Ziņu aģentūras AP rīcībā ir informācija par nopietnu bruņoto spēku pārdislocēšanu, Sīrijas nemiernieki vēstījuši, ka tiek pārvietoti arī ķīmisko ieroču krājumi. Politologi tikmēr spriež, ar kādiem līdzekļiem B. Asads varētu mēģināt atbildēt uz triecieniem pa Sīrijas militārajiem objektiem.

«Sīrijas režīmam ir labi zināms, ka ASV gaisa triecieniem jau izvēlēti kādi 30 vai 40 potenciālie mērķi, un laika sagatavoties ir bijis gana daudz. Aptuveni puse no šiem mērķiem jau ir evakuēti – tas ir pilnīgi saprotami,» sarunā ar AP sacījis atvaļinātais Libānas armijas ģenerālis Hišams Džabers, kurš pašlaik vada Beirūtas Tuvo Austrumu pētījumu centru. Viņa sacīto apstiprina gan ziņas no Sīrijas, gan informācija, kas nonākusi ASV izlūkdienestu rīcībā. Tā liecina, ka Sīrijas bruņotie spēki maina pozīcijas, smagie ieroči (tanki, artilērija, raķešu palaišanas iekārtas) tiek izvietoti blīvi apdzīvotos dzīvojamos rajonos. Ir informācija, ka par armijas kazarmām tiek pārvērstas skolu ēkas, bet militārajos objektos, kas varētu kļūt par gaisa triecienu mērķiem, ieslodzīti cietumnieki un karavīri, par kuru lojalitāti B. Asada valdībai ir šaubas.

Stambulā sarīkotā preses konferencē viens no Sīrijas opozīcijas līderiem Haleds Salehs pavēstījis, ka tiekot pārvietoti arī ķīmisko ieroču arsenāli. «Balstoties uz informāciju, ko esam saņēmuši no saviem avotiem Sīrijas armijā, mums ir lielas bažas, ka šos ieročus plānots izmantot pret nevainīgiem civiliedzīvotājiem,» H. Saleha sacīto citē Reuters. Tā kā opozīcijai ir zināmas vietas, kur pašlaik dislocēti ieroči, šī informācija pavisam noteikti jau ir arī ASV un to sabiedroto rīcībā. Turklāt laikraksti The Telegraph un The New York Times raksta, ka Sīrijas teritorijā jau darbojas ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes speciālistu apmācītas īpašās vienības, kuru uzdevums ir izlūkot situāciju un iegūt nepieciešamo informāciju par iespējamo gaisa triecienu mērķiem.

Vienā no retajām pēdējā laikā sniegtajām intervijām, kas bija publicēta laikrakstā Le Figaro,B. Asads atteicies atklāt, kā Sīrija reaģēs uz iespējamiem triecieniem, taču brīdinājis par «reģionāla kara briesmām». AP aptaujātie politologi sliecas domāt, ka Sīrijas reakcija būs samērā pasīva – bruņotie spēki, visticamāk, centīsies kā dzīvo vairogu izmantot civiliedzīvotājus, pēc tam apsūdzot ASV to nogalināšanā. «Domājams, ka Sīrija centīsies izmantot uzbrukumu propagandas mērķiem, lai apsūdzētu Rietumus, ka tie atkal bez leģitīma pamata uzbrūk Tuvo Austrumu, arābu valstij,» uzskata domnīcas Brookings Doha Center direktors Salmans Šaihs. Viņš atgādinājis, ka līdzīgi B. Asads rīkojās maijā, kad Izraēlas aviācija sabombardēja šiītu grupējumam Hezbollah paredzēto ieroču noliktavu.

Lai gan mediji vēl pagājušonedēļ ziņoja, ka Izraēlas iedzīvotāji steigšus iegādājas gāzmaskas, baidoties no Sīrijas ķīmiskā uzbrukuma, militārie analītiķi uzskata, ka B. Asads neriskēs uzsākt atklātu karadarbību nedz pret Izraēlu, nedz citiem ASV sabiedrotajiem reģionā – Jordāniju vai Turciju. Tāpat ir maz ticams, ka aktīvu ofensīvu pret Izraēlu varētu uzsākt Hezbollah – šī grupējuma kaujas spējīgākās daļas jau atrodas Sīrijā, kur karo B. Asada spēku pusē. Taču tiek pieļauta varbūtība, ka B. Asada piekritēji organizēs terora aktus valstīs, kas atbalsta militāro triecienu.

Tajā pašā laikā nav šaubu, ka Sīrijas kaimiņvalstīm nāksies rēķināties ar vēl lielāku bēgļu pieplūdumu. Šonedēļ ANO Augstā bēgļu lietu komisija (UNHCR) vēstīja, ka Sīriju jau pametuši vairāk nekā 2 miljoni cilvēku, bet vēl 4,25 miljoni cilvēku, kuri pagaidām vēl atrodas valstī, konflikta dēļ bijuši spiesti pamest savas dzīvesvietas. Ik dienas aptuveni 5000 sīriešu mēģina iekļūt Turcijā, Irākā, Jordānijā vai Libānā, un UNHCR jau sākusi izstrādāt plānus gadījumam, ja bēgļu skaits strauji pieaugs.