Izgriežoties cauri dzelzs turbīnai, ūdens nesabojājas – kāds bijis, tāds
ietek atpakaļ upē. Tomēr valsts no šā gada aplikusi mazās
hidroelektrostacijas ar dabas resursu nodokli, kas, protams, nepatīk
uzņēmējiem.
Netaisnība ir apstāklī, ka Latvenergo par savām ražotnēm nodoklis nebūs jāmaksā, kaut gan to ietekme uz vidi ir nesalīdzināmi lielāka. Turklāt te jāatgādina, ka visiem enerģijas ražotājiem, ko ar dubulto tarifu atbalsta valsts, uzlikts arī subsidētās enerģijas nodoklis. Valsts ar šo mehānismu pēc būtības pārliek naudu no vienas kabatas otrā, turpretim privātajiem komersantiem šobrīd jautājums ir par biznesa izdzīvošanu. Var debatēt, vai subsidēts bizness tautsaimniecībai vispār ir nepieciešams, bet tas, ka pret tā dalībniekiem tiek piemēroti atšķirīgi standarti, ir negodīgi, raksta
NRA.lv.
Mazo HES īpašnieki gatavo pieteikumu Satversmes tiesai, apstrīdot diskriminējošo normu, ka ar dabas resursu nodokli tiek apliktas hidroelektrostacijas, kuru jauda ir mazāka par diviem kilovatiem. It kā lielās stacijas būtu videi draudzīgākas. Turklāt pēc analoģijas arī vēja staciju biznesam varētu uzlikt nodokli par iztērēto vēju.
Mazās hidroenerģētikas asociācija pērnā gada nogalē jau vērsās ar saviem pretargumentiem pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, tomēr apturēt likuma izmaiņas vairs nebija iespējams – nodokļu ieņēmumu pieaugums jau bija ieplānots budžeta likumā, un to prezidents neriskēja aizkavēt. Tā vismaz skaidro asociācijas valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš. Tāpēc tagad atlikusi tikai viena iespēja – tiesa.
Asociācija norāda, ka argumentācija, ar kādu tika iebalsota jauna nodokļa uzlikšana tieši mazajiem uzņēmējiem, neiztur kritiku. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka lielajiem Daugavas HES nav jāmaksā dabas resursu nodoklis, jo Latvenergo jāuztur hidrotehniskās būves un jāstiprina ūdenskrātuvju krasti. Taču tieši tāds pats pienākums ir arī mazo staciju īpašniekiem. Anotācijā ir arī atsauce uz Makšķernieku asociācijas viedokli, ka šāds nodoklis motivēs enerģētiķus saudzīgāk izmatot dabas resursus. Makšķernieki jau gadiem ir uzturējuši sabiedrībā negatīvu viedokli par mazajiem HES, jo pēc to atjaunošanas būtiski mainās upes vide un attiecīgi arī iespēja piekopt makšķerēšanas vaļaspriekus, bet makšķernieku Saeimā netrūkst.
Otrs pārmetums mazajiem HES ir Obligātā iepirkuma komponente, kuras dēļ mums visiem ir lielāki rēķini, jo jāpiemaksā par elektrības zaļumu. Taču te patiesais vaininieks ir lielās termoelektrostacijas, kas strādā koģenerācijas režīmā, kurinot Krievijas gāzi, un tā nav nedz zaļa, nedz Latvijai politiski simpātiska. Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka pērn virs tirgus cenas no koģenerācijas stacijām iepirkta elektrība 95,52 miljonu latu vērtībā, savukārt mazie HES izmaksājuši 5,52 miljonus virs tirgus cenas. Pēc Mazās hidroenerģētikas asociācijas aplēsēm, tie ir tikai 3,74%, no kopējās summas, kas pārmaksāta par elektrības zaļumu.
Saskaroties ar valsts nekonsekvenci tirgus regulēšanā, mazie enerģētiķi sākuši skatīties citu valstu virzienā. Pērn Gruzijā Madonas un Boržomi pilsētu pārstāvji parakstīja sadraudzības līgumu. Nav nejaušība, ka delegācijā bija arī domnieks Andris Dombrovskis, kuram ir biznesa intereses Spridzēnu HES. Viņš stāsta, ka Gruzijā zaļā enerģētika netiek atbalstīta. Toties kalnu dēļ biznesa efektivitāte nesalīdzināmi augstāka un investīciju atdeve aptuveni desmit reižu lielāka. Krietni mazāks ūdens daudzums iegriež turbīnu sparīgāk nekā Latvijā. Šobrīd notiekot pārrunas par kāda HES iegādi un atjaunošanu. To kādreiz cēlis Krievijas pēdējā cara Nikolaja brālis.
Latvijā darboties šajā jomā kļūst arvien grūtāk – subsidētās enerģijas nodoklis 10%, dabas resursu nodoklis līdz pat 25%, tad vēl peļņas nodoklis un kredīti jāturpina maksāt. A. Dombrovskis rezumē: «Šis ir reāls apdraudējums investīcijām un nozarei kopumā.»
***
Ietekme uz OIK pa ražotāju veidiem 2013. gadā
Iepirkuma izmaksas,Ls % no kopējām iepirkuma izmaksām Izmaksas virs tirgus cenas,Ls % no kopējām izmaksām virs tirgus cenas
Biogāze 37 493 933 15,64 27 587 837 18,70
Biomasa 20 074 878 8,38 14 348 810 9,73
Vēja stacijas 8 232 230 3,43 4 536 957 3,08
Mazie HES 7 497 808 3,13 5 519 978 3,74
Koģenerācijas stacijas 166 558 755 69,44 95 523 057 64,75
KOPĀ 239 857 604 100 147 516 909 100
Avots: Mazās hidroenerģētikas asociācija, Ekonomikas ministrija
Rādīt reklāmu
