Uzņēmējs Mārtiņš Bondars pauž stingru atbalstu Latvijas dalībai eirozonā, ir atvērts dažādiem piedāvājumiem ieņemt atbildīgus amatus, kā arī vērtē emigrācijas radīto postu.
Intervijā «Latvijas Avīzei» Bondars norāda, ka «cilvēki beidzot grib sajust to, par ko stāsta jau pāris gadus, proti, ka mūs pavada ekonomiskais veiksmes stāsts. Lai tas būtu, ir jārada apstākļi, kas to veicina».
«2008. gadā, kad izvēlējāmies to saimnieciskās krīzes risināšanas veidu, kādu izvēlējāmies, Latvijai bija tikai viens mērķis – iestāties eirozonā. Uz šo mērķi ejam joprojām. Visi pārējie jautājumi, kas šķistu svarīgāki, ir tikai un vienīgi pakārtoti dalībai eirozonā,» intervijā norāda Bondars.
«[..] Rīt mums jāturpina sniegties pēc eiro, jādomā, kā panākt sabalansētu Eiropas nākamā budžeta dalījumu sazobē ar Nacionālās attīstības plānu (NAP). NAP ir svarīgs stūrakmens, kurš ieliktu pamatus, lai mēs darītu lietas, kas paveicamas ekonomikā, izglītībā – ar Eiropas finansējuma atbalstu,’ «Latvijas Avīzei» sacīja Bondars.
Runājot par emigrāciju, Bondars norāda, ka problēma ir ne vien pašā emigrācijā, bet arī apstāklī, ka Latvijas sociālā sistēma būvēta uz solidaritātes principa, raksta
Apollo.lv.
«[..]Tie, kas strādā, iemaksā naudu sociālajā budžetā, un no tā izmaksā tiem, kas savu mūžu nostrādājuši. Vietējo darbaroku radītie nodokļi nonāk izglītībā, mūsu bērnu vajadzībām, veselības aizsardzībā, slimo ārstēšanai utt. Ja zaudējam ļoti daudzus darbspējīgus cilvēkus, tad vispirms tas nozīmē, ka esam par velti izmetuši naudu, viņus izglītojot vai nodrošinot tiem veselības aprūpi, bet otra lieta, ka neiegūstam nekādus viņu sociālos maksājumus, kurus mums vajag, jo pretējā gadījumā sistēma noārdās,» – tā Bondars.
Rādīt reklāmu
