15. decembrī būs pagājis gads kopš pirmās Latvenergo obligāciju
emisijas, un piecgadīgo obligāciju turētāji saņems pirmās gadskārtējās
kupona izmaksas – 2,8 procentus no obligāciju nominālvērtības.
Iegādes brīdī gan piecgadīgajām, gan septiņgadīgajām obligācijām vienas obligācijas nominālvērtība bija 1000 eiro. Tas nozīmē, ka par katru obligāciju tās īpašnieks saņems 28 eiro gadā.
Obligācija ir vērtspapīrs, ar kuru tās izlaidējs (svešvārdā – emitents) apsolās obligācijas īpašniekam atmaksāt gan tās pilno vērtību kādā noteiktā vēlākā datumā (to sauc par dzēšanas termiņu), gan arī gadskārtējas procentu likmes. Agrāk, kad darījumi ar obligācijām vēl nenotika tikai elektroniskā vidē, obligācijām papīra formā nāca klāt noplēšami kuponi, kurus noteiktos termiņos varēja apmainīt pret naudu. Tagad noplēšamu kuponu vairs nav, bet tāda tipa obligācijas joprojām mēdz saukt par kuponu obligācijām. Latvenergo obligāciju dzēšanas termiņi ir 2017. un 2020. gads.
Procenti un riski
Latvenergo komunikāciju projektu vadītāja Sandra Vējiņa informēja, ka šobrīd ir emitētas obligācijas 105 miljonu eiro apmērā. Joprojām labvēlīgas kapitāla tirgus situācijas gadījumā Latvenergo līdz 2014. gada 30. aprīlim varētu emitēt obligācijas vēl 15 miljonu eiro apjomā.
Latvenergo ir pirmais valstij piederošais uzņēmums, kas līdzekļu piesaistei izmanto obligācijas. Latvenergo finanšu direktore un valdes locekle Zane Kotāne
NRA.lv skaidro: «Pirmām kārtām jāsaka, ka kapitāla tirgi ir neprognozējami. Pat ja esi gatavs izlaist obligācijas, ir jāgaida tas brīdis, kad investoriem būs vislielākā interese par ieguldījumiem. Kopumā pēc pēdējās banku krīzes ir bijis arī labvēlīgāks laiks obligāciju izlaišanai. Lai izlaistu obligācijas, mums bija 10–15 uzņēmuma darbinieku komanda, kas pusgadu strādāja un gatavojās obligāciju izlaišanai. Kā piemērs Latvenergo kalpoja arī Igaunijas uzņēmumi Eesti Energia un Elering, kuri obligācijas emitējuši jau krietni agrāk.»
Obligāciju ikgadējā kupona jeb garantētās peļņas procents atbilst riskiem, kas saistāmi ar šo uzņēmumu. Z. Kotāne izklāsta principus, kā investori izvērtē piedāvāto procentu likmi: «Uz Latvenergo obligāciju riskiem investori var skatīties divējādi – kā uz valsts vai enerģijas industrijas risku. Enerģijas industrijā šo rādītāju var salīdzināt ar Eesti Energia obligāciju procentu. Savukārt, ja skatās uz Latvenergo kā uz valsts uzņēmumu, tad procenti jāsalīdzina ar Latvijas valsts vērtspapīriem. Labā ziņa ir tā, ka investori salīdzināja Latvenergo ar valsts riskiem, kas emisijas brīdī deva zemāku riska novērtējumu, nekā pielīdzinot Latvenergo citiem enerģijas industrijas uzņēmumiem.»
Pēc Z. Kotānes domām, noteiktā procentu likme – 2,8% – ir apliecinājums tam, ka Latvenergo ir izpelnījies uzticību finanšu tirgū. Sākotnēji uzņēmums piesardzīgi noteicis augstāku procentu likmi, taču emisijas dienā, ņemot vērā lielo investoru interesi, likme samazināta. Pieprasījums pēc Latvenergo obligācijām vairākkārt pārsniedza piedāvājumu.
Nauda paliek Latvijā
«Mēs apzināti izgājām tikai Baltijas tirgū,» saka Z. Kotāne. «Brīdī, kad mums nauda būs jāatdod, maksimālais apjoms, kas mums vienā dienā būs jāatmaksā, ir 70 miljoni eiro. Savukārt Eiropas tirgū minimālais obligāciju izlaišanas apjoms ir 300 miljoni eiro. Pie mūsu kapitālieguldījumu programmas paredzēt, ka vienā dienā ir jāatmaksā 300 miljoni eiro, nav sabalansēti.»
Pateikt, kas tieši pašlaik ir Latvenergo obligāciju īpašnieki, uzņēmums nevar: «Mēs nezinām katrā konkrētajā dienā, kas ir obligāciju turētāji. Mēs to zinām tikai tad, kad jāmaksā procenti,» skaidro Z. Kotāne. Pēc Latvenergo rīcībā esošās informācijas, obligācijas to emisijas brīdī iegādājās apmēram 300 pircēju. 65% obligāciju iegādājās bankas, 22% – citi aktīvu pārvaldītāji, 11% tika pensiju fondiem un tikai 2% obligāciju nonāca citās, arī privātpersonu, rokās. Obligācijas nopirka arī uzņēmumi un privātpersonas no citām Baltijas valstīm. 74% no izlaistajām obligācijām iegādājās Latvijas pircēji.
Obligāciju izlaišana uzņēmumam ļauj būtiski paplašināt aizdevēju loku. Savukārt labumu no obligāciju izlaišanas gūst ne tikai Latvenergo. Z. Kotāne pievēršas šim jautājumam no valstiskas perspektīvas: «Latvijā ir pensiju fondi, kuriem ir jāiegulda pensiju līdzekļi finanšu instrumentos. Ir prieks, ka šī mūsu pensiju nauda ar Latvenergo obligācijām paliek valstī. Ja būtu vairāk uzņēmumu, kas izlaistu obligācijas, tad vairāk naudas paliktu mūsu ekonomikā.»
Kredītportfelis veselīgs
Obligāciju turētāju riska sakarā nedrīkst aizmirst arī Liepājas metalurga bēdīgo likteni un jājautā – kādā situācijā nonāktu Latvenergo obligāciju turētāji, ja uzņēmums paliktu maksātnespējīgs? Z. Kotāne skaidro: «Latvenergo atšķirībā no Liepājas metalurga nav nodrošinātie kreditori. Likums Latvenergo aizliedz ieķīlāt savu mantu. Visiem aizdevējiem ir vienādas tiesības, pat starptautiskajām finanšu institūcijām nav prioritātes pār privātajiem obligāciju turētājiem. Pat teorētiskas maksātnespējas gadījumā Latvenergo obligāciju turētāji būtu labākā situācijā nekā Liepājas metalurga nenodrošinātie kreditori.»
Obligāciju turētāji nav salīdzināmi ar akciju turētājiem – obligāciju īpašnieki neiesaistās uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, un obligācijas nav konvertējamas par akcijām. Latvenergo ir komercsabiedrība, kuras 100% pieder Latvijas valstij, un šo situāciju mainīt pašlaik aizliedz likums.
Obligācijas nav vienīgās Latvenergo kredītsaistības. «Obligācijas veido apmēram 10% no kopējā aizdevumu portfeļa,» informē Z. Kotāne. Trešā ceturkšņa rezultāti liecina, ka kopējie Latvenergo aizņēmumi ir 614 miljoni lati. «Kredītportfeļa lielumu nevērtē pēc absolūtajiem cipariem. Svarīgāks ir aizņēmuma apjoma salīdzinājums pret kopējo koncerna bilanci. Latvenergo bilance ir 2,4 miljardi latu, kapitāla attiecības rādītājs stabils – 58%. Tādējādi mūsu kredītportfeļa kopējais stāvoklis vērtējams kā veselīgs.
Rādīt reklāmu
