28. februāris,
Vārda dienas: Justs, Skaidrīte
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pedagogiem algas nepieaug, bet ministrei gan
Pedagogiem algas nepieaug, bet ministrei gan
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 30. novembris 2015, 10:23
Piektdien notikušais brīdinājuma streiks, kurā kopumā piedalījās apmēram 24 500 izglītības un zinātnes darbinieku no 912 iestādēm, beidzās ar ar jautājumzīmi.


Tagad tā dalībnieki gaida no nozares ministrijas atbildi par tālāko rīcību attiecībā uz darba samaksu. Viena atbilde jau saņemta – algas pielikums par 800 eiro izglītības un zinātnes ministrei, raksta portāls NRA.lv.

Paši streika dalībnieki notikušo vērtē atšķirīgi. Vieni uzskata, ka streiks neizskanēja gana iespaidīgi. Pēc tā nekas nenotiks vai arī īstenos sliktāko scenāriju: algas vairākumam nevis pieaugs, bet saruks. Varbūt tad varot cerēt uz kādu darba samaksas palielinājumu, ja turpināsies skolu reorganizācija un slēgšana (jau tagad ir izskanējusi informācija par vairāku vidusskolu pārvēršanu par pamatskolām) un daudzi pedagogi zaudēs darbu. Tiem, kas paliks, tad būs iespējams gaidīt ienākumu kāpumu. Pesimistiskākie arī domā, ka izglītības sistēma šobrīd ir tādā haosā, ka to savest kārtībā nav cerību. Savukārt optimistiskākie tic, ka ir sadzirdēti un algu modeli pilnveidos. Ja ne pieaugs visiem, tad vismaz tiem, kam tās bijušas viszemākās. Nekādā ziņā – kādam noņemot un citiem pieliekot, bet rodot papildu finansējumu valsts budžetā. Šī daļa arī norāda uz iepriekšējo streiku iznākumu – tie daļēji nesuši izmaiņas. Ja ne citas, tad ministru demisiju (piemēram, pēc protesta akcijām 1995. gadā no amata aizgāja Jānis Vaivads, 1999. gadā – Silva Golde). Pašreizējā ministre Mārīte Seile gan šādu iespēju nav ne apliecinājusi, ne noraidījusi, vien atzinusi, ka tas nav viņas pašmērķis. Taču – ja neizdošoties rast nekādas izmaiņas, tad arī tālāk darboties neredzot jēgas. Par streika konstruktivitāti viņa gan šaubās, jo nevajagot šādas protesta formas, lai saprastu, ka reformas nozarē ir vajadzīgas. Gan pati ministre, gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šobrīd neredz iespēju īstenot visas Latvijas Izglītības un zinātnes nozares darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasības. Esot jāmeklē kompromiss, ne tikai starp IZM un LIZDA, bet plašākā mērogā, arī ar pašvaldībām. It īpaši tas attiecas uz pirmsskolas darbiniekiem, jo to algas nav ministrijas, bet gan vietvaru budžetā. Kopējais pašvaldību finansējums nākamgad pieaugšot par 96 miljoniem eiro. Tad nu esot jautājums – vai no tā atradīsies arī nauda pirmsskolas iestāžu darbiniekiem? IZM to nevarot iespaidot.

LIZDA un IZM redzējumu cer sagaidīt līdz 9. decembrim. Ja tā nebūs, nāksies domāt par tālākajām akcijām. Arī arodbiedrības biedri un tai nepiederošie nozares ļaudis esot pauduši atbalstu tālākajām protesta aktivitātēm, ja viņi nesadzirdēs, uzsver LIZDA. Arodbiedrība ir sašutusi par to, ka laikā, kamēr pedagogi streiko, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāti atbalstījuši priekšlikumu palielināt algu ministru prezidentam, ministriem un citām augstām valsts amatpersonām. Piemēram, izglītības un zinātnes ministres alga pieaugs par vairāk nekā 800 eiro. LIZDA vadītāja Inga Vanaga to nedēvējusi par spļāvienu sejā.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: algas, ministri, pedagogi

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats