Slikti, taču varēja būt vēl sliktāk – aptuveni šāds ir Vācijas valdošās koalīcijas amatpersonu rezumējums pēc Lejassaksijā notikušajām vēlēšanām.
Valdošā Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU) un Brīvo demokrātu partijas (FDP) alianse tajā gan piedzīvoja prognozēto zaudējumu, taču sociāldemokrāti (SPD) un Zaļie, kuri tagad veidos federālās zemes valdību, Lejassaksijas parlamentā spēja iegūt tikai par vienu mandātu vairāk. Uzvara, protams, dos opozīcijai zināmu impulsu pirms septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām, taču politologi nav pārliecināti, ka ar šo impulsu pietiks.
«Līdz vēlēšanām ir vēl astoņi mēneši, un to laikā tik daudz kas var mainīties, ka mums būtu jābūt ļoti uzmanīgiem, projicējot šos rezultātus nacionālajā līmenī,» televīzijas kompānijai Phoenix sacījis Brēmenes universitātes politologs Lotārs Probsts. Signāls par kādu būtisku izmaiņu tika saņemts jau vakar – anonīmi avoti FDP paziņoja, ka šīs partijas līderis Filips Reslers ir gatavs atkāpties, ja viņa partijas biedrs un sāncensis Rainers Brēdele uzņemsies vadīt FDP pirms septembra vēlēšanām. Deutsche Welle atgādina, ka FDP reitingi nacionālā līmenī ir katastrofāli un faktam, ka partijai Lejassaksijā izdevās ne tikai pārvarēt 5% barjeru, bet pat sasniegt 9,9% līmeni, nevienu nevajadzētu maldināt. Nav noslēpums, ka šis panākums tika gūts uz CDU rēķina. Proti, daudzi kristīgo demokrātu vēlētāji atsaucās partijas amatpersonu aicinājumam un vienlaikus balsoja gan par CDU kandidātu, gan FDP kā partiju – lai tikai tā pārvarētu 5% barjeru. Interneta ziņu vietne The Local vēsta, ka šādā veidā brīvo demokrātu kontā pārceļojušas vairāk nekā 100 000 balsu.
Reuters norāda, ka balsot par FDP mudinājis pat CDU līderis Lejassaksijā un līdzšinējais federālās zemes premjers Deivids Makalisters un «šo vēstījumu vēlētāji sadzirdējuši, iespējams, pat labāk, nekā viņš būtu vēlējies».
Daļas pamata elektorāta balsojums par brīvajiem demokrātiem noveda pie tā, ka kristīgie demokrāti saņēma par 6% balsu mazāk nekā pirms pieciem gadiem notikušajās vēlēšanās, kas savukārt atstāj negatīvu iespaidu uz 42 gadus vecā D. Makalistera perspektīvām. Jāatgādina, ka pēdējā gada laikā tieši šis politiķis tika minēts kā iespējamais 58 gadus vecās kancleres Angelas Merkeles politiskais mantinieks. Reuters gan atgādina, ka D. Makalisteram nācās ievērojami spodrināt CDU prestižu Lejassaksijā, jo tam lielu kaitējumu bija nodarījis iepriekšējais premjers Kristiāns Vulfs, kurš pēc tam ar negodu bija spiests atkāpties arī no Vācijas prezidenta amata. Uz šā fona CDU rezultāts Lejassaksijā nemaz nav tik slikts, jo partija samērā pārliecinoši saglabājusi federālās zemes ietekmīgākā politiskā spēka titulu. Tomēr 14 zaudēti mandāti (salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām) ir un paliek 14 zaudēti mandāti...
«Vēlēšanu rezultātiem Lejassaksijā jākalpo par brīdinājumu Angelai Merkelei pirms rudenī gaidāmajām federālajām vēlēšanām,» vakar rakstīja konservatīvais laikraksts Die Welt. Tas atgādina, ka kopš 2009. gada CDU zaudējusi varas grožus jau piecās federālajās zemēs pēc kārtas. Ik reizi ticis uzsvērts, ka vēlētāju uzticības kredīts A. Merkelei un kancleres popularitāte ir tik lieli, ka šo zaudējumu automātiski nevar projicēt nacionālā mērogā, taču aizvien biežāk tiek uzdots jautājums – cik vēl zaudējumu pašreizējai koalīcijai nepieciešams, lai tā saprastu, ka nepieciešamas kādas izmaiņas. Pēc balsojuma Lejassaksijā mainījies arī spēku samērs parlamenta augšpalātā jeb Bundesrātā. Tas nozīmē, ka sociāldemokrāti šajā parlamenta palātā varēs aktīvāk aizstāvēt savas idejas par minimālās algas noteikšanu valsts līmenī, bargākiem sodiem nodokļu nemaksātājiem un lielākiem īpašuma nodokļiem.
Tas neatstās graujošu iespaidu uz valdības programmas realizēšanu, taču kanclerei ar jauno situāciju nāksies rēķināties. «Es apzinos, ka tagad būs neiespējami Bundesrātā apstiprināt tādas lietas, ko nevēlas sociāldemokrāti,» vakarrīt intervijā Vācijas sabiedriskajai televīzijai sacījis CDU frakcijas vadītājs Folkers Kauders. Reuters norāda, ka, tuvojoties vēlēšanām A. Merkeles manevra iespējas samazinās un valdības vadītāja, kura jau tāpat pazīstama kā politiķe, kas nevēlas riskēt, kļūs vēl piesardzīgāka. Vācu mediji tikmēr norāda, ka A. Merkele, iespējams, gatavojas pilnīgai kursa maiņai. Apzinoties, ka nacionālā mērogā triks ar FDP ievilkšanu parlamentā var nenostrādāt (turklāt, kā liecina Lejassaksijas pieredze, tas, ka FDP tur iekļūst, nenozīmē, ka koalīcija saņem vairākumu mandātu), viņa, iespējams, sliecas pēc vēlēšanām veidot tā dēvēto lielo koalīciju ar sociāldemokrātiem.
Ir gan būtisks jautājums, vai šādai savienībai tagad būs gatavi sociāldemokrāti, kuru rindās pēc Lejassaksijas vēlēšanām valda vāji slēpta eiforija. «Vienas balss pārsvars reizēm var būt ļoti stabils,» pēc vairāk nekā sešām stundām, kas bija pavadītas, gaidot oficiālos vēlēšanu rezultātus, sarunā ar Reuters sacīja Hannoveres mērs, sociāldemokrāts Stefans Veils, kurš tagad acīmredzot kļūs par Lejassaksijas premjeru. Savukārt SPD kandidāts uz federālā kanclera amatu Pērs Šteinbriks pavēstīja: «Vēlēšanu rezultāti apliecina – ja mēs domājam par šā gada septembri, tad ir iespējama valdības un varas maiņa.» P. Šteinbrikam arī pieticis drosmes atzīt, ka vēlēšanu rezultāti sociāldemokrātiem varēja būt vēl labāki, ja vien viņš pats nebūtu pieļāvis pāris nepārdomātu izteikumu, kas izraisīja skandālu un kritiku pat no paša partijas biedriem. Laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung gan prognozē, ka līdz federālajām vēlēšanām P. Šteinbriks paspēs pieļaut vēl ne vienu vien kļūdu, sagraujot SPD izredzes uz labu rezultātu. «Sociāldemokrātiem viņš ir kā dzirnakmens kaklā,» raksta avīze.
Interesanti, ka līdzīga noskaņa valda sociāldemokrātu galveno sabiedroto – Zaļo partijas – rindās, lai gan tā, protams, tiek pausta krietni diplomātiskāk. Reuters uzsver, ka tieši Zaļie uzskatāmi par Lejassaksijas vēlēšanu galvenajiem ieguvējiem, jo saņēmuši 13,7% balsu, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pirms pieciem gadiem. «Mēs savu darba daļu esam izdarījuši, bet SPD ir jādomā, kā uzlabot savus rezultātus,» sacījis Zaļo līderis Cems Ezdemirs. Savukārt lielākie zaudētāji Lejassaksijā ir Pirātu un Kreiso partijas, kas tā arī nav spējušas pārvarēt 5% slieksni un iekļūt parlamentā. Pateicoties lielajam atbalstam bijušajā Austrumvācijā, kreisajiem nav jābažījas, ka tāds pats liktenis viņus varētu piemeklēt arī federālajās vēlēšanās, taču Pirātiem nāksies domāt, kā atjaunot gaistošo popularitāti, norāda Deutsche Welle.
Rādīt reklāmu
