Kā pavēstīja Baltais nams, Obama aicinājis Putinu atvilkt Krievijas spēkus atpakaļ bāzēs Krimā un brīdināja, ka turpmāk starptautisko tiesību pārkāpums no Maskavas puses novedīs pie tālākas "politiskās un ekonomiskās izolācijas".

ASV prezidents Putinam norādījis, ka viņa rīcība "pārkāpj starptautisko likumus, tai skaitā [Krievijas] 1997.gadā ar Ukrainu noslēgto līgumu par militārajām bāzēm". Obama arī brīdinājis Putinu par cenu, ko viņam nāksies maksāt par Ukrainas suverenitātes apdraudēšanu, raksta IR.lv.

Baltā nama paziņojums par Obamas un Putina telefona sarunu ir neparasti detalizēts un skarbs, norāda mediji.

Jautāta par telefonsarunas toni, ASV augsta ranga amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai AFP apliecināja, ka tā bijusi nekomfortabla saruna - "atklāta un tieša".

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs sestdien paziņoja, ka Maskava apdraud reģionālo mieru un ka Krievijas militārā iejaukšanās Ukrainā dziļi kaitēs ASV un Krievijas attiecībām.

"Ja Krievija nespers tūlītējus un konkrētus soļus saspīlējuma mazināšanai, [Krievija] izjutīs dziļas sekas tās attiecībās ar ASV un starptautiskā mērogā," sacīja Kerijs.

Maskavas rīcība ne tikai ir starptautisko nolīgumu pārkāpums, bet arī "draudi mieram un drošībai Ukrainā, kā arī plašākam reģionam," sacīja Kerijs.

ASV valsts sekretārs arī teica, ka viņam bijusi telefonkonference ar sešiem Eiropas valstu un Kanādas ārlietu ministriem, kā arī Eiropas Savienības (ES) ārlietu pārstāvi Ketrīnu Eštoni un Japānas vēstnieku ASV. Amatpersonas apspriedušās par koordinētiem tālākiem soļiem.

"Mēs esam vienoti situācijas novērtējumā un cieši sadarbosimies, lai atbalstītu Ukrainu un tās tautu šajā vēsturiskajā stundā," sacīja Kerijs, atkārtot aicinot Maskavu atvilkt savus spēkus.

Vašingtona arī paziņojusi, ka pārtrauc gatavošanos jūnijā paredzētajai G8 sanāksmei Sočos.

Kanāda atsauc vēstnieku no Krievijas

Kanāda atsaukusi savu vēstnieku no Krievijas, valsts premjerministram Stīvenam Hārperam asi nosodot Maskavu par militāro iebrukumu Ukrainā, ziņo LETA/AFP.

"Mēs pievienojamies mūsu sabiedrotajiem stingri nosodot [Krievijas] prezidenta Vladimira Putina militāro intervenci Ukrainā. Šī rīcība ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes acīmredzams pārkāpums. Tas arī pārkāpj starptautiskajos likumos noteiktos Krievijas pienākumus," teikts Hārpera paziņojumā.

Savukārt Reģionu partijas deputāts Jurijs Mirošņičenko uzskata, ka svētdien Augstākā Rada, kas sanāks ārkārtas sēdē aiz slēgtām durvīm, varētu pieņemt aicinājumu Maskavai uz dialogu un izveidot sarunu grupu ar Krieviju, ziņo UNIAN.

Provokācijas un slepkavības Ukrainā

Tikmēr Kijevā svētdienas naktī nezināmi uzbrucēji nogalinājuši trīs autoinspektorus, vēsta „Levij bereg". Uzbrucēji šāvuši tiešā tēmējumā uz inspektoriem.

Savukārt Harkovā sestdien Krievijas aktīvisti sarīkojuši kautiņu un virs Harkovas apgabala administrācijas ēkas izkāruši Krievijas karogu, vēsta UNIAN.

Huligāni ieradušies no Belgorodas apgabala Krievijā un pēc akcijas uzreiz aizbēguši, TV „espreso" pastāstījis deputāts Vitālijs Daņilovs, kurš sestdien bijis Harkovā.

Daņilovs stāstījis, ka Harkovā iebraukuši vairāk nekā divi tūkstoši krievu ar Belgorodas apgabala autobusiem.

Ukrainas mediji ziņo, ka Krievijas karavīri svētdien sākuši uzbrukumu Ukrainas armijas daļai Krimas ostas pilsētā Sevastopolē.

Ukrainas jūras spēku mācību bāzei uzbrūk aptuveni 300 cilvēki pilnā kaujas gatavībā īpašo uzdevumu vienības formās, vēsta Ukrainas mediji, atsaucoties uz avotiem Ukrainas robežsardzē.

Uzbrucēju grupas komandieris paziņojis, ka saņēmis Krievijas Aizsardzības ministrijas pavēli ieņemt armijas daļu.

"Ukrainas robežsardze uzsākusi ārkārtējus pasākumus, lai nepieļautu jūras spēku bāzes un kuģu sagrābšanu. Visi kuģi pēc kaujas trauksmes izsludināšanas iziet jūrā," teikts robežsardzes paziņojumā.

Saistītie raksti