Par Vācijas prezidentu ievēlēts luterāņu mācītājs un pretkomunisma aktīvists Joahims Gauks. Sabiedrībā populārais J. Gauks ir pazīstams arī ar spēju emocionāli uzrunāt, un tiek pieļauts, ka tas varētu būt vienlaikus viņa stiprais un vājais punkts.
J. Gauks vakar ieguva 991 no 1232 Federālās sanāksmes balsīm – šīs institūcijas uzdevums ir ievēlēt prezidentu. Viņš ir trešais Vācijas prezidents pēdējo trīs gadu laikā. Pēdējiem diviem Vācijas prezidentiem ir nācies atkāpties no amata pirms termiņa beigām, lai kaut nedaudz mazinātu sevis pieļauto kļūdu sekas. Horsts Kēlers amatu zaudēja pēc neveikliem izteikumiem, ka Vācijas karaspēks karo Afganistānā, lai aizstāvētu Vācijas ekonomiskās intereses. Savukārt Kristians Vulfs tika apsūdzēts korupcijā, raksta
NRA.lv.
Austrumvācijā uzaugušais J. Gauks jau labu laiku pirms Vācijas apvienošanās ir bijis pazīstams ar saviem antikomunistiskajiem uzskatiem. 11 gadu vecumā viņš pieredzēja, ka slepenpolicija Stasi arestē viņa tēvu, kurš tiek notiesāts par savām pilsoniskajām aktivitātēm un nosūtīts uz Sibīriju. Līdz ar to arī viņa paša iespējas veidot karjeru kļuva stipri ierobežotas. Viena no sfērām, kurā viņš varēja izpausties, bija reliģija, tāpēc viņš izvēlējās studēt teoloģiju. Kad režīma tvēriens atslāba, viņš izmantoja kanceli, lai stāstītu par Austrumvācijas režīma noziegumiem. Pēc režīma krišanas
J. Gauks pārraudzīja Stasi slepeno dokumentu atvēršanu. Neraugoties uz savu popularitāti, viņš līdz šim ir turējies pa gabalu no politikas. Tomēr tagad ir noticis lūzums, un ne viens vien komentētājs ir norādījis uz ironiju: divus gadu desmitus pēc tam, kad Rietumvācija pārņēma Austrumvāciju, divas augstākās valsts amatpersonas ir tieši austrumvācieši. Arī kanclere Angela Merkele ir dzimusi Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
J. Gauks ir harismātiska personība, kas saka to, ko domā. «Gauks spēj uzrunāt cilvēkus tā, kā tas nav iespējams Merkelei,» saka jaunieceltā prezidenta biogrāfs Gerds Languts. Tanī pašā laikā vaļsirdība, atrodoties tik augstā amatā, viņam var arī kaitēt. «Viņa domas un vārdi, un dažkārt arī darbības vada emocijas,» raksta laikraksts Süddeutsche Zeitung. «Kā prezidents viņš būs grūti paredzams, un viņš var aizkaitināt cilvēkus.»
Lai arī J. Gauks var lepoties arī ar visai plašu atbalstu politiskajās aprindās, līdz šim A. Merkeles vadītā valdība prezidenta meklējumos viņu par piemērotāko kandidātu tomēr nebija atzinusi, norāda BBC. 2010. gadā, kad prezidents tika meklēts iepriekšējo reizi, J. Gauku bija izvirzījusi opozīcija, tomēr A. Merkeles vadītā koalīcija nosliecās par labu K. Vulfam. K. Vulfs bija viņas partijas biedrs, un viņš tika uzskatīts vienu no iespējamajiem nākamajiem kanclera amata kandidātiem. Arī tagad ir pamats domāts, ka J. Gauks nebija A. Merkeles izvēle, tomēr atbalstu viņam sagādāja koalīcijas partnere, Brīvo demokrātu partija, no kuras atbalsta ir atkarīga valdības stabilitāte. Tas gan nenozīmē, ka starp kancleri un jauniecelto prezidentu pastāvētu kādas personiskas nesaskaņas. Februārī, kad kļuva skaidrs, ka J. Gaukam pietiek politiskā atbalsta, lai kļūtu par prezidentu, A. Merkele sacīja, ka viņš ir «patiess demokrātijas skolotājs».
Rādīt reklāmu
