Žurnālists un publicists Lato Lapsa šodien solījis nosaukt pret viņu
safabricētā kriminālprocesa izpildītāju un iespējamos pasūtītājus.
«Pasūtījumu galds nostrādājis tieši šobrīd, un var tikai minēt, kāpēc,»
spriež portāla pietiek.com autori.
L. Lapsa pieļauj, ka šī lieta ir politiķu atriebība par pavasarī izdotajām priekšvēlēšanu avīzēm, kas ir viņa spilgtākais veikums pēdējā laikā. Īsi pirms vēlēšanām tajās tika atgādināti nozīmīgākie partiju skandāli, deputātu kandidātu meli publiskajā un privātajā dzīvē. It kā visiem pieejama informācija, taču apkopota pārskatāmā formātā, turklāt iegūstama bez maksas, vēlētājiem tā sniedza papildu argumentus savā politiskajā izvēlē. Šīs avīzes ietekmēja vēlēšanu rezultātus.
«Arī nākamais ir vēlēšanu gads. To mēs zinām. Bet KNAB tiesiskais resurss ir izrādījies nepietiekams, lai cīnītos ar tādām ļaunām avīzēm. Un tagad ir atrasts cits veids, kā brīdināt vairs tā nedarīt,» secina L. Lapsa. Šis brīdinājums acīmredzot domāts ne tikai viņam, bet ikvienam, kurš traucē politiskās elites dzīrošanu.
Pretī Ziemeļkorejas ideāliem
Latvijas žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders pagājušajā gadā Eiropas Žurnālistu federācijai ziņoja, ka safabricētas krimināllietas pret žurnālistiem – tā Latvijai, par laimi, ir pagātne. Bija taču pat brīdis, kad vienlaikus pret trim laikrakstu galvenajiem redaktoriem bija ierosināti kriminālprocesi. Arī pret pašu J. Paideru par Jaunā laika līderim Einaram Repšem uzdotiem neērtiem jautājumiem. «Politiskie ielikteņi zināja, kur atrast tiesnesi, kurš piekritīs parakstīt kriminālu apsūdzību.» «Diemžēl tagad man būs jāinformē starptautiskā sabiedrība, ka Valda Dombrovska reformas Latviju atkal virza pretī Ziemeļkorejas ideāliem,» sarkastiski secina žurnālistu līderis.
Formālu ieganstu kriminālprocesam pret Lato Lapsu Drošības policija atradusi vienā no viņa izdotajām grāmatām: Cits ķēķis, zem likumīgā «jumta» (L. Lapsa, A. Margēviča, K. Jančevska (2011). Rīga: Atēna). Lieta ierosināta pēc Krimināllikuma 144. panta par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Pats L. Lapsa apgalvo, ka nav tā persona, kas pārkāpusi korespondences noslēpumu, un Drošības policijai tas esot labi zināms, tikai tā šo informāciju ignorē. Kriminālprocesa ietvaros L. Lapsam likts parakstīties par ziņu neizpaušanu, taču žurnālists solījis atrast veidu, kā tiesiskā ceļā sniegt sabiedrībai ziņas par šo kriminālprocesu un lomu, ko viņam grib ierādīt tā safabricētāji un viņu politiskais jumts.
Par vilkačiem pagonos
L. Lapsam piederošā firma Baltic Screen grāmatu izdeva 2011. gadā, tātad pagājis jau gana ilgs laiks. Grūti noticēt, ka Drošības policijas darbinieki ir tik lēni lasītāji. J. Paiders spriež: «Ja aktuāla lieta netiek izmeklēta uz karstām pēdām, patiešām ir pamats domāt, ka šādi tiek kārtoti rēķini un likums tiek izmantots tirānijai.»
Cits ķēķis, zem likumīgā «jumta» atklāj drošības struktūru visatļautību un nesodāmību. Kā tiek safabricētas lietas un sagrautas cilvēku dzīves. Arī to, kā tas tiek darīts caur savervētu žurnālistu rokām. Tajā publicēti dokumenti un sarakstes, aprakstīti konkrēti gadījumi. Grāmatas priekšvārdā teikts: «Mēs varam tikai nojaust, kā labā strādā virkne cilvēku, kas sevi sauc par SAB un KNAB darbiniekiem. Varbūt Latvijas valsts, varbūt pavisam citas valsts, varbūt bandītu, varbūt paši savā labā.»
L. Lapsa viņus dēvē par vilkačiem pagonos un noziedzniekiem, kas valsts tiesībsargājošo iestāžu aizsegā kārto savas lietas. Arī J. Paiders atzīst: «Struktūras, kas šādi rīkojas, nevar saukt par tiesībsargājošajām iestādēm. Tās ir nelikumības sargājošās ie-stādes! Es ne vienmēr atbalstu Lato Lapsas darba metodes un pieeju, bet uzskatu, ka viņš ir viens no labākajiem komentētājiem Latvijā, un ceru, ka mūsu kopējais darbs, paužot patiesību, palīdzēs atbrīvot Latviju no korupcijas sārņiem, kas pārņēmuši varu un tiesībsargājošās struktūras.»
Kurš ar kuru rotaļājas
Žurnālistu darbā tiesāties laiku pa laikam nākas – tā ir tāda kā darba maizes cietā garoza. Visbiežāk – goda un cieņas lietas, ko ierosina uzpūtīgas amatpersonas vai viegli aizkaitināmi sabiedrības lauvas.
NRA.lv pašlaik procesā ir pāris tiesvedības, un vienu no tām rosinājusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Viņu aizskārusi portālā publicētā informācija par to, ka Viņķeļu klanam piederoši Vienotības politiķi izklaidējas kopā ar ietekmīgiem drošības dienestu darbiniekiem Jutu un Maiguru Strīķiem.
Arī pret
L. Lapsu ierosinātais kriminālprocess liek domāt, ka politiķus ar specdienestiem vieno bīstami ciešas saites, tikai viņa gadījumā iedarbināts daudz nopietnāks izrēķināšanās mehānisms.
L. Lapsa jau vairākkārt saukts uz pratināšanām Drošības policijā. Tā kā informācija no viņa esot iegūta prettiesiski, izmantojot viltu un maldus, no savām liecībām viņš atteicies: «Es ar šiem noziedzniekiem vairs nespēlēšu šo spēlīti.» Cits jautājums, vai arī paši «noziedznieki» gribēs pārtraukt rotaļāties. Jo īpaši pēc šīsdienas preses konferences.
Rādīt reklāmu
