes autotransportu dienesta pienākumu pildīšanai, frakcijas darbības nodrošināšanai vai deputāta amata pilnvaru realizācijai.

Uzsākām vētīt Saeimas autobāzes darbu, tās faktisko noslodzi un kopējās izmaksas. Esam aicinājuši nozaru ministrijas sniegt mums informāciju par valdības autotransporta izmantošanu savām vajadzībām. Plānojam Ministru kabinetam piedāvāt izmantot Saeimas autobāzes pakalpojumus, jo pēc provizoriskiem aprēķiniem parlamenta autotransporta izmaksas ir zemākas. Tas arī būtu viens no pasākumiem, kas ļautu racionāli izmantot resursus un taupīt valsts naudu.

Vēl ziemas sesijā skatījām Saeimas 2010. gada budžeta izpildi un aktuālus Saeimas darba nodrošinājuma jautājumus, kā arī izskatījām komisijā saņemtos iesniegumus.

NACIONĀLĀS DROŠĪBAS KOMISIJA

Gundars Daudze, komisijas priekšsēdētājs:

- 10. Saeimas 2011. gada ziemas sesija Nacionālās drošības komisijai bijusi intensīva, jo ne Latvijā, ne ārvalstīs nav trūcis satraucošu notikumu. Tā, piemēram, komisija strādāja ar jautājumiem par Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanas operāciju, kā arī vērtēja "WikiLeaks" skandālu.

Savukārt Jēkabpilī notika bruņota laupīšana, kurā bija iesaistīti Valsts policijas darbinieki un kas arī prasīja komisijas iesaistīšanos. Lielu daļu komisijas uzmanības prasījis notiekošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, un acīmredzot šis jautājums būs aktuāls vēl arī pavasara sesijā.

Minētie jautājumi ir skaļākie un publiski redzamākie komisijas darbā, bet līdzās tiem šajā sesijā esam strādājuši arī pie citām tēmām. Kā piemēru varu minēt ekonomisko sektoru - 2011. gada ziemas sesijā iepazināmies ar situāciju valstī saistībā ar ēnu ekonomikas īpatsvaru, vērtējām pasākumus un priekšlikumus tās apkarošanai. Tāpat turpinājām strādāt ar jautājumiem, kas skar Latvijas banku sektora attīstību, kredītiestāžu finanšu stabilitāti, apdrošināšanas sektoru. Būtiska ir arī Nacionālās drošības koncepcija, ko Saeima apstiprināja 10. martā un uz kā bāzes taps detalizēts Nacionālās drošības plāns.

Tuvojoties sesijas noslēgumam, Nacionālās drošības komisijā izveidota Demogrāfijas politikas apakškomisija, kas strādās pie visaptverošas, ilgtermiņa demogrāfijas politikas izstrādes un efektīvas rīcības programmas izveides demogrāfisko jautājumu risināšanai. Demogrāfiju nevar skatīt šaurā, tikai dzimstības mērogā. Komisijas deputāti piekrīt uzstādījumam, ka tā ir cieši saistīta ar ilgtermiņa nacionālās drošības interesēm un principā tas ir valsts pastāvēšanas jautājums. Interese par apakškomisijas darbu ir ļoti liela un pieaugoša. Ņemot vērā iepriekš minēto, domāju, ka arī pavasara sesijā darbs Nacionālās drošības komisijā būs ne mazāk intensīvs.

PILSONĪBAS LIKUMA IZPILDES KOMISIJA

Visvaldis Lācis, komisijas priekšsēdētājs:

- Būtiski atzīmēt, ka šajā sesijā tika "atvērts" Pilsonības likums. Jau ilgstoši tiek diskutēts par nepieciešamību šo valstij būtisko likumu grozīt. Viens no sāpīgiem jautājumiem ir saistīts ar dubultpilsonību, kuru esošā likuma redakcija nepieļauj, bet reālā dzīve to prasa. Iniciatīva likumā viest izmaiņas vienlaikus nākusi gan no Saeimas frakcijām, gan no Valsts prezidenta. Darbam ar Pilsonības likuma grozījumiem Juridiskā komisija izveidojusi speciālu apakškomisiju. Arī mūsu komisija aktīvi iesaistīsies šajā procesā, paralēli turpinot ierasto darbu - uzraudzīt likuma normu izpildi un ievērošanu.

Šajā sesijā lielu uzmanību veltījām pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procesa pārraudzībai - tikāmies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atbildīgajām amatpersonām un uzklausījām informāciju par naturalizācijas procesa gaitu, dubultpilsonības jautājumiem. Tāpat klātienē devāmies iepazīties ar iestādes darba apstākļiem, telpām un naturalizācijas pārbaužu norises gaitu. Situācija ir tāda, ka kopš 2004. gadā piedzīvotā straujā naturalizācijas tempa kāpuma notikusi tikpat strauja tempa samazināšanās.

Komisija atbalsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iniciatīvu mazināt birokrātiskos šķēršļus, lai pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušie nepilsoņu bērni varētu iegūt Latvijas pilsonību. Pārvalde ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz, ka nepilsoņi jau dzimtsarakstu nodaļā vienlaikus ar reģistrāciju varēs iesniegt lūgumu piešķirt Latvijas pilsonību viņu jaundzimušajam bērnam. Tas šo procesu būtiski atvieglos.

Šajā darba periodā vairākkārt diskutējām par demogrāfijas problēmām un to dramatisko ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju skaitu. Mēs bijām viena no pirmajām Saeimas komisijām, kas šim jautājumam pievērsa uzmanību, un ar gandarījumu var redzēt, ka aizvien pieaug izpratne par nepieciešamību meklēt risinājumus.

Šobrīd Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanas lielākais apdraudējums ir iedzīvotāju izmiršana. Tēlaini runājot, kopš 1997. gada no Latvijas kartes ik gadu var izsvītrot 13 tādas pilsētas kā Cēsis. Jāsecina, ja dzimstība būtiski nepalielināsies, neizbēgama būs diskusija par imigrantu iebraukšanu.

Latvijas Universitātes Statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs Pēteris Zvidriņš komisijai atzina, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās notikusi gan dabiskā ceļā, mirstībai pārsniedzot dzimstību, gan arī starptautiskās migrācijas ietekmē. P. Zvidriņš skaidroja, ka kopš 1990. gada zaudēta piektdaļa no iedzīvotāju kopskaita un mūsu valstī iedzīvotāju zaudējumi bijuši vieni no lielākajiem pasaulē.

Pēdējos gados, strauji pieaugot emigrācijai, ārzemēs veidojas jaunas tautiešu kopienas. Svarīgi ir nepazaudēt saikni ar šiem cilvēkiem, tāpēc nepieciešama jauna Latviešu diasporas atbalsta programma un jāstiprina sadarbība ar ārzemju latviešiem.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Juris Audariņš komisijas deputātiem apliecināja, ka diasporas jautājumu nodošana Ārlietu ministrijas kompetencē ir pareizs solis, jo ministrijai un vēstniecībām gadu gaitā ir izveidojusies laba sadarbība ar tautiešiem ārvalstīs.

EIROPAS LIETU KOMISIJA

Imants Lieģis, komisijas priekšsēdētājs:

- Eiropas lietu komisijas darbam ziemas sesijā bija raksturīga darbības lauka paplašināšana. Līdzās Latvijas nacionālo pozīciju apstiprināšanai Eiropas Savienības (ES) ministru padomēm, komisijas sēdēs tikāmies gan ar ES attīstības politikas komisāru Andri Piebalgu, gan Eiropas Parlamenta deputātiem. Ar komisāru Piebalgu runājām gan par attīstības sadarbību, gan arī par ES jaunā daudzgadu budžeta veidošanu un citiem Briselei aktuāliem jautājumiem.

Savukārt regulāras tikšanās ar Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā mums sniedz daudz plašāku ieskatu ES politikas veidošanas procesā. Jo eiroparlamentārieši ne tikai ikdienā strādā ar ES regulu un direktīvu projektiem, bet arī Briselē un Strasbūrā ir pastāvīgā kontaktā ar ES izpildvaras - Eiropas Komisijas - amatpersonām un dalībvalstu pārstāvjiem. Viņi var iegūt šo ES politikas "pievienoto vērtību", kuru mēs šeit Rīgā tik smalki neizjūtam. Līdz ar to Latvijas Eiropas Parlamenta deputātu kompetence ES jautājumos ir būtisks resurss, kuru mums jāmāk izmantot, definējot Latvijas nostāju dažādos ES darba kārtības jautājumos.

Manuprāt, viena no būtiskākajām šī laika ES politikas aktualitātēm Latvijā ir "Rail Baltica" projekts - būtībā tuvākajā laikā izšķirsies, vai Latvija vēlēsies un spēs tajā piedalīties, lai veidotu ātrgaitas dzelzceļa savienojumu ar Rietumeiropu.

Nesen man bija iespēja personīgi tikties ar "Rail Baltica" projekta koordinatoru, un viņa sniegtais vēstījums bija patiesi satraucošs. Viņš uzsvēra, ka Latvijas rīcība neliecina par nepārprotamu atbalstu "Rail Baltica" projektam, un līdz ar to mūsu valsts nepilda savas saistības. Turklāt vilcināšanās un neizlēmības dēļ Latvija var zaudēt projektam atvēlētos 22 miljonus eiro.

Šim projektam ir arī nepārprotams politisks vēstījums par prioritārajiem sadarbības virzieniem. Uz kurieni Latvija vēlas braukt - uz


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: aizsardzība, ārlietas, Eiropas Savienība, Eiropas struktūrfondi, Izglītība, likums, veselība

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats