Tikmēr Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, apzinoties, ka problēmas krājas arvien lielākā kaudzē, atcerējies savas politiskās karjeras pirmsākumus un tā vietā, lai pateiktu sāpīgu nē, izmanto Einara Repšes valdības bēdīgi slaveno vadmotīvu kā var nesolīt.

Lai gan finanšu ministrs Andris Vilks jau vairākkārt ir strikti norādījis, ka liekas naudas valsts makā nav un diez vai būs, premjers šonedēļ tomēr publiski apliecināja, ka «arī šogad netiek izslēgta iespēja veikt valsts budžeta grozījumus». Nekādas konkrētas nozares vai summas netiek minētas, tāpēc valdības vadītāja solījumi drīzāk ir mēģinājums neatņemt pēdējo cerību akūtāko problēmu vilcējiem. Politiskajos kuluāros baumo, ka premjera nespēja pateikt striktu nē ir nonākusi pretrunā ar finanšu ministra vēlmi atklāti apzināties situāciju, tādējādi radot saspīlējumu starp abiem partijas biedriem.

Tikmēr rinda pēc budžeta grozījumu naudas kļūst arvien garāka. Līdz nākamajam gadam nav gatavi gaidīt nedz Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji, kuri vērsušies pie valdības ar atklātu vēstuli, nedz pedagogi un iekšlietu sistēma, kas cer, ka šogad valdība būs tikpat dāsna kā pērn. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā – pirmo reizi kopš krīzes sākuma – valdība gada vidū rada iespējas veikt budžeta grozījumus un papildus iztērēt gandrīz 90 miljonus latu. Šogad Finanšu ministrija (FM) gan norāda, ka ekonomiskā atlabšana ir palēninājusies un budžeta ieņēmumi vairs nepārpildās ar tādu uzviju kā pērn. Tas nozīmē, ka naudas valsts makā pašlaik ir tieši tik, cik tika plānots gada sākumā, un lieku finanšu, ko gada vidū varētu iztērēt papildus, praktiski nav. Valsts kases publiskotā informācija gan liecina, ka šogad sešos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,951 miljards latu, bet izdevumi – 2,786 miljardi latu. Tādējādi finansiālais pārpalikums ir sasniedzis 165,6 miljonus latu. FM gan atgādina, ka šogad Saeima ir pieņēmusi Fiskālās disciplīnas likumu, kas nosaka – ja gada vidū valsts ieņēmumi izrādās labāki, nekā prognozēts, tad ir jāsāk veidot uzkrājumi nebaltām dienām, nevis viss tūdaļ jānoēd.

Pat ja valdībai izdosies atrisināt šā gada budžeta grozījumu jautājumu, nākamā gada valsts tēriņu bilances sagatavošana solās būt ne mazāk sarežģīta. Proti, ministriju papildu līdzekļu pieprasījums no 2014. gada valsts budžeta jau ir sasniedzis apmēram 592 miljonus latu. Ministrijas ir pieprasījušas par 252 miljoniem latu vairāk nekā šogad, un pieprasīto papildu līdzekļu apjoms desmitkārt pārsniegs budžeta iespējas. Būtiskākais papildu līdzekļu pieprasījums ir no Iekšlietu ministrijas, kura vairs nevar atlikt jauna ugunsdzēsības transporta iegādi. Arī Zemkopības ministrijas vēlas papildus 12,9 miljonus latu, no kuriem lielākais finansējums tiktu atvēlēts meža ugunsgrēku uzraudzības transporta iegādei. Tikmēr Ārlietu ministrijā papildu 16 miljonu latu izdevumus veidos tēriņi, kas būs saistīti ar Latvijas gatavošanos ES prezidentūrai.