Apšaubot tiesas objektivitāti, Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāte Irīna Kauke iepriekšējā sēdē pieteica noraidījumu tiesas sastāvam t. s. Lemberga prāvā.
Šaubas par tiesas objektivitāti radušās sakarā ar tiesas lēmumiem, nepievienot lietas materiāliem aizstāvības puses savāktos pierādījumus, kuri tieši attiecas uz apsūdzību, kā arī sakarā ar to, ka tiesa regulāri ierobežo A. Lemberga tiesības uzdod jautājumus liecinošai personai, raksta
NRA.lv.
Pamatojot noraidījumu, I. Kauke atgādināja kriminālprocesa pamatprincipus un uzsvēra, ka «taisnīga tiesa pārbauda celtās apsūdzības pamatotību, nevis uzskata to no paša sāku ma par aksiomu, kurai nav nepieciešami nekādi pie rādījumi». Tiesvedības procesā viņai radušās šaubas, vai, vērtējot A. Lembergam celtās apsūdzības, tiesa ievēro nevainīguma prezumpciju – proti, ka līdz pat sprieduma gatavošanas brīdim tiesa tic, ka apsūdzētā persona ir nevainīga. Šaubas advokāte pamatoja ar tiesas sēdes priekšsēdētāja Borisa Geimana izteikumu 2010. gada 25. aprīlī, kad tiesnesis, vēršo ties pie A. Lemberga advokāta Raimonda Krastiņa, norādījis: «Vienkārši jums jāpierāda, ka šīs konkrētās apsūdzības nav pamatotas.»
Savukārt šā gada 28. februārī tiesas sēdē advokāte konstatējusi iespējamu «personisku ieinteresētību no tiesas sastāva puses, kas tieši nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi». Iespējamā ieinteresētība, pēc I. Kaukes teiktā, izpaudusies tādējādi, ka, vēl pirms pārbaudīti visi pierādījumi un noklausītas apsūdzēto liecības un debates, tiesa ar savu rīcību rāda, ka uzskata A. Lembergu par vainīgu. Tādējādi, pēc advokātes teiktā, visas A. Lemberga un viņa advokātu pūles pierādīt nevainīgumu «tiesa uztver vienīgi kā lieku laika tērēšanu un traucēšanu tiesai strādāt, lai cik vien iespējams ātri tā varētu pasludināt notiesājošu spriedumu». Kā uzsvēra I. Kauke, ik reizes, kad A. Lembergs mēģina realizēt savas procesuālās tiesības, piemēram, uzdot jautājumus liecinošai personai, tiesas priekšsēdētājs izsaka savu neapmierinātību un dusmas. «Tā ir personiskā ieinteresētība nepildīt savus tiešos pienākumus, pārbaudīt celtās apsūdzības pamatotību, kas bez šaubām prasa gan laiku, gan spēku, lai iedziļinātos lietas būtībā un vispusīgi un objektīvi izmeklētu lietas apstākļus atbilstoši objektīvai patiesībai,» teica I. Kauke.
Advokātes teikto apliecinot tiesas lēmums liegt A. Lembergam iesniegt virkni pierādījumu, kuri apgāž apsūdzību un pierāda A. Lemberga nevainīgumu. I. Kauke pauda, ka tiesa apzināti nav ļāvusi iesniegt pierādījumus, lai nepieļautu apsūdzības sagraušanu.
Advokāte arī atgādināja par tiesas noraidītajiem A. Lemberga jautājumiem lieciniekam par vides aizsardzības licences izsniegšanu. Viņa uzsvēra, ka apsūdzībā vides aizsardzības licences izsniegšana saistīta ar kukuļa izspiešanas epizodēm, līdz ar ko apsūdzētajam vistiešākajā veidā tika liegtas tiesības aizstāvēties: «Noņemot visus apsūdzētā jautājumus lieciniekam, kuri tika saistīti ar vides aizsardzības licences izsniegšanu, un paziņojot, ka šie jautājumi neattiecas uz lietu, tiesa pierādīja savu ieinteresētību nepieļaut apsūdzības apgāšanu šajā daļā, kas ir nesavienojami ar krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un ar tiesas objektivitāti,» skaidroja I. Kauke.
Paužot viedokli par I. Kaukes pieteikto noraidījumu, prokurors Juris Juriss paziņoja, ka «to nevar vērtēt kā noraidījumu, lai gan tas ir noraidījums». Viņaprāt, advokāte tiesai pārmet to, ka tā veic savus pienākumus. J. Juriss izvirzīja versiju par noraidījuma cēloņiem, kuri esot meklējami A. Lemberga nervozitātē, kurš, pēc prokurora domām, esot sapratis, ka apsūdzības tiek pierādītas, esot pamazām pat sācis atzīt savu vainu. J. Juriss pauda pārliecību, ka noraidījumam nav pilnīgi nekāda pamata.
Apspriežoties aptuveni pusstundu, tiesa paziņoja savu lēmumu: noraidījumu nepieņemt. Tiesas lēmums esot galīgs un nepārsūdzams, un tā motivācija būs pieejama šonedēļ.
Šī nav pirmā reize, kad tiesai šajā prāvā tiek pieteikts noraidījums. To savulaik pieteica arī advokāti Aldis Alliks un R. Krastiņš, bet I. Kauke noraidījumu piesaka otrreiz.
Rādīt reklāmu
