“Protams, pēc pēdējo gadu un mēnešu pieredzes nav nekādas garantijas, ka viss darbosies un ir pilnīgi pieļaujams, ka radušās šaubas. Bet ņemot vērā to, ka Grieķijas parlaments jau ir paveicis lielu daļu no nepieciešamajiem pasākumiem, būtu bezatbildīgi neizmantot iespēju jaunam Grieķijas sākumam,” Šauble norādīja Vācijas likumdevējiem pirms balsojuma par jauno aizdevuma programmu.

Ir sagaidāms, ka Vācijas likumdevēji lielākoties balsos par labu Grieķijas trešajam aizdevuma plānam, kaut arī kanclere Angela Merkele saskārās ar sacelšanos viņas pašas partijas rindās, kas liecina, ka viņai nav varas lūgt parlamentam atkal palīdzēt Atēnām.

Konservatīvo partijas pārstāvji paziņoja, ka balsos pret palīdzības paketi Grieķijai, piebilstot, ka”tas ir balsojums par slēptu parāda norakstīšanu uz mūsu bērnu un mazbērnu rēķina”.

Jau vēstīts, ka pēc 23 stundu garām sarunām Grieķija vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem par valsts budžeta radītājiem nākamajiem trīs gadiem, palielinot cerības, ka valstij nepieciešamais atbalsts tiks izmaksāts savlaicīgi. Abas puses vienojušās par darījuma informāciju, lai gan pāris mazāk būtiski jautājumi vēl atrisināmi.

Sarunu laikā abas puses vienojās par galīgajiem fiskālajiem mērķiem, kas vērsti uz primāro budžeta pārpalikumu. Proti, Grieķija apņēmusies panākt, ka tās primārais budžeta deficīts 2015. gadā būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2016. gadā būs budžeta pārpalikums, kas bez parādu apkalpošanas izmaksām – būs 0,5% no IKP, savukārt 2017.gadā tas būs 1,75% no IKP, bet 2018. gadā – 3,5% no IKP.

Līdz ar šo vienošanās Grieķijas cer saņemt trešo starptautisko aizdevumu, kurš tai ļaus 20. augustā veikt 3,4 miljardu eiro parādu maksājumu Eiropas Centrālajai bankai(ECB).

Oktobrī Grieķijas trīs galvenie kreditori – ECB, Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds uzsāks savu pirmo ceturkšņa pārskatu par Grieķijas progresu, ievērojot stingrus darījuma nosacījumus.