Politiskie konkurenti, iedzenot Vienotību stūrī, piespieduši pieņemt premjerministra amata kandidāta Māra Kučinska piedāvājumu par tās pārziņā nododamajām ministrijām.
Tomēr mērīšanās spēkiem vēl nav beigusies – Vienotībai būs jāspēj piedāvāt tādus ministru kandidātus, kas apmierinās arī partnerus, kuri joprojām cenšas drupināt Vienotības pozīcijas vēlētāju acīs, ziņo
NRA.lv
M. Kučinskim, kas ļoti operatīvi izveidoja neiedragājamu aliansi ar Nacionālo apvienību (NA), vajadzēja mazliet mazāk nekā mēnesi, lai Vienotība samierinātos, ka tai nebūs nedz sešu ministru portfeļu, nedz Tieslietu un Satiksmes un pat ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Aizmugure vēl jāpiesedz
Pa vienai vien izsvītrojot no savu vēlmju saraksta, Vienotība, ceturtdien tiekoties ar abiem topošās koalīcijas partneriem, apliecinājusi – tā ir ar mieru vadīt Ārlietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Ekonomikas ministriju. Kā nerealizējama atmesta arī cerība iegūt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amatu, kurš Gaida Bērziņa personā paliek NA pārraudzībā.
Šī krupja norīšana Vienotībai vēl neļauj atslābināties un, aizmirstot par savu interešu aizstāvību, sākt kaldināt plānus savu ministru darbībai, jo tās pozīcijas joprojām ir apdraudētas. Proti, ceturtdienas sarunās izskanējusi koalīcijas partneru vēlme iegūt arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kuru šobrīd vada Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis.
«Mūsu sarunās prezidents [Raimonds Vējonis] teica, ka budžeta komisija jāatstāj Vienotībai, taču tagad izskanēja viedoklis, ka arī tā mums nepienākas,» ieskicēdama nākamo cīņu placdarmu, sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.
Noteikumus nediktēs
Ne tik gludi, kā gaidīts, iet arī ar Vienotības pielabināšanas dēļ radītā Ministru prezidenta biedra statusa piešķiršanu. Proti, Vienotība vēlas, lai šis statuss tiktu piešķirts ekonomikas ministram, kura vārds vēl nav zināms, taču M. Kučinskis, kas sākotnēji atbalstījis šo ieceri, domas mainījis un labprātāk par biedru redzētu iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. S. Āboltiņa uzskata, ka šādā veidā izpaužas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) neformālā līdera Aivara Lemberga ietekme valdības veidošanas procesā un tās mērķis maksimāli diskreditēt Vienotību.
«Kad ZZS Vienotībai piedāvāja Ministru prezidenta biedru, tika definēts, ka tā darbības prioritātes būs ekonomika. Taču šodien [ceturtdien] tas mainījās un šo posteni vēlējās piešķirt Kozlovskim. Domāju, ka tā bija vēlme palielināt Vienotības politisko atbildību imigrācijas krīzes kontekstā, kaut arī tā ir visas valdības un galvenokārt premjerministra atbildība,» saka S. Āboltiņa.
Protams, A. Lembergs Vienotības līderes aizdomas noraidīja, dēvēdams tās par blēņām. «Ja ģimene netiek galā ar bērnu audzināšanu, to sāk biedēt ar policiju. Kāds bubulis jau ir vajadzīgs,» saka A. Lembergs.
Savukārt M. Kučinskis, atgādinādams, ka valdības veidotājs ir viņš, nevis kāds cits, uzsvēra, ka Ministru prezidenta biedra darba prioritātes un pienākumus «noteiks premjerministrs, nevis Vienotība».
Izmaiņas negaida
Mazs kautiņš Vienotībai būs jāizcīna arī par Ekonomikas ministrijas vadītāju. Šim amatam kā viens no kandidātiem tiek minēts demisionējušās valdības finanšu ministrs Jānis Reirs, taču M. Kučinskis ceturtdien skaidri norādīja, ka ekonomikas ministram jābūt Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalstītam. J. Reiram šāda atbalsta nav, jo šī gada budžeta veidošanas laikā ministrs ar sociālajiem partneriem nebija spējis rast kopīgu valodu.