Apšaubot tiesas objektivitāti, Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāte
Irīna Kauke šonedēļ jau trešo reizi pieteica noraidījumu tiesas sastāvam
t. s. Lemberga prāvā.
Pēc advokātes domām, tiesas negatīvas attieksmes paušana pret apsūdzēto un centieni liegt apsūdzētajam aizstāvēties, konsekventi noraidot jautājumus lieciniekiem, skaidrojami ar tiesas ietekmēšanos no publikācijām plašsaziņas līdzekļos.
Advokāte atsaucās uz interneta portāla pietiek.com šā gada 18. aprīļa publikāciju. «Mērķis, manuprāt, bija tieša tiesnešu ietekmēšana, lai nepieļautu lietas objektīvu un taisnīgu iztiesāšanu. Šajā rakstā tika publiski izplatītas melīgas ziņas par to, ka mans aizstāvamais Aivars Lembergs, iespējams, ārpus tiesas zāles panācis vienošanos ar tiesas sastāvu, kas dod pamatu apšaubīt notiesājoša sprieduma iespējamību,» norādīja advokāte noraidījuma pieteikumā.
Pēc viņas teiktā, publikācijas mērķis – ietekmēt tiesu un nepieļaut lietas objektīvo iztiesāšanu – ticis sasniegts, «jo tagad, lai attaisnotos sabiedrības acīs, tiesnešiem katru dienu publiski jāpierāda sava negatīvā attieksme pret apsūdzēto un viņa aizstāvību, tajā skaitā liedzot viņiem aizstāvēties pret nepamatoto apsūdzību, tajā skaitā neļaut viņiem uzdot jautājumus liecinošām personām un iesniegt jebkuru pierādījumu, kas liecina par apsūdzētā nevainīgumu. Par to liecina tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesas sēžu vadīšanas stils, publiska izteicienu paušana, kas norāda uz to, ka viņam jau ir iepriekš nodibināts negatīvs viedoklis pret apsūdzēto, aizstāvības publiska kritizēšana, ko Eiropas tiesas judikatūra uzskata par tiesas neobjektivitātes pazīmēm,» norādīja I. Kauke noraidījuma pieteikumā.
Viņa uzsvēra, ka kopš publikācijas brīža «ne par kādu objektivitāti un taisnīgumu vairs nebija pat runas, bet neobjektīva tiesa nevar nodrošināt taisnīgu lietas iztiesāšanu».
Kā pamatojumus teiktajam advokāte noraidījuma pieteikumam pievienoja izdrukas no tiesas sēžu audioierakstiem. Tajos izdalītas tās tiesvedības epizodes, kurās, pēc advokātes domām, atspoguļojas tiesas negatīvā un neobjektīvā attieksme pret apsūdzēto, un situācijas, kurās apsūdzētajam un viņa aizstāvim liegts uzdot jautājumus lieciniekam.
Atsaucoties uz Universālās tiesnešu hartas 5. pantu, I. Kauke uzsvēra: «Pildot tieneša pienākumus, tiesnesim ir jābūt objektīvam un arī jāizskatās objektīvam. Objektivitāte paredz, ka tiesnesis ir brīvs no aizspriedumiem un nav ieinteresēts izskatāmajā lietā.»
Paužot viedokli par noraidījuma pieteikumu, prokurors Juris Juriss, kā ierasts, norādīja, ka, pēc viņa domām, noraidījums pamatots tikai un vienīgi ar tiesneša rīcību kriminālprocesā, kas atbilstīgi likumam nevar kalpot par pamatu norādījumam tiesas sastāvam.
Izmantojot izdevību viņš arī pauda skarbus apgalvojumus par
Neatkarīgo: «Tā būtu šausmīgi dīvaina situācija, ka prokurori, piemēram, noraidītos katru reizi, kad Neatkarīgajā ilgstošā laika periodā no 2008. gada faktiski ar zināmu regularitāti tiek sniegtas nepatiesas, tendenciozas ziņas.»
Tiesa pēc īsas apspriedes paziņoja savu lēmumu – noraidījumu nepieņemt. Tiesas lēmuma motivācija būs pieejama jūlija vidū. Bez I. Kaukes šajā prāvā noraidījumus tiesai savulaik pieteica arī advokāti Aldis Alliks un Raimonds Krastiņš. Nākamā tiesas sēde paredzēta 2. augustā pēc tiesas atvaļinājuma.
Rādīt reklāmu
