Cenu celšanās nozīmē, ka potenciālajiem pircējiem aizvien vairāk naudas jau ir, bet potenciālie pārdevēji šo naudu iegūs no pircējiem. Tā nav atbilde uz jautājumu, vai tagad vajag pirkt vai pārdot. Vai darīju atlikšana uz vēlāku laiku patiešām nodrošinās lielākus ienākumus pārdevējiem? Vai vairāk eiro pēc to daudzuma atbildīs lielākiem ienākumiem pēc naudas pirktspējas? Vai naudas vērtība netiks glābta ar cenu korekciju pazemināšanās virzienā? Cik būtiska cenu korekcija ir jāpārsauc par cenu sabrukumu, un vai tas ir labi vai slikti?

Centrālā statistikas pārvalde turpina apgalvot, ka patēriņa cenas Latvijā vai nu nepieaug nemaz (kā janvārī pret decembri), vai pieaug tādā ātrumā, kādā pārvietojas gliemeži (+2% šā gada janvārī pret pagājuša gada janvāri). Nekustamo īpašumu cenu izmaiņas nav starp tām cenām, no kurām rēķina vidējo patēriņa cenu un tās izmaiņas. Pamatojums nekustamo īpašumu cenu neņemšanai vērā tāds, ka vērā ņemamo cenu esot jau pietiekami daudz, lai pēc tām varētu spriest arī par visu pārējo cenu izmaiņu tendencēm. Varbūt statistiķi negrib lauzīt galvu par to, kā piesaistīt konkrētam mēnesim cenas darījumiem, kuros pārdošanas piedāvājumu no pirkuma līguma šķir mēneši vai pat gadi. Tāpat sava loma varētu būt apsvērumiem, ka nekustamo īpašumu gadījumā iespējama atšķirība starp darījuma faktisko cenu un deklarēto cenu, kādu grūti iedomāties, ja uzskaitītas tiek sviesta cenas veikalos un gandrīz tāpat arī tirgos.