Taču, turpinoties ASV līdera Baraka Obamas pārdomām uzbrukt vai neuzbrukt, naftas cenu līknes jau stabili kāpj kalnā un spekulanti berzē rokas. Trešdien pa dienu barels britu Brent markas jēlnaftas biržā maksāja 114 dolāru, vakarā, slēdzot tirdzniecību, jau pārsniedza 116 dolāru. Tas ir augstākais līmenis pusgada laikā. Savukārt amerikāņu jēlnafta WTI sasniegusi 18 mēnešu maksimumu.

150 dolāru? Neiespējami?

Tā kā Latvijas mazumtirgotāju ietekme uz cenu ir minimāla, tas nozīmē, ka drīz vien degviela sadārdzināsies arī pie mums, turklāt ne tikai pati degviela, bet arī viss, kas ar tās palīdzību tiek pārvadāts. Ekonomists Uldis Osis tviterī pesimistiski prognozē: «Ja Obama ātri neizlems, ko (ne)darīt ar Sīriju, Brent cena var drīz uzkāpt līdz 150 dolāru par mucu. Un ja vēl LV uzliks nodokli par autogāzi...» Tad benzīna psiholoģiskā lata robeža droši tiktu pārsniegta un vēl ar kaudzi.

Taču par iedzīvotāju priekšlaicīgu biedēšanu uz Osi dusmojas Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis. Viņa skatījumā pat tad, ja iebrukums Sīrijā notiks, 150 dolāru ir neiespējama prognoze. Un vispār – izteikt jebkādas prognozes par naftas tirgu esot bezatbildīgi: «Cenas jau sen neatspoguļo pieprasījumu un piedāvājumu, tās neseko loģiskiem tirgus principiem. Ja Kairā notiek nemieri, cenām nebūtu jākāpj – tur neko neiegūst, neko neeksportē. Bet, ja tas tomēr notiek, ietekmes tātad ir kādas citas.»

Spekulantiem der jebkas

Bezgalīgs cenu kāpums nav iespējams, taču Sīrijas notikumi neapšaubāmi atspoguļosies uz Latvijas degvielas staciju cenu stabiem. Par to pārliecināts ir mazumtirdzniecības uzņēmuma VIRŠIA valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš: «Pieredze rāda, ka nemieri vai karš Tuvo Austrumu valstīs ir iemesls degvielas cenu kāpumam visā pasaulē, un tas rezultātā atspoguļojas arī uz Latviju. Šajā ziņā kā piemēru var minēt nemierus Ēģiptē vai karu Kuveitā, kas tolaik arī izraisīja naftas un tās produktu iepirkuma cenu palielināšanos. Pēdējā laikā naftas un tās produktu iepirkuma cenu kāpums ir sācies. Šajā ziņā Sīrijas ietekme varētu būt viens no faktoriem.»

Taču, kāda būs cenu dinamika, arī J. Riekstiņš neņemas prognozēt: «Spekulatīvo darījumu apjomi pasaules tirgos pēdējo gadu laikā pieaug, tāpēc mazumtirgotāju degvielas iepirkumu cenu prognozēšana ir apgrūtināta.»

Nafta veicina karotvēlmi

Kaut gan, kritizējot amerikāņu apsēstību ar karošanu, tradicionāli tiek piesaukta viņu vēlme uzbrukt ar naftu bagātām valstīm, Sīrija šajā gadījumā būtu izņēmums. Cauruļvads no Irānas ir svarīgākais naftas objekts šajā valstī. Nozīmīga gāzes un naftas ieguve te nenotiek.

Tomēr līdzās ķīmiskajiem ieročiem vai rietumnieku naidam pret islāmu arī naftai šajā stāstā ir nozīmīga loma. Ārpolitikas eksperts profesors Ojārs Skudra skaidro, ka starp Sīriju, Libānu, Kipru un Izraēlu nav novilktas jūras robežas, jo turpinās strīdi jautājumā, kur beidzas kontinentālais šelfs. Tajā atrodami nozīmīgi naftas un gāzes krājumi, par ko jau savā nodabā pārliecinājusies Izraēla. Libāna par šiem urbumiem sākusi šūmēties, un uz šelfa izmantošanu pretendē arī Sīrija un Kipra. Cits naftas aspekts šajā konfliktā ir saistīts ar Irānu – no turienes uz Vidusjūru taču varētu atvilkt jaunus naftasvadus. Un katrai no šīm valstīm ir savi atbalstītāji lielvarās. Tajā skaitā ASV ir sabiedrotā Izraēlai, kuras anektētās Golānas augstienes savulaik piederēja Sīrijai.

Analītiķi lēš, ka uzbrukums Sīrijai, ja tāds patiešām notiks, tiks veikts 2. vai 3. septembrī. Itālija un Vācija karu neatbalsta, Ķīna un Krievija arī. Tāpēc turpinās stīvēšanās ap ANO Drošības padomes akceptu. Ja medijos noplūdinātās ziņas atbilst patiesībai, tad sava loma Sīrijas jautājumā ir arī Saūda Arābijas naftas šeihiem. Kā ziņo LETA, atsaucoties uz Libānas laikrakstu As Safir, izdevums Euobserver vēsta, ka «Saūda Arābija ar ASV piekrišanu piedāvājusi Krievijai noteikt tai labvēlīgākas uz Eiropu eksportējamās naftas un gāzes cenas apmaiņā pret Maskavas piekrišanu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada gāšanai.».