Barga un taisnīga. Tā pāris vārdos var raksturot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ināru Šteinerti, kuras garajā tiesneses karjerā šī bija pēdējā darba nedēļa, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».
Plašāka sabiedrība Šteinertes vārdu pirmo reizi izdzirdēja pirms 15 gadiem, kad 1998.gada rudenī tiesnese uzņēmās skatīt sarežģīto «Bankas Baltijas» krimināllietu. Pirms viņas vairāki kolēģi no lietas bija atteikušies. Toreiz Šteinerte apsūdzētajam Aleksandram Laventam piesprieda deviņu gadu cietumsodu, viņa arī centās panākt, lai apsūdzētie lietu tīšuprāt nevilktu garumā.
Iemantojot neuzpērkamas un godīgas tiesneses reputāciju, savulaik parlamentā pat izskanēja iecere Šteinerti virzīt Ģenerālprokurora amatam.
Emocionālas un sirsnīgas šonedēļ bija tiesneses Šteinertes atvadas no saviem kolēģiem. Kopējas atmiņas, daudzi pateicības vārdi un arī dejas. Šteinertes vārds gadu gaitā kļuva par simbolu tam, ka daudz kritizētajās Latvijas tiesās strādā arī godīgi un drosmīgi tiesneši. Bargā soģe – tā dažkārt presē Šteinerte raksturota. Viņa pati gan atzīst, ka šādam apzīmējumam īsti nepiekrīt. Ja persona bijusi nevainīga, tā tikusi attaisnota. Ja izdarīts nežēlīgs noziegums vai liela krāpniecība, piespriests likumā paredzētais sods. Iespaids par Šteinertes bardzību, iespējams, radies no tā, ka viņa centusies nepieļaut lietu bezgalīgu vilcināšanu, jeb kā saka pati Šteinerte – māžošanos tiesas zālē.
Savulaik viņas stingro tvērienu jo īpaši izjuta Aleksandrs Lavents Bankas Baltija lietā.
«Laventa lieta man tiešām sabojāja daudz nervu,» tagad atzīst Šteinerte, atceroties arī gandrīz divu gadu garo periodu, kad viņai bija noteikta diennakts apsardze. Vai bija arī dzīvības draudi, to tiesnese stāstīt nevēlas. Vien atzīst, ka bijuši psiholoģiski mēģinājumi viņu dažādos veidos ietekmēt.
Lavents it tikai viens no daudzajiem apsūdzētajiem skaļajās lietas, kas nonākušas uz tiesneses galda. Garajā notiesāto sarakstā ir, piemēram, miljardieris un ar Ventspils tranzītuzņēmumiem saistītais Grigorijs Lučanskis. Šodien reti kurš vairs atceras, ka astoņdesmito gadu sākumā toreizējam Latvijas universitātes prorektoram Lučanskim par krāpniecību Šteinerte piesprieda septiņu gadu cietumsodu. Tik bargs spriedums augstam partijas biedram bija retums.
Šteinertes praksē ir arī pirmais gadījums pēc neatkarības atjaunošanas, kad uz apsūdzēto sola sēdās Saeimas deputāts, kuru parlaments izdeva kriminālvajāšanai. Valdim Krisbergam par krāpniecību Šteinerte piesprieda piecu gadu cietumsodu.
«Krisbergs bija ļoti liels savā garā. Viņš uzsktīja, ka viņš ir deputāts, ka viņu nevar arestēt un viņš man, arī tad, kad mēs viņu noarestējām, viņš man zālē ļoti dusmīgs bija un bļāva... Nevis bļāva, bet dusmīgi teica, ka nevar viņu arestēt, ka mēs šausmīgu kļūdu darām, ka deputātus nedrīkst,» stāstīja tiesnese.
Runājot par garajiem tiesas procesiem, Šteinerte stāsta par saviem novērojumiem. Ja cilvēks nav vainīgs, vai arī vainu atzīst, viņš vēlēsies, lai tiesa notiktu pēc iespējas raitāk. Ja apsūdzētais saprot, ka pret viņu ir nopietni pierādījumi, no soda viņš centīsies izvairīties, tiesu velkot garumā.
Sarunā ar tiesnesi pieminēta arī viena nno tumšākajām lappusēm Latvijas tiesu vēsturē. Par kukuļņemšanu notiesātās tiesneses Tālere un Poļikarpova ilgus gadus bija Šteinertes kolēģes Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Aizdomas par viņu negodīgo rīcību bijušas ilgāku laiku.
«Tas bija tāds klaču līmenis, ka viņas it kā esot sadarbojušās un viena deva otrai lietas kādas vajadzēja izskatīt. Bet es jau nezināju, vai tur kaut kas apakšā ir par naudu, vai tas ir vienkārši blats. Nu tādā veidā vienkārši bez pierādījumiem, bez nekā tas bija it kā tādā līmenī, kad es uzzināju... Par to man pateica, tas jau tā..kā saka tādā veidā darīts. Nu par mirušajiem parasti sliktu nesaka, bet nu ...runas bja jau kaut kad savā laikā bez kaut kādiem pierādījumiem. Bet jūs saprotiet, ka nevar tā vienkārši ticēt, ja nav pierādījumu.»
«Visu mūžu esmu uzskatījusi, ka ir divas profesijas, kurās cilvēkam pret sabiedrību jābūt pilnīgi godīgam – tie ir ārsti un tie ir tiesneši. Vai esmu bijusi barga, par to lai spriež citi. Bet noteikti zinu, ka esmu bijusi taisnīga,» teic Šteinerte.
Pirms 37 gadiem savu tiesneša karjeru viņa sāka ar kādu alimentu piedziņas lietu. Savas tiesneša gaitas viņa beidza ar sarežģītu slepkavības lietu. Viņas pēdējais spriedums – mūža ieslodzījums recidīvistam Jānim Daugulim.
Rādīt reklāmu
