Rīgas pils ugunsgrēkam vajadzētu kalpot par mācību, kā vēsturiskas ēkas
jāsargā no ugunsnelaimes un kas notiek, ja to nedara. Tomēr dienu pirms
diskusijas par ugunsdrošības uzlabošanu vēsturiskajās ēkās Rēzeknes
novadā izdega 1812. gadā celtais Borisovkas vecticībnieku kopienas
dievnams. Tas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis un viens no
retajiem mūra lūgšanu namiem.
Šonedēļ Rīgā ieradušies projekta Ugunsdrošības uzlabošana vēsturiskajās ēkās dalībvalstu pārstāvji, lai diskutētu par katras valsts pieredzi ugunsdrošības jautājumos pilsētu vēsturiskajos centros. Ironiski, bet gadu pēc tam, kad Latvija iesaistījās šajā projektā, izdega daļa Rīgas pils telpu. Portāls pietiek.com informē, ka jau 2009. gada nogalē Rīgas pilī veiktajā kompleksajā ugunsdrošības pārbaudē Valsts ugunsdzēsības dienests (VUGD) konstatējis virkni ļoti nopietnu pārkāpumu. Portāls ziņo, ka šajā ēkā nav bijis izstrādāts rīcības plāns ugunsgrēka gadījumam un nebija organizētas praktiskās nodarbības. Savukārt pēc ugunsgrēka tika veiktas neplānotas ugunsdrošības pārbaudes 267 Latvijas muzejos, muižās un pilīs. VUGD inspektori konstatējuši, ka, piemēram, 83 objektos atbildīgā persona nav apmācīta par ugunsdrošību, 28 objektos nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija, bet 26 objektos šajā instrukcijā nepieciešams veikt korekcijas. Šī informācija pierāda, ka attieksme pret ugunsdrošību mēdz būt vieglprātīga.
Iesaistoties šajā projektā, Rīgas mērķis bija apzināt citu valstu pilsētu pieredzi vēsturiskā mantojuma ugunsdrošības jautājumu risināšanā, kā arī izstrādāt rīcības plānu ugunsdrošības pasākumu ieviešanai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis
NRA.lv saka – ne vienmēr ēku no ugunsnelaimes jāsāk pasargāt ar naudas meklēšanu, piešķiršanu un ieguldīšanu. Vispirms jāizprot ugunsdrošības prasību nopietnība, un, ja tām pievērš vajadzīgo uzmanību, tad varētu izvairīties no ugunsgrēka. Viņš uzskata, ka ugunsgrēka iemesli nav tālu jāmeklē – tie ir viegli uzliesmojošu materiālu izmantošana, nolaidība un elementāru prasību neievērošana. J. Dambis norāda, ka Rīgas pils situācija parādīja – spēja dzēst un glābt īpašumu nav pietiekama, tāpat kā trūkst nepieciešamās koordinācijas starp visām institūcijām. Savukārt notikumi pēc Rīgas pils ugunsgrēka apliecina, ka garās birokrātiskās procedūras traucē operatīvai rīcībai.
VKPAI vadītājs stāsta, ka pašlaik notiek gan sadarbība ar VUGD, gan arī Latvija un Norvēģija apmainās ar pieredzi par koka mantojuma ēku ugunsdrošību.
Šorīt Latvijas Nacionālajā operā sākās mācību trauksme, kas bija daļa no Rīgā notiekošās pieredzes apmaiņas programmas. Projekta ietvaros tiek rīkotas ne tikai prezentācijas un diskusijas, lai iegūtu informāciju par katras valsts pieredzi, arī praktiskas apmācības kopā ar ugunsdzēsības speciālistiem. Paredzēts, ka projekts turpināsies līdz šā gada beigām, kad plānots katrā no partnervalstīm izstrādāt un ieviest rīcības programmu ugunsgrēku monitoringam un prevencijai. Projektā līdztekus Latvijai piedalās Anglijas, Lietuvas, Portugāles, Polijas, Rumānijas, Spānijas un Ungārijas speciālisti.
Rādīt reklāmu
