U. Magoņa advokāts Alvis Marga NRA.lv noliedz stāstu, ka viņa klients mēģinājis aizmukt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem, bet nenoliedz, ka KNAB viņa automašīnā atradis maisu ar naudu apmēram pusmiljona eiro vērtībā. Visticamāk, ka naudu U. Magonim iedevis Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis. Viņš tagad nolīdzis par savu pārstāvi Latvijā advokātu Saulvedi Vārpiņu, kurš paziņoja tā, ka starp U. Magoni un O. Osinovski «kā starp privātpersonām noticis darījums kāda trešā uzņēmuma interesēs». Šis trešais uzņēmums nedrīkstētu būt ne U. Magoņa nupat vēl vadītais LDz, ne O. Osinovskim piederošais Skinest, jo pretējā gadījumā būtu neiespējami pierādīt, ka pie U. Magoņa atrastajai naudai tiešām nav nekādas saistības ar darījumu starp LDz un Skinest. Taču tādā gadījumā LDz varētu pieprasīt no U. Magoņa kompensāciju par «trešā uzņēmuma interesēs» veiktiem naudas pārvadājumiem LDz automašīnā ar LDz šoferi; un kādās – LDz vai «trešā uzņēmuma» – interesēs U. Magonis brauca uz Igauniju? Vai tad viņš tajā laikā neskaitījās darbā LDz? Satiksmes ministrija uzreiz izprata U. Magoņa grūtības atbildēt uz šādiem jautājumiem valsts amatpersonas statusā un dažas stundas pēc U. Magoņa aizturēšanas atlaida viņu no darba.

Valsts darba zaudēšana U. Magonim nav nekas nopietns, ja taisnība, ka privātpersonas statusā viņš apgroza lielu naudu. Te runa nav par LDz līdzekļiem, bet pat tiem 100 tūkstošiem eiro, kurus U. Magonis uzrādījis 2014. gada ienākumu deklarācijā kā nopelnītus LDz. Privātpersonas statusā U. Magonis, lūk, ticis uzreiz pie piecu gadu algas, kaut gan varētu domāt arī tā, ka U. Magonis kaut kādā «trešā uzņēmumā» strādājis par kurjeru. Tad lai šis bagātais uzņēmums atlīdzina U. Magonim par viņa nepatikšanām.

Nu jau pusotru nedēļu pēc U. Magoņa aizturēšanas praktiski neko vairāk par aizturēšanas fakta apstiprināšanu nav izpaudis KNAB. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis pagājušajā piektdienā adresēja KNAB publiskus pārmetumus par informācijas nesniegšanu. «Preses konferences sarīkošana būtu godīga ne tik pret žurnālistiem,» zīmīgi teica A. Latkovskis. Proti, politiķiem par šo gadījumu var iznākt taisnoties vairāk nekā pašam KNAB.