29. februāris, Ceturtdiena
Vārda dienas:
Sākuma lapa » Sabiedrība » Latvija bruņosies straujāk
Latvija bruņosies straujāk
Autors: Ilze Veģe / NRA.lv / 4. jūlijs 2014, 10:25
Pēc vairāku gadu tukšiem solījumiem pildīt NATO prasības, Ukrainas skarbās pieredzes mācīts, Latvijas parlaments beidzot ir lēmis līdz 2020. gadam palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.


Ukrainas pieredze liek atklāti palūkoties uz attiecībām ar Krieviju

Pēc vairāku gadu tukšiem solījumiem pildīt NATO prasības, Ukrainas skarbās pieredzes mācīts, Latvijas parlaments beidzot ir lēmis līdz 2020. gadam palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat Saeima vakar uzklausīja Nacionālās drošības ziņojumu, kas lielākoties veltīts Krievijas attiecībām ar Latviju un tās slēptajām interesēm, raksta NRA.lv.

Saeima vakar uzklausīja premjerministres Laimdotas Straujumas ziņojumu par Latvijas Nacionālo drošību. Kā viens no pirmajiem jautājumiem šajā dokumentā tika analizēta Krievijas agresija Ukrainā un Latvijas līdzdalība kolektīvajā drošības sistēmas stiprināšanā. Tiesa, kā parlamenta debatēs uzsvēra Nacionālās apvienības pārstāve Vineta Poriņa, tad neesot pieņemams izvairīgais tonis, kādā Latvija cenšas runāt par norisēm Ukrainā. Dokumentā tiekot lietoti tādi termini kā «notikumi Krimā» vai «operācija Ukrainā», taču tas nekādā mērā neatspoguļojot patieso Krievijas agresiju kaimiņvalstī. Daudzi debatētāji Latvijas valdībai pārmeta arī nepārdomātu saimniekošanu aizsardzības nozarē – lietotas un novecojušas bruņu tehnikas iegādi, nevēlēšanos uzlabot militārpersonu dzīves apstākļus, paaugstināt atalgojumu, kas apdraud valsts drošības spēju.

Nesaredz konkrētus rīcības mehānismus

Nacionālās drošības ziņojumā analizēti arī ekonomiskie riski, runājot arī par aktīvāku ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanu. Kreisā flanga pārstāvis Aleksandrs Sakovskis gan uzsvēra, ka ziņojumā neesot pieminēts jautājums par to, kādu negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku varētu atstāt pret Krieviju vērstās trešā līmeņa ekonomiskās sankcijas, kuru piemērošana jau tuvākajā laikā ir ļoti iespējama. Tiesa, premjerministre L. Straujuma, atbildot uz deputāta repliku, uzsvēra, ka valdībai esot rīcības plāns, ja šādas sankcijas pret Krieviju iestātos, vienlaikus paužot cerību, ka sliktākais no scenārijiem nepiepildīsies.

Tikmēr parlamentārietis Ivars Zariņš norādīja, ka ziņojuma veidotāji ir atstājuši novārtā vienu no būtiskākajiem jautājumiem, kas šobrīd satrauc visu Eiropu, proti, enerģētiskā neatkarība visa Baltijas reģiona kontekstā. Tāpat dokumentā neesot atrodams precīzs darbības plāns saistībā ar degvielas drošības rezervju izveidošanu krīzes gadījumiem.

Atzīst slēptās intereses

Ņemot vērā konfliktu Ukrainā, šogad Nacionālajā drošības ziņojumā daudz tika runāts par sabiedrības integrāciju un nacionālo identitāti. Dokumentā skaidri definēts: «Krievijas ilgtermiņa mērķis ir lielvaras statusa atjaunošana un ietekmes palielināšana ārvalstīs, tajā skaitā Latvijā. Viens no Krievijas ārpolitikas mērķu sasniegšanas mehānismiem ir tautiešu politika. Krievija veic pasākumus savu ģeopolitisko interešu īstenošanai ārvalstīs, kā arī mēģina ietekmēt ārvalstu, tajā skaitā Latvijas, iekšpolitiskos procesus, izmantojot tautiešu organizācijas kā instrumentu. 2013. gadā Latvijas informatīvajā telpā turpinājās Krievijas interesēm atbilstošu stereotipu un mītu izplatība. Krievija aktīvi izmantoja informatīvo telpu, lai izplatītu Latviju diskreditējošu informāciju. Šo propagandas pasākumu mērķis ir ilgtermiņā ietekmēt Krievijas plašsaziņas līdzekļu auditorijas Latvijā uzskatus, lai panāktu pozitīva viedokļa par Krieviju veidošanos Latvijas iedzīvotāju vidū. Krievijas pasākumi, kas vērsti uz Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanu, kļūst arvien intensīvāki.»

Kā debatēs norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tad «pati būtiskākā lieta, kas šobrīd apdraud Latvijas un visas Eiropas drošību, ir Krievijas aneksija Ukrainā, un tādēļ ir loģiski, ka šogad liela daļa Nacionālā drošības ziņojuma ir veltīta tieši šai tēmai».

Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers, uzstājoties no tribīnes, akcentēja: «Mēs nevaram būt pašapmierinātības sala, jo visā pasaulē notiek bruņoti konflikti, tostarp tepat, Eiropas centrā. Kā tas viss beigsies, mēs nezinām, tādēļ vienmēr jābūt gataviem sliktākajam scenārijam.»

Palielinās finansējumu

Lai laikus stiprinātu aizsardzības potenciālu un nepieļautu šādu sliktāko no scenārijiem, Saeima vakar pieņēma likumprojektu, kas nosaka, ka līdz 2020. gadam finansējums valsts aizsardzībai pakāpeniski jāpalielina līdz 2% no IKP iepretim nepilnam vienam procentam šobrīd. Likums paredz valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēt finansējumu ne mazāku par 1% no prognozētā IKP apjoma, 2016. gadā ne mazāku par 1,1% no IKP, 2017. gadā – ne mazāku par 1,3% no IKP, 2018. gadā – ne mazāku par 1,5% no IKP, 2019. gadā – ne mazāku par 1,75% no IKP, bet 2020. gadā un turpmāk – ne mazāku par 2% no IKP.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: armija, Laimdota Straujuma, NATO

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats