Pašlaik situācija ir tāda: lai motivētu bezdarbniekus sākt strādāt, ir vajadzīga brīnumu nūjiņa, kādas mums nav, par situāciju nodarbinātības jomā saka uzņēmuma Latvāņi (kokapstrāde) valdes locekle Agita Kalniņa no Madonas.
Jau paaudzēs bērniem tiek iemācīts, kā dzīvot, saņemot pabalstus, kas nerada nekādas ambīcijas dzīvē sasniegt ko vairāk par pamatizglītību. Uzņēmēji Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā Nodarbinātības vai bezdarba politika? norāda, ka pašlaik problēmas ir ne tikai atrast kvalificētus darbiniekus noteiktās nozarēs, bet arī kārtīgus, motivētus strādniekus mazkvalificētiem darbiem. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka šogad par vēl asāku problēmu kļūs paradoksālā situācija, ka ir milzīga bezdarbnieku armija, bet darba devējs nevar atrast (pat gadiem!) atbilstošu darbinieku. Darba devēji sagaida tādu valsts politiku, kas būtu orientēta uz nodarbinātību, ne tik daudz uz pakalpojumiem bezdarbniekiem, un kas sniegtu atbalstu darba devējiem.
Lai gan jau pērn prognozes liecināja, ka reģistrētā bezdarba līmenis sasniegs viencipara skaitli līdz 2012. gada beigām, tas nav noticis. Pašlaik bezdarba līmenis nemazinās (viens no iemesliem ir datu koriģēšana atbilstoši tautskaites rezultātiem). Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība) saka: šogad gan bezdarbu varēsim vērtēt ar viencipara skaitli. Gada vidējais bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 8,6 procentiem. Viņš uzskata, ka darba tirgus attīstās diezgan dinamiski un jau tagad varot teikt, ka situācija ir pirmskrīzes līmenī (to gan apšauba daudzi eksperti). LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis gan atzīst, ka situācija ir saspringta un bezdarba līmenis neapšaubāmi ir ļoti augsts. No Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem izriet, ka 2012. gadā darbā iekārtojušies vairāk nekā 70 000 bezdarbnieku, virs 40 procentiem – ar NVA aktīvo pasākumu atbalstu, pārējie – pašu spēkiem. «Redzam, ka Rīgas reģionā bezdarbnieki ātrāk un veiksmīgāk paši atrod darbu,» saka NVA direktore Inese Kalvāne. Citādi ir reģionos, piemēram, Latgalē, kur arī ir visaugstākais bezdarba līmenis un visvairāk ilgstošo bezdarbnieku. Visi uzsver, ka izaicinājums darbā ar bezdarbniekiem ir tieši to
cilvēku motivācija, sagatavošana darbam, kuri nestrādā jau ilgstoši. A. Ašeradens sola, ka nodarbinātības jautājumi, arī tie, kuri saistīti ar bezdarbnieku motivāciju, darba tirgus sildīšanu, tiks risināti Nacionālā reformu plāna ietvaros, kur būšot ietverta arī nodarbinātības politika (diemžēl no pērnā gada sākumā apņēmīgi pasludinātā vairāku ministriju iecerētā kopdarba – izveidot visaptverošu nodarbinātības politiku – notikušas atkāpes).
Viņš arī norāda, ka, darba tirgum attīstoties, mazināsies bezdarbnieku rezerves un darba devējiem jebkurā gadījumā būs aktuāls jautājums par darbinieku piesaisti.
Darba devēji uzskata, ka problēmu risinājumi nevar gaidīt. «Ne tikai šogad par to runājam, jau pērn aktualizējām jautājumu, ka nevar bezdarbniekiem tikai likt spilventiņus apakšā, jādomā, kā motivēt cilvēkus strādāt. Jābūt populāram uzskatam, ka strādāt ir prestiži, nevis saņemt pabalstus!» ir pārliecināta L. Meņģelsone. LDDK uzskata, ka valstij jāorientējas uz pakalpojumiem darba devējiem un atbalstam jāseko turp, kurp iet uzņēmējs. Tāpat atbalstam jābūt individuālam – atbilstoši darba devēju prasībām, bet apmācību, pārkvalifikācijas programmām jābūt elastīgām un bezdarbniekiem jāparedz lielāka atbildība. «Cilvēkus uzaicina mācīties, bet viņi atnāk piedzērušies. Ko lai tādā situācijā dara? Ar šādu pieeju darbam cilvēki neder pat zemākās kategorijas darbam,» saka A. Kalniņa no Latvāņiem. Arī Akvaparka izpilddirektore Velta Lasmane, kas pārstāv Jūrmalas uzņēmēju apvienību, norāda, ka kontroles pār bezdarbniekiem nav vai tā ir minimāla. Bezdarbnieks var izmantot un var arī neizmantot piedāvājumus, neatkarīgi no tā, cik valsts viņa apmācībai iztērējusi.
Rādīt reklāmu
